Gregoriskie dziedājumi mobilajā tālrunī. Trīs lietotnes mūsdienīgam kantoram

Tā kā tagad gandrīz katrai dzīves situācijai un cilvēka darbības jomai ir atbilstoša mobilā telefona lietotne (aplikācija), arī Baznīcas dziedājumu joma nevar palikt malā, un dažādi gregoriskās dziedāšanas un programmēšanas entuziasti vai to grupas piedāvā saviem kolēģiem iespēju respektablās Baznīcas dziedājumu grāmatas aizstāt ar krietni vieglākajām un lietojumā daudzpusīgākajām elektroniskajām ierīcēm.

Dievkalpojumu kongregācijas prefekts V. Em. Roberts kardināls Sara gan uzskata mobilo telefonu izmantošanu lūgšanā par nepiemērotu, jo šī ierīce nav veltīta dievkalpojumam vien, bet tiek izmantota arī profāniem nolūkiem. Varbūt tiešām dziedāšanai dievkalpojumā grāmatām būtu dodama priekšroka, taču mācību un mēģinājumu procesā elektroniskie palīglīdzekļi var noderēt. Tāpēc šeit aplūkosim trīs lietotnes Square Note, Chant Tools un Schola Cantorum. (Aicinām noklikšķināt uz attēliem, lai tos apskatītu tuvāk).

Square Note starp trim “sāncensēm” noteikti sevi piesaka ar vislielāko pašapziņu. Tai ir lietotājam draudzīgs iekārtojums apvienojumā ar glītu un liturģiskajai sezonai piemērotu vizuālo noformējumu, kā arī tā ir par maksu (3.39 eiro). Programmas autori ir konsekrētas personas – pr. Metjū Spensers un br. Stīvens Spensers no Sv. Jāzepa oblātiem. Lietotnē dziedājumi atrodami caur vairāklīmeņu izvēlnēm atbilstoši dziedājuma veidam (Mises formulāra mainīgās daļas vai arī nemainīgo daļu “komplekts” I–XVIII pēc Graduale romanum). Mainīgās daļas gan Romas rita tradicionālajai, gan jaunajai formai sakārtotas pēc liturģiskās sezonas vai datuma. Ar grāmatzīmju palīdzību iespējams izveidot dziedājumu izlasi, lai, piemēram, viena dievkalpojuma laikā nav dziedājumi jāmeklē pa dažādām lietotnes daļām. Dziedājumu notis ir acij labi uztveramas arī neliela telefona ekrānā. Mācību nolūkā iespējams melodiju atskaņot dažādā skaņas augstumā, sākot no jebkuras teksta vietas. Iespējams iestatīt ierīci, lai ekrāns patvaļīgi nenodziest.


Autori apgalvo, ka lietotne ietver ap 600 dziedājumu, kuru skaits palielinās ar katru atjaunināto versiju. Pašreizējā versijā 1.5.1 (13.10.2017.) ietilpst visi 18 Sv. Mises nemainīgo daļu “standartkomplekti”, Credo (6 versijas), Asperges (3 versijas) un Vidi aquam dziedājumi. Sv. Mises mainīgo daļu dziedājumi ir atrodami visām svētdienām un Lieldienu cikla svētkiem (abās rita formās), svētajiem veltīto piemiņas dienu kopīgajiem formulāriem, kā arī dažiem citiem lielajiem svētkiem. Piedāvājumu papildina “populāru” dziedājumu izlase – Dievmātes antifonas, Tantum ergo, Te Deum (3 versijas) u. c.

Pašreizējā versija aizņem 37 MB mobilās ierīces atmiņas. Tā ietver visas lietošanai nepieciešamās komponentes, tāpēc nav nepieciešama pieeja mobilajam tīklam vai WiFi. Programma regulāri un bez papildu maksas tiek atjaunināta. Par Square Note var lasīt arī kāda priestera recenziju, kā arī diskusiju Baznīcas mūzikas forumā.

Atšķirībā no Square Note cita gregorisko dziedājumu lietotne Chant Tools ir par velti, un tā nav mākslinieciski nekādi izdaiļota, toties ir ļoti lietišķi orientēta. Tā ir mobilā versija tiešsaistes redaktoram (uz Illuminare Score Editor bāzes), kas domāts lietošanai uz datora. Programma sastāv no četriem moduļiem, kas kopā aizņem 7 MB. Autors Bendžamins Blūmfields.

