Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 23. februārī

Priesteris Vladislavs Litaunieks (1909–1941) (oremus.lv)

Priestera-mocekļa Vladislava Litaunieka zīmē un viņa beatifikācijas nodomā šajā Aizgavēņa (Quinquagesima) svētdienā 23. februārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Ogres baznīcā ir arī  apskatāma ceļojošā izstāde par pr. V. Litaunieka dzīvi un moceklību. Viņa beatifikācijas lietai veltīta īpaša interneta vietne – oremus.lv.

Zīmīgi, ka šī Sv. Mise notiks tajā pašā Romas rita formā, kurā celebrēja pats pr. V. Litaunieks un citi komunistu režīma nomocītie viņa amata brāļi.

Infomācija par Aizgavēņa svētdienas dievkalpojumu vēsturi un tekstiem atrodama agrākā rakstā, ir publicēts arī priestera sprediķis par apustuļa Pāvila vēstules lasījumu šajā Sv. Misē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Sveču dienas Vesperes ar gregoriskajiem dziedājumiem

Jēzus prezentācija Jeruzālemes svētnīcā (breviary.net)

Sestdien, 1. februārī, plkst. 17.30, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiks dziedātas Vesperes tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem un polifoniju. Piedalīsies ansambļa Schola Sancti Meinardi un kora Versija dziedātāji. Tā kā Dievmātes Šķīstītšanās svētki (2. februāris) šogad iekrīt svētdienā, ir viena no retajām reizēm, kad šo svētku priekšvakarā tiek dziedātas to Pirmās Vesperes.

Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana jeb prezentācija, Sveču diena. Par šo svētku izcelsmi šajā vietnē varam izlasīt vairāk.

Vesperu dievkalpojumā psalmi ir tādi kā Dievmātes un citu svēto sieviešu svētkos (109., 112., 121., 126., 147.), savukārt tiem piekārtotās antifonas ir tādas pašas kā Ziemassvētku Oktāvas dienā (1. janvārī). To teksti nav ņemti no Sv. Rakstiem, bet gan ir rezultāts  Baznīcas teoloģiskajai apcerei par Dieva iemiesošanos, skaidrojot Vecās Derības stāstus Jaunās Derības un cilvēces atpestīšanas “ekonomijas” gaismā. Tādā veidā Baznīcas tēvu tradīcija skaidro gan Mozus ieraudzīto liesmojošo, bet nesadegošo ērkšķu krūmu tuksnesī (Izc. 1:3–5) kā Marijas nezūdošo jaunavību, gan karavadoņa Gideona pirmdzīvoto brīnumu ar zemē noklāto aunādu, kuras vilna bija pilna rasas, kamēr zeme apkārt sausa (Soģu 6:36–38), – kā Dievišķības nokāpšanu Marijas klēpī (vairāki viduslaiku Baznīcas dziedājumi starp Dievmātei veltītajiem epitetiem min “veldzes pilno Gideona aunādu” (“madens vellus Gedeonis“)). Pazīstami tēli ir arī Isaja celma atvase (Is. 11:1) un Jēkaba zvaigzne (Skaitļu 24:17), kuri tiek attiecināti uz Pestītāju pašu. Pašu svētku notikumu, kad bērns Jēzus tiek ienests svētnīcā, Baznīca saskata pravieša Malahija vārdos “Un tūlīt nāks savā svētnīcā Valdnieks, kuru jūs meklējat, un derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties” (Mal. 3:1).   Dievkalpojuma kulminācija  – kā vienmēr Vesperēs – Dievmātes dziesma Magnificat (Lk. 1:46–55).

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas, Ziemassvētki | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 26. janvārī

Kristus dziedina spitālīgo (http://www.thesacredpage.com)

Pielūdziet Dievu, visi Viņa eņģeļi. Dzird un priecājas Siona, un līksmo Jūdas meitas.
(No Sv. Mises ievada dziesmas)

Trešajā svētdienā pēc Zvaigznes dienas (Adorate), 26. janvārī plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi. Tādējādi paradums ik mēnesi noturēt tradicionālās latīņu Mises Ogrē ieiet jau otrajā gadā. Priestera komentārs šīs Mises tekstiem jau ir bijis publicēts mūsu vietnē.

