Ceļotāju Adventa laikā Polijas dienvidu galvaspilsēta sagaida uzkrītošā un dzīvespriecīgā Kristus Dzimšanas svētku tuvošanās noskaņā.  Starptautiski pazīstams ir Krakovas svētku tirgus Rātslaukumā, kurš arī šogad bija tūristu un vietējo pircēju pilns. Tūristu pilnas bija arī vecpilsētas ielas, īpaši liela drūzma – galvenajā ekskursantu maršrutā Grodzkas ielā, kas savieno Rātslaukumu un Vavelas pilskalnu.

Bet mēs, redzot daudzos Krakovas dievnamus, kuros visos notiek dievkalpojumi, uzdosim jautājumu: Kā klājas tradicionālajam Romas latīņu ritam šajā pilsētā? Ticīgo aprūpe šajā ritā Krakovā uzticēta Svētā Pētera priesteru brālībai (FSSP). Kopš 20. gs. 80. gadiem laika gaitā Sv. Mises svinēšanas vieta ir bijusi dažādos dievnamos, ieskaitot pat Vavelas katedrāli. Pašlaik dievkalpojumi notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcā, kas atrodas Universitātes slimnīcas teritorijā, gluži atbilstoši Kunga Jēzus teiktajam: “Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus” (Lk. 5:31–32).

Minētais dievnams kā “filiāle” ietilpst kādā citā, lielākā teritoriālajā draudzē un pie ieejas nav nekādu norāžu par tradicionālā rita dievkalpojumiem – stingrā saskaņā ar jaunākajiem drastiskajiem ierobežojumiem, kas uzlikti ticīgajiem, kas vēlas piedalīties šādos dievkalpojumos. Visa informācija jāmeklē FSSP Krakovas apustulāta interneta vietnē. Tradicionālā latīņu Mise dievnamā notiek svētdienās un lielajos svētkos trīs reizes, bet pārējās dienās – divas reizes dienā.

Adventa laika īpaša iezīme Vidus- un Austrumeiropas zemēs jau izsenis ir tā sauktā Rorātmise. Jauno laiku Romas misālēs izdevumos, ieskaitot pēdējo – 1962. gada, šis Mises formulārs ir saukts par Dievmātes votīvmisi sestdienā (S. Maria in Sabbato) Adventa laikam. Daudzās Eiropas zemēs jau sākot ar 8. gadsimtu ieviesās paradums šādu Misi svinēt arī citās, vai pat visās no svētkiem brīvajās Adventa darbdienās. Svētais Krēsls tai piešķīra dažādas privilēģijas, tā ka tā ieguva no saukumu Zelta Mise (Missa aurea). Nosaukums Rorātmise ņemts no tās pirmā dziedājuma – introita – iesākuma vārdiem: Rorate caeli… , kas ņemti no pravieša Isaja grāmatas (45:8). Tādu dzied arī Adventa 4. svētdienā, tikai pievienojot cita psalma pantus. Šis introits pazīstams arī latviski, pārstrādāts Adventa dziesmas veidā “Debess, noraso jel taisno”.

Ņemot vērā, ka šie dievkalpojumi notiek gada tumšākaja laikā (Ziemeļu puslodē), to svinēšanu pavada īpaši paradumi, kas tos dara īpaši skaistus. Rorātmises vienmēr notiek ļoti agrā rītā, tā lai arī dienvidu platuma grādos būtu vēl tumšs. Krakovā šīs Mises sākās plkst. 6.00 no rīta. Netika izmantots nekāds elektriskais apgaismojums, tikai sveces. Arī ticīgie, kuri gribēja dievkalpojuma laikā ieskatīties savās lūgšanu grāmatās vai dziedājumu notīs, bija paņēmuši līdz nelielus dekoratīvus lukturīšus, kuros iekšā atradās svecīte. Gregoriskos dziedājumus izpildīja kantori – divi vai trīs vīri, īsti nevarēja saskatīt. Nemainīgos dziedājumus daudzi no draudzes dziedāja līdzi. Netika aizmirstas arī vietējās tradīcijas, jo pēc Alleluja dziedājuma tūdaļ sekoja sekvence jeb proza Mittit ad Virginem, kas bija ļoti iecienīta Vācijā, Polijā, Čehijā un atrodama gan viduslaiku rokrakstos, gan vēlākās, drukātajās dziedājumu grāmatās. Cik nu tumsā varēja saskatīt, uz Rorātmisi bija ieradušies kādi 60–80 ticīgo, to vidū – daudz jaunu cilvēku. Un kā nu nē – Krakova ar daudzajām augstskolām ir arī īsta studentu pilsēta. Rorātmises noslēgumā tika nodziedāta Dievmātes antifona Alma Redemptoris Mater, turklāt svinīgajā tonī, ko gadās dzirdēt visai reti.

Paklausīsiemies, kā Krakovā skanēja introits Rorate caeli:

Svētdienas Mise, kas mūsu gadījumā iekrita tieši 8. decembrī – Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos – izņēmuma kārtā tika noturēta kā klusā Mise, tikai sākumā un komūnijas laikā pāris dziesmas poliski. Dievnams diemžēl neatrodas ekskluzīvā FSSP lietošanā un tradicionālās Mises ilgumu ierobežoja kāds teritoriālās draudzes pasākums, kam sakarā ar šā dievnama titulārajiem svētkiem bija jāsākas tūlīt pēc tam. Piedalījās kādi 120–130 ticīgie, kas nozīmēja, ka nelielajā dievnamā visiem sēdvietas nepietika. Atšķirībā no agrā rīta Rorātmisēm, bija arī ģimenes ar bērniem, taču netrūka arī studentu “publikas” un šur tur vīdēja arī korporāciju krāsas. Nobeigumā jāatzīmē, ka tagad Latvijas katoļiem ārzemju ceļojumi ir palikuši gandrīz vienīgā iespēja piedalīties tradicionālā latīņu rita Svētajā Misē, kas notiek kanoniski nevainojamā situācijā. Lūgsimies par kuplo un dzīvīgo Krakovas kopienu, lai Dieva palīdzība ir ar viņiem vienmēr.