Droši vien visvairāk izmantotais no 4 moduļiem būs Sv. Mises dziedājumu redaktors Propers Tool. Nosaukums norāda uz Sv. Mises mainīgajām daļām (angl. propers, no lat. proprium), kas var būt atšķirīgas katrai Baznīcas kalendāra dienai (introits, graduāls, allelūja, trakts, ofertorijs, komūnija). Patiesībā šis rīks ietver arī korim/tautai domātās nemainīgās daļas (Kyrie, Gloria, Credo, Sanctus, Agnus Dei), kā arī speciālus Sv. Mises kārtības dziedājumus (Asperges svētdienas galvenās Mises sākumam, Ite Missa est Mises nobeigumam). Ar “izritināmu” izvēļņu palīdzību iespējams vizualizēt visus dziedājumus tādā kārtībā, kādā tie tiek izpildīti Sv. Misē, kā arī noslēpt tos, ko konkrētajā reizē nevēlas dziedāt, piem., ja tā vietā plānots dziedāt daudzbalsīgu versiju. Sasaistē ar mobilā telefona kalendāra funkciju, atverot lietotni, lietotājam tiek piedāvāts attiecīgās dienas datuma dievkalpojums, taču ir iespējams ritināt izvēlni, līdz atrod citu vajadzīgo datumu. Piedāvāti tiek dievkalpojumi gan no Lieldienām un Ziemassvētkiem piesaistītā svētdienu kalendāra (Proprium temporum), gan datumiem piesaistītā svēto piemiņas dienu kalendāra (Proprium sanctorum). Ir vēl iespējas izvēlēties dažādas īpašas Mises (piem., par mirušajiem), kā arī izmantot “sastādi pats” funkciju, kur var izvēlēties mainīgās daļas pēc to tekstu iesākuma vārdiem. Gala rezultātā lietotājs iegūst visus izvēlētos dziedājumus vienā garā nošu lapā, ko tad var ar pirkstu bīdīt uz priekšu un dziedāt. Iespējama izvēle arī starp tradicionālo “Tridentes” vai arī reformēto (“Novus ordo”) Romas rita formu. Tāpat kā Square Note, arī šeit iespējams melodijas atskaņojums ar transpozīciju.

Psalm Tone Tool līdzīgā veidā ļauj izveidot nošu lapu jebkuram no 150 psalmiem gandrīz jebkurā psalmtonī (skaņkārtā) ar visām biežāk lietotajām kadencēm. Papildus psalmiem doti arī populārākie Sv. Rakstu dziedājumi (cantica), kas ir ārpus psalmu grāmatas (Magnificat, Benedictus, Benedicite, u. c.). Ir iespejams izvēlēties psaltoņa svinīgo formu (ar vairāk melodijas locījumiem), kā arī Sv. Mises introita pantos lietojamos toņus. Ir iespējams izvēlēties gan Vulgātas, gan Jaunās Vulgātas latīņu teksta versiju.

GABC Transcription Tool ir redaktors dažādu dziedājumu rediģēšanai GABC kodējumā. Ekrāns sastāv no trim logiem, no kuriem vienā var ievadīt tekstu ar akcentiem, otrā – nošu augstuma un ritmisko figūru vērtības GABC kodējumā. Vienu rediģējot, izmaiņas atspoguļojas otrā. Iespējams pārslēgties uz kopīgu logu, kas satur pilnu GABC programmas tekstu (Show integrated GABC). Šī pēdējā rediģēšanas iespēja pieejama arī moduļos Propers Tool un Psalm Tone Tool. Visos gadījumos, rediģēšanas rezultāti atspoguļojas trešajā logā, kur redzams iekodētais dziedājums nošu formā.

Neapšaubāmi, ka mobilajā telefonā šī rediģēšana nevarētu būt sevišķi ērta. Tās priekšrocības labāk izmantot ar datoru interneta tiešsaistē (te arī videopamācība). Izveidoto nošu lapu var saglabāt vienā failā PDF formātā un izmantot bez tiešsaistes vai izdrukātā veidā. Tā kā programma pati veido pārejas no vienas nošu līniju sistēmas nākamajā, reizēm izskats var izrādīties ne visai labs. Tas prasa no lietotāja eksperimentēt ar dažādiem papildu iestatījumiem. Programmas defektu dēļ dažas nošu formas (neumas) noteiktos kontekstos tiek izvietotas ar nepareizām atstarpēm, ko var izlabot var tikai eksperimentējot redaktora režīmā. Strādājot ar datoru, reizēm var būt ērtāk rediģēšanu veikt kādā teksta redaktorā (piem. MS Word) un pēc tam gatavo programmas tekstu iekopēt jebkura moduļa GABC redaktora logā. Protams, tad ir jāzina GABC kodi. Dažādus šo kodu sarakstus var atrast internetā (cits variants).

Nopietnam publicēšanas darbam (nošu grāmata, žurnāla raksts) tomēr nepieciešama pilna programmu komplekta Gregorio instalēšana datorā. Tā apraksts pārsniegtu šī mobilo lietotņu apskata ietvarus.