Par šīs dienas evaņģēlija lasījumu (Mt. 8:1–13) Matutīna lasījumos atrodams Sv. Hieronīma komentārs: “Kungs nokāpjot no kalna satika ļaužu pulku, jo tie nespēja pakāpties augstāk. Un pirmo Viņš sastapa spitālīgo; viņš savas slimības dēļ nevarēja uzklausīt tik daudzus Pestītāja vārdus. Un jāatzīmē, ka šo viņš dziedināja kā pirmo, kā otro – virsnieka dēlu, kā trešo  – Pētera sievasmāti. Ceturtajā reizē pie viņa atveda ļaunā gara apsēstos, kuru garus Viņš izdzina ar vārdu, kad arī izdziedināja visus, kas tur bija slimi. Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu un uzrunāja. Ir pareizi, ka pēc sprediķošanas vai pamācīšanas ir izdevība parādīt zīmi, lai caur brīnuma spēku klausītājos nostiprinātu sprediķī dzirdēto. “Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.” Kurš apelē pie gribas, par spējām nešaubās. “Un Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs!” Kungam izstiepjot roku, spitālība uzreiz atkāpās. Tūlīt arī apdomā, cik pazemīga, bez viltus seko atbilde. Viņš teica: “Ja gribi.” Kungs atbild: “Gribu.” Viņš pirms tam jau bilst: “Tu vari mani šķīstīt.” Kungs uzreiz atsaka: “Topi šķīsts!” Ne tā kā daudzi no latīņiem domā, ka jāsavieno kopā un jālasa: “Gribu šķīstīt.” Bet jālasa atsevišķi, jo vispirms saka: “Gribu”, un tad pavēl: “Topi šķīsts!” “Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam”. Un patiesi – kāpēc vajadzēja ar vārdu noklusēt, kas taču miesā bija saskatāms? Tomēr: “Ej, parādies priesterim.” Vispirms tas ir pazemības dēļ, lai redzams, ka viņš parāda godu priesteru kārtai. Pēc tam, lai tie, redzot spitālīgo šķīstītu, vai nu ieticētu Pestītājam, vai arī nē. Ja ieticētu, tiktu pestīti, ja neticētu, būtu bez attaisnojuma. Un vienlaikus – lai neizskatītos, ko Viņam bieži pārmeta, ka Viņš pārkāpj likumu.”

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Atskats uz 2019. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

“Tev būs svēto dienu svētīt”, lasām bauslībā. Pie svētās dienas svētīšanas neatņemami pieder arī Svētās Mises apmeklēšana, tāpēc loģiska ir arī Latvijas ticīgo vēlme, piedalīties tradicionālajā latīņu Sv. Misē īpaši svētdienās un obligātajos svētkos. Nule aizvadītais gadā Dieva žēlastība ir ļāvusi spert pirmo soli šīs vēlmes piepildīšanā kaut vienā draudzes baznīcā. Visa 2019. gada garumā Sv. Mise Romas rita tradicionālajā formā notiek Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā katra mēneša ceturtajā ceturtdienā. Lai Dievs aizmaksā prāvestam K. Bojāram par viņa uzņēmību par spīti gadu nastai pašam noturēt šos dievkalpojumus! Diemžēl vēl nekur Latvijā tradicionālā Mise Romas ritā nav pieejama katru svētdienu vai visos lielajos svētkos.

Par Una Voce Latvija veikumu informēšanas un izglītības darbā uzskatāma piedalīšanās un finansiāls atbalsts starptautiskās zinātniskās konferences “Starptautiska zinātniska konference Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā” rīkošanā. Tā notika 11. decembrī LU Filozofijas un socioloģijas institūtā un ļāva iepazīties ar vairākiem pētījumiem par sakrālās valodas nozīmi kristietībā. Paldies visiem, kas ieguldīja darbu vai līdzekļus. Konference tika rīkota, atzīmējot “Schola Sancti Meinardi” desmit gadu darbību. Ansamblis konferences dalībniekiem nodziedāja dažus Adventa laika dziedājumus – viena no retajām reizēm, kad tas dziedāja ārpus katoļu dievkalpojuma ietvariem.

Otro reizi Aglonas bazilikā varēja notikt tradicionālā Sv. Mise Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku ietvaros. Lai Viņas aizlūgumi pavada Una Voce Latvija darbību nule iesāktajā civilajā gadā!

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2019. g. 22. decembrī

Ogres Sv. Meinarda baznīca

Adventa ceturtajā svētdienā, 22. decembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Komentārs par šīs Mises tekstiem ir jau ticis publicēts šajā vietnē. Laipni lūdzam Ogrē.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Vesperes tradicionālajā ritā

Sestdien, 14. decembrī, plkst. 17.30, Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā tiks dziedātas Vesperes tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem un polifoniju. Piedalīsies ansambļa Schola Sancti Meinardi un kora Versija dziedātāji.

Publicēts iekš Gregoriskie dziedājumi, Kanoniskās stundas | Komentēt

Schola Sancti Meinardi – 10

“Sakrālā mūzika, būdama svinīgās liturģijas integrāla sastāvdaļa, tās ietvaros kalpo vispārējam mērķim, kas ir Dieva gods un ticīgo svētdarīšana un celsme,”  tā 1903. gadā rakstīja pāvests Pijs X. Īpašības, kas ļauj pildīt šādu uzdevumu – kā turpat norādīja pāvests – vislielākajā mērā piemīt gregoriskajiem dziedājumiem, kuri ir neatņemama Romas rita sastāvdaļa, mantota no Baznīcas tēviem, un ir vienīgais mūzikas stils, kurš visos laikos ir atradis vietu Baznīcas liturģiskajās grāmatās.

