Nesen pagājušo Kristus Karaļa svētku noskaņā piedāvājam neklātienes reportāžu no Romas, kur šos svētkus sagaidīja svētceļnieki – ikgadējā starptautiskā svētceļojuma Populus Summorum Pontificum (SP-2018) dalībnieki. Interneta vietne Messainlatino arī šogad ir sekojusi līdzi šā pasākuma gaitai. Paldies viņiem!

Konference

SP-2018 pirmajā dienā, 26. oktobrī,  jau kā ierasts notika konference. Laterāna universitātes Patristikas institūta Augustinianum zālē tika apspriesta un pārdomāta tradicionālās liturģijas situācija pasaulē kontekstā ar vispārējo situāciju Baznīcā. Klātesošos uzrunāja svētceļojuma SP-2018 kapelāns pr. K. Barts un Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) prezidents F. Alaniss Suaress. Pēdējais atgādināja, ka FIUV 40 gadu bija vienīgā starptautiskā laju organizācija, kas uzturēja dzīvu prasību par tradicionālās liturģijas saglabāšanu, kā arī par situāciju dzimtajā Meksikā, kur pirmie aktīvisti bija neseni ieceļotāji no Eiropas, bet drīz vien šie centieni uzrunāja arī arvien lielāku skaitu “vietējo”, arī citur Latīņamerikā.

Starptautiskās jauniešu organizācijas Juventutem sekretārs Pauls Šulcs (ASV) uzsvēra savas organizācijas psiholoģisko efektu – draudzes prāvestam būtu grūti, ņemot vērā baznīcu iztukšošanos un baznīcēna vidējā vecuma palielināšanos, atraidīt divdesmitgadniekus, kuri vēlas tradicionālo Sv. Misi.

Asociācijas Pro Missa Tridentina prezidente Monika Reinšmite (Vācija) savā prezentācijā tabulās un diagrammās ilustrēja Baznīcas dzīves progresējošo pagrimumu Vācijā: priesteru iesvētību skaita samazināšanos uz pusi ik desmitgadi (2015. g. 60 visā Vācijā), Sv. Mises apmeklējumu (<1% no iedzīvotājiem), priesteru vidējo vecumu (65 g., un viņu baznīcēniem tikai drusku mazāks). Vienīgais rādītājs, kas pieaug, esot no Baznīcas izstājušos skaits (t.i., no valsts administrētās Baznīcas nodokļa sistēmas). Iepretim tam – tradicionālās liturģijas izplatīšanās. Jau 2005. g. Vācijā to celebrēja 72 vietās (neskaitot Sv. Pija X brālības (FSSPX) priesteru apkalpotās?), bet pēc Summorum Pontificum publicēšanas 2007. g. situācija vēl būtiski uzlabojās. Kopš 2013. g. gada atkal esot jūtama lielāka pretestība no hierarhijas puses, droši vien sajūtot “vēja virziena” maiņu Romā (min piemērus). Referente pauda pārliecību, ka šajā materiālisma valdīšanas laikā vajadzīga mistagoģiska liturģija, kas nostiprinātu dvēseli iepretim ikdienas virspusībai.

Raimonds kardināls Bērks pirmo reizi stāstīja par savām tikšanās reizēm ar pāvestu Benediktu XVI laikā, kad notika apustuliskās konstitūcijas Summorum Pontificum (SP) sagatavošana un pāvests rūpīgi uzklausīja arī daudzu oponējošu prelātu viedokļus un tiem atbildēja. Pāvesta pamatdoma esot bijusi ar mīlestību dziedēt pagātnē cirstās brūces un atjaunot liturģijas svētumu, caur tradicionālā rita klātbūtni Baznīcā bagātinot arī jauno ritu, kurš daudz kur, Jāņa Pāvila II vārdiem sakot, tiek praktizēts tā, it kā Dieva nebūtu. Ja jaunajā Romas rita formā centrālo vietu ieņem priesteris, tad tradicionālajā formā viņam ir pieticīgāka cieta, jo visa norise ir orientēta uz Dievu. Kardināls dalījās ar savu Amerikas pieredzi, kur daudzi priesteri, īpaši jaunie, uzskata saskari ar seno ritu par bagātinājumu viņu garīgajai dzīvei. Tradicionālo ritu praktizējošie reliģiskie institūti iegūst Ziemeļamerikā arvien jaunus apustulātus. Piem. Sv. Pētera Priesteru brālība (FSSP) darbojas 39 diecēzēs ASV un 7 Kanādā. Vairāki bīskapi atbalsta šo procesu un paši regulāri celebrē Sv. Misi šajā rita formā. Dievnamu būvē un atjaunošanā amerikāņi daudz kur cenšas turēties pie tradicionālās Baznīcas mākslas principiem. Pieskaroties priesteru un bīskapu netikumīgās dzīves izraisītajiem skandāliem, kardināls izteica domu, ka mazinoties kristīgās dzīves pamata – Sv. Mises ­– sakralitātei, mazinās arī ticība un līdz ar to vieglāk krist kārdinājumos. Kurš gan priesteris, kurš pilnībā apzinās, ka ikdienas Sv. Misē ēd un dzer sev par sodu, turētos pie dziļi grēcīga dzīves veida?