Schola Cantorum (agrākais nosaukums Chant Master) atšķirībā no abām iepriekšējām vēl ir agrīnā attīstības stadijā un nepretendē uz Graduale romanum aizstājēja lomu. Tā domāta kā mācību līdzeklis gregorisko dziedājumu apgūšanai. Tā ietver nelielu dziedājumu krātuvi (pagaidām tikai 6 dziedājumi), kurus var vizualizēt un atskaņot dažādās transpozīcijās. Lietotne arī darbojas kā redaktors, kurā lietotājs pats var ievadīt dziedājumus. Anonīmais programmas autors gan norāda, ka visas neumas pagaidām vēl nav iespējams lietot. Lietotne ir bezmaksas un aizņem 6 MB. Notis glabājas txt formātā un izmanto nestandarta kodējumu.

Rezumējot jāsecina, ka Square Note  ir iesācējam lietotājam visvieglāk apgūstamā lietotne, kura turklāt vēl ietver gandrīz visus dziedājumus, kas draudzes Misē svētdienās un lielajos svēkos varētu būt vajadzīgi. Pieredzējušam dziedātājam interesantāka varētu būt lietotne Chant Tools. Tās galvenā priekšrocība ir “viss dievkalpojums vienā lapā”. Turklāt Romas rita tradicionālajā formā tā piedāvā svēto piemiņas dienu formulārus visām gada dienām. Protams, vislabāk ir izmēģināt un gūt iespaidu katram pašam.

Advertisements
Publicēts iekš Baznīcas mūzika, Gregoriskie dziedājumi | Komentēt

Starptautiskās Federācijas Una Voce Ģenerālā asambleja un Svētceļojums “Populus “SummorumPontificum” – 2017″

Skats uz Vatikānu no FIUV Ģenerālās asamblejas norises vietas.

No 2017. gada 15. līdz 17. septembrim Romā norisinājās Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) kārtējā Ģenerālā asambleja. Kā jau pirms diviem gadiem, arī šoreiz tā tika rīkota vienlaicīgi ar ikgadējo svētceļojumu Populus Summorum Pontificum. Abu sarīkojumu datumi bija izvēlēti, lai tie sakristu ar desmitgadi, kopš spēkā stājās pāvesta Benedikta XVI apustuliskās vēstules Summorum Pontificum normas.

Ģenerālajā asamblejā klātienē piedalījās delegāti no Anglijas un Velsas, Austrālijas,  Čehijas, Francijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Meksikas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Skotijas un Vācijas, bet vēl vairāk valstu nacionālo asociāciju bija pārstāvētas pilnvarojuma ceļā. Slēgtā sēde tika sākta ar himnu Veni Creator Spiritus, lai piesauktu Sv. Gara palīdzību veicamajā darbā, kā arī 129. psalmu (De profundis) par mirušo FIUV biedru dvēseļu atdusu. Asambleja ievēlēja jaunu Federācijas Padomi. Par Federācijas prezidentu atkārtoti ievēlēja Meksikas pārstāvi Felipi Alanisu Suaresu. Tika pieņemtas arī nelielas izmaiņas Federācijas statūtos. Asamblejas gaitā notika arī delegātu tikšanās ar arhibīskapu Gvido Poco (Pozzo), Pontifikālās komisijas Ecclesia Dei priekšsēdi, kuras pārziņā ir visi jautājumi, kas saistīti ar tradicionālā latīņu rita lietošanu.

Ģenerālās Asamblejas ietvaros notika Atklātais forums, kurā klātesošos uzrunāja un uz viņu jautājumiem atbildēja V. Em. Raimonds kardināls Bērks (Burke). Bijušais FIUV prezidents Leo Derroks (Darroch) prezentēja savu grāmatu “The History of the Foederatio Internationalis Una Voce“, kur apskatīta FIUV vēsture pirmo divu prezidentu darbības laikā (1964.–2003. g.). Savukārt franču organizācijas La Paix Liturgique pārstāvis prezentēja četrās valodās izdotu grāmatu, kurā sakopoti 11 socioloģisko aptauju rezultāti, kas veiktas 9 valstīs, par katoļticīgo attieksmi pret “Tridentes” Misi.

Gan FIUV Ģenerālās asamblejas, gan svētceļojuma kulminācija bija Svinīga Pontifikālmise Vatikāna Sv. Pētera bazilikā, ko pie Sv. Pētera katedras altāra upurēja arhibīskaps G. Poco. To ievadīja garīdznieku, ordeņbrāļu un -māsu un ticīgās tautas procesija pa Romas ielām no baznīcas S. Maria in Vallicella jeb Chiesa Nuova uz Vatikānu. Sv. Misē kopā ar lielu skaitu priesteru un prelātu asistēja kardināli Bērks un Brandmillers. Tika nolasīta pāvesta Franciska uzdevumā Sv. Krēsla valsts sekretāra sūtītā apsveikuma un svētības vēstule svētceļojuma dalībniekiem. Koris, attiecīgajās vietās piedaloties arī tautai, dziedāja īpaši šim gadījumam A. Porfiri komponētas (un diriģētas) visas (mainīgās un nemainīgās) Sv. Mises daļas.