Trešdien, 11. decembrī ar starptautisku zinātnisko konferenci Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā savas pastāvēšanas desmitgadi atzīmē gregorisko dziedājumu ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2009. gada pavasarī grupa katoļticīgo Baznīcas mūzikas entuziastu nolēma apvienot spēkus, lai strādātu šī Baznīcas uzstādītā mērķa labā. Tajā laikā Katoliskajā Baznīcā Latvijā nebija neviena muzikāla kolektīva, kas koptu gregoriskos dziedājumus. Priesteri, noturot dievkalpojumus pēc “jaunās kārtības”, centās izpildīt minimālu viņiem paredzēto repertuāru (prefācijas, lūgšanas utml.), ar tradicionālo ritu viņi saskārās gandrīz vienīgi Mirušo oficija (“Ekzekviju”) dziedāšanas reizēs, bet draudžu kori retumis nodziedāja kādu atsevišķu pazīstamāku dziedājumu (piem. Tantum ergo).

Iedvesma šāda darba uzsākšanai tika smelta pie brāļu tautas Lietuvā, kur jau 90. gados sāka dibināt gregorikas scholas, bet kopš tūkstošgades mijas vasarās notika kursu un rekolekciju nedēļa Ad fontes, Žemaitijas mietiņā Kražos pulcējot dažus desmitus Baznīcas mūzikas profesionāļu un entuziastu. Gribējās arī Latvijā ko tādu. Tāpēc 2006. gada janvārī divu dienu gregorikas kursi tika sarīkoti Ogres draudzē Mindauga Kubiļus (Viļņas Universitāte) vadībā. Tādi tika turpināti – lietuviešu speciālistu vadībā – arī vairākus turpmākos gadus. 2008. gadā šādu kursu ietvaros tika noturēta pirmā tradicionālā Sv. Mise Ogres baznīcā. 2009. gadā šie kursi tika pārcelti uz Rīgu, kur to ietvaros pirmā tradicionālā Sv. Mise kopš liturģijas reformas ieviešanas notika Sv. Jēkaba katedrālē, piedaloties arī vairākiem garīdzniekiem un Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem. Tieši pēc šī notikuma radās doma nodibināt stabilu kolektīvu, lai pastāvīgi koptu un atjaunotu gregoriskās dziedāšanas tradīciju Latvijā.

Entuziastu grupa Andra Amoliņa un Jāņa Kurševa vadībā paspārni atrada pr. Andreja Trapučkas tolaik vadītajā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē un pieņēma nosaukumu Schola Sancti Meinardi, tā pieminot bīskapu, kas Latvijā atveda tradicionālo Romas ritu un tā būtisku sastāvdaļu  – gregoriskos dziedājumus. Mainoties draudzes vadībai, schola atrada mājvietu Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kur vēl arvien bauda draudzes prāvesta bp. Andra Kravaļa viesmīlību un atbalstu. Ansambļa dalībnieki, rūpējoties par savu dziedāšanas iemaņu un dziedājumu garīgās izpratnes papildināšanu, ir gan paši vairākkārt apmeklējuši Ad fontes kursus Lietuvā, gan aicinājuši pie sevis Viļņas ansambļa Schola cantorum vilnensis speciālistus Romualdu Gražini, Jonu Vilimu, kā arī Adriju Čepaiti.

Sākotnēji schola dziedāja pēc uzaicinājuma dažādās draudzēs, kur Sv. Mise galvenokārt tika turēta pēc jaunās kārtības, bet apguva arī kanonisko stundu dziedājumus (Vesperes, Ekzekvijas, Tenebrae), kas vienmēr tika dziedāti Romas rita tradicionālajā formā. Lielās Ceturtdienas Tenebrae dievkalpojums 2018. un 2019. gadā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā tika dziedāts kopā ar kamerkora Versija dziedātājiem, iekļaujot līdzās gregorikai arī vairākus renesanses un baroka polifonijas dziedājumus. Kopš 2018. gada beigām Schola Sancti Meinardi dzied ikmēneša tradicionālajā latīņu Misē Ogrē, kā arī Dievmātes svētkos 15. augustā Aglonā.

Tāds bija sākums (vienā no pirmajiem mēģinājumiem 2009. g. 11. jūnijā.)

Mēģinājums Aglonā 2018. g. 15. augustā (S. Kuzņecovas foto)

 

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | 1 komentārs