Izpalika paredzētā ķīniešu kardināla Zena uzstāšanās klātienē; viņš, nevarēdams pats ierasties, bija atsūtījis  savu uzstāšanos, kas tika nolasīta. Tajā bija gan atmiņas par bērnību, kur tēvs viņu svētdienā veda pat uz vairākām Misēm, visām latīniski. Valodas barjera netraucēja, jo pati sakrālā atmosfēra atklāja, kas notiek rita laikā. Pateicības vārdi tika veltīti Benediktam XVI, gan atzīmējot viņa līdera lomai pārlieko labsirdību, ko citi nelietīgi izmantojuši.

Svētceļojuma rīkotāju pārstāvis Marko Sgroi pastāstīja par stāvokli Itālijā no laja skatu punkta. Kvantitatīvi Itālijā tradicionālais latīņu rits tiek regulāri svinēts 123 vietās, t. sk. 73 – ik svētdienu un obligātajos svētkos. Šajā skaitā neietilpst vietas, kuras apkalpo FSSPX (kopā 15), kā arī priesteru t.s. “privātmises”, pat ja tās notiek regulāri vai ik dienas, kā piem., Sv. Pētera bazilikā Vatikānā. Lai arī nav precīzu datu, referents lēsa, ka kopš SP publicēšanas šādu vietu skaits pieaudzis 2,5 reizes. Ir 2 personālās draudzes, kur ekskluzīvi tiek lietota šī rita forma. Tikai 15% vietu apkalpo “tradicionālie” reliģiskie institūti, pārējās – diecēžu vai citu ordeņu priesteri. Pie kvalitatīviem uzlabojumiem jāpieskaita fakts, ka, lai gan vēl reti, tomēr aizvien vairāk tiek piešķirti iestiprināšanas un laulības sakramenti tradicionālajā formā. Vairāk ir vietu, kur ir “tradicionālajiem” ticīgajiem ir nodots dievnams, vai arī ir rezidējoši priesteri, kas ļauj nodrošināt plašāku pastorālo aprūpi, ne tikai Sv. Misi vien. Svarīgs faktors ir tradicionālo ritu un reliģisko dzīvi praktizējošie klosteri, īpaši benektīnieši Norčā. Tā kā daudzas dievkalpojumu vietas apkalpo pasaulīgie priesteri, organizatoriskajā darbā Itālijā jau no iesākuma liela nozīme bijusi lajiem. Referents atzīmēja, ka pieaugusi sadarbība starp dažādām laju grupām, tā ka līdzās trim Una Voce asociācijām radušās arī citas nacionālas vai reģionālas organizācijas. Attiecībā uz pēcsinodes ekshortācijas Amoris laetitia recepciju un citiem aktuāliem tematiem tradīcijai uzticīgie katoļi aktīvi piedalās diskusijās un kontroversiālo izteikumu kritiskā izvērtēšanā un atbalsta dažādas ar to saistītas iniciatīvas. Tādējādi var secināt, ka viņu saistība ar Baznīcas tradīciju nav palikusi tikai rituālisma vai estētikas līmenī, bet stiprina viņu ticības dzīvi un apņēmību savu ticību aizstāvēt. No problēmām var minēt nelielo itāļu studentu pārstāvību tradicionālā rita semināros, kā arī dažu ordināriju izturēšanos tā, it kā SP neeksistētu. Lajiem vajadzētu intensificēt kultūrizglītojošo darbu, lai saviem ticības brāļiem atklātu tradicionālā rita bagātības, kā arī iesaistīties dažādos karitatīvos, dzīvības aizstāvības un tautas dievbijības pasākumos.

Kādas Ziemeļitālijas draudzes prāvests Rafaele Rofino pastāstīja par savu pirmo saskari ar tradicionālo Misi, atmodināto interesi par to un padziļinātām patstāvīgām studijām, kas vainagojās pirmajos mēģinājumos to svinēt savā draudzē, pagaidām vēl tikai reizi mēnesī darbdienā. Viņš uzskata tradicionālo Misi par spēcīgu katehēzes līdzekli un izteica vēlēšanos, lai draudžu priesteri ar šādām interesēm veidotu ciešākas saites pieredzes apmaiņai un savstarpējam atbalstam.

Kristus Karaļa institūta priesteris Žozefs Liziī papildināja un arī palaboja M. Sgroi teikto par Dienviditālijas un Vidusjūras salu relatīvo “atpalicību” iepretim Ziemeļitālijai. Nesen viņa institūts saņēmis apustulātu Neapolē, kur dievnams atrodas nolaistā un sociāli degradētā pilsētas zonā un kur priestera misijai ir daudz izaicinājumu. Sardīnijas sala līdzās Romai ir otra vieta, kur atvērta personālā draudze.

Ietekmīgās Francijas ticīgo organizācijas Paix liturgique vadītājs Kristiāns Markāns šoreiz uzmanību veltīja situācijai pasaules mērogā. Priesteri, kuri kalpo dažādos Pontifikālās Komisijas Ecclesia Dei pārziņā esošajos tradicionālā rita institūtos un klosteros pašlaik ir ap 550. Tam pieskaitot 630 FSSPX priesterus, kopā sanāk mazliet vairāk par tūkstoti priesteru, kuri ir saņēmuši tradicionālo formāciju un ekskluzīvi kalpo attiecīgajā latīņu rita formā. Iepretim kopējam katoļu priesteru skaitam pasaulē ­– ap pusmiljonu – tas ir maz. Taču klāt vēl jāskaita ap 4000 diecēžu vai citu ordeņu priesteru, kuri kalpo šajā rita formā, parasti līdzās jaunajai formai. Vairums no tiem to dara ar mīlestību un entuziasmu, kāda daļa, – iespējams, tāpēc, ka viņiem tas uzlikts par pienākumu, lai apmierinātu ticīgo lūgumu.

Paix liturgique ir uzdevusi profesionālām socioloģijas firmām veikt statistiskus pētījumus vairākās valstīs, lai izpētītu “tradicionālā katoļa” profilu. To rosināja septiņdesmito gadu presē lasāmie aptauju rezultāti, kas liecināja, ka 48% ticīgo uzskatījuši, ka reformas ir gājušas par tālu, bet 28%, ­– ka arhibīskapam M. Lefebram bija taisnība. Līdzšinējās aptaujas nesen publicētas grāmatā, kas būtu pelnījusi tuvāku apskatu arī šajā vietnē. Turpmāk tās plānotas arī Korejā, Meksikā un ASV.

Dievkalpojumi

Katra svētceļojuma centrā tomēr ir lūgšana. SP-2108 dalībniekiem Romā bija iespēja apmeklēt daudzus dievkalpojumus Romas rita tradicionālajā formā. Piedāvājam fotohroniku (saites tekstā).

Piektdiena, 26.oktobris. Baznīca SS. Trinità dei Pellegrini. Svētceļojuma atklāšanas Sv. Mise. Reizē arī FSSP pastāvēšanas 30. gadu jubileja (fotomirkļi pirms Mises, attēli no Sv. Mises).

Sestdiena, 27.oktobris. No rīta – baznīcā San Lorenzo in Damaso – adorācija un grēksūdzes iespējas.

Pēc tam – garīdznieku un ticīgo procesija pa Romas ielām uz Vatikānu (foto I, II, III, IV, V, VI, video). Vatikāna bazilikā visi piedalījās svinīgajā Pontifikālmisē pie Sv. Pētera katedras altāra. Sv. Misi Dievmātes godam upurēja Kopenhāgenas bīskaps Česlavs Kozons, sprediķi teica bazilikas virspriesteris kardināls Komastri, arhibīskaps Gvido Poco nolasīja pāvesta Franciska vārdā Valsts sekretariāta sūtīto apsveikumu un svētību svētceļojuma dalībniekiem (foto I, II, video fragmenti I, II, III, sprediķis, viss dievkalpojums).

Vakarā – Kristus Karaļa svētku Pirmās vesperes baznīcā SS. Trinità dei Pellegrini em. nuncija arhibīskapa Fransuā Bakē vadībā.

Svētdiena, 28.oktobris. Kristus Karaļa svētku Sv. Mises Romas baznīcās, kur tradicionālā latīņu Sv. Mise tiek upurēta ik svētdienu (Gesù e Maria) vai katru dienu (SS. Trinità dei Pellegrini, celebrants – bīskaps Č. Kozons, foto I, II, III, IV).

[Papildināts. Vairāk un augstākas kvalitātes attēli atrodami pr. E. Tabakoviča albumos: 26. XI Sv. Mise, 27. XI procesija, Sv. Mise Vatikānā, Vesperes, 28. XI Sv. Mise.]