Sv. Mise Vatikānā (Messa in latino)

Interneta vietne Messa in latino ir parūpējusies, lai ar fotoattēlu starpniecību būtu iespējams ielūkoties katras pasākuma dienas notikumos arī neklātienē.

14. Septembris – Sv. Krusta paaugstināšanas svētku Pontifikālvesperes Sv. Marka bazilikā (S. Marco al Campidoglio), ko vadīja Pāvesta nama prefekts arhibīskaps G. Gansveins. Šim dievkalpojumam pieejams arī fragmentārs videoieraksts.

15. Septembris – Sāpju Dievmātes svētku svinīga Sv. Mise baznīcā S. Maria sopra Minerva, asistējot kard. Bērkam.

16. SeptembrisEuharistiskā adorācija (S. Maria in Vallicella); procesija uz Vatikānu, kā arī Pontifikālmise Vatikānā (1., 2., 3., un 4. d.) Svv. Kornēlija un Cipriāna godam; La Paix Liturgique rīkotā pieņemšana garīdzniekiem un FIUV delegātiem. Šīs dienas dievkalpojumu videoreportāža arī pieejama internetā.

17. Septembris – svētdienas Sv. Mise baznīcā S. Trinità dei Pellegrini (1., 2., 3., 4. un 5. d.). Šī baznīca ir mājvieta draudzei, kur visi dievkalpojumi notiek “Tridentes” ritā. Toties šajā dienā draudzes locekļiem un svētceļniekiem bija iespēja piedalīties Sv. Misē dominikāņu ritā.

Svētdienas Sv. Mise dominikāņu ritā (Messa in latino)

Foto no FIUV Ģenerālās asamblejas un procesijas var apskatīt arī FIUV sekretāra Dž. Šova fotoalbumā. ASV katoļu avīzes National Catholic Register korespondents arī sniedz izsmeļošu ilustrētu ziņojumu par svētceļojumu. (Atjaunināts 24.12. 2017.)

Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Priesteris Jozefs fon Cīglauers (tradicionālā ceļotāja piezīmes).

Pr. Jozefs fon Cīglauers (www.katholisches.info)

Vēl atrodoties aizvadītās Dvēseļu dienas noskaņā, radās vēlēšanās pakavēties atmiņās pie kāda ceļojuma pa Dienvidtiroli 2008. gadā, tā pieminot priesteri, kuru šajā rudenī Dievs pēc ilgas kalpošanas pie Viņa altāra aizsauca no šīs pasaules. Dzimis, uzaudzis un kalpojis Dienvidtirolē, kur pārsvarā runā vāciski, bet kas tagad atrodas Itālijas sastāvā (it. Alto Adige), Jozefs fon Cīglauers (Zieglauer, 1925.05.11.–2017.10.22.) ir savā ziņā pravietiska personība, jo līdz pat mūža beigām turējies pie Romas rita tradicionālās formas, tādējādi izdzīvojot savu pārliecību, kuras atbilstību patiesībai, par spīti valdošajam pretējam viedoklim, 2007. gadā apstiprināja pāvests Benedikts XVI, proti – ka šī dievkalpojuma forma nekad nav bijusi aizliegta.

Spingas draudzes baznīca (ar “Lielo Kristapu”)

Kopš 1983. gada pr. J. fon Cīglauers bija prāvests nelielā kalnu ciematiņā Spingā (v. Spinges, it., lad. Spinga). Pirms tam tur līdz savai nāvei bija kalpojis pr. Engelberts Pedevilla, vēl viens priesteris, kurš arī pēc liturģiskās reformas turpināja turēt “Tridentes” Misi. Tā nu Spingas draudzē liturģiskā reforma notika tikai 2006. gadā, kad prāvests Cīglauers tika emeritēts.  Kopš tā laika viņš vairs nedrīkstēja izmantot draudzes baznīcu, kur Mise nu notika tikai svētdienās un lielajos svētkos, kad no ielejas atbrauca jaunais prāvests. Cīglauers savukārt turēja tradicionālo Sv. Misi ik dienas blakus esošajā Svētā Kapa kapelā. Ar viņa pūliņiem tradicionālais rits bija pieejams Dienvidtirolē vēl pirms pāvesta Benedikta XVI apustuliskās vēstules “Summorum Pontificum” publicēšanas.

Pr. J. fon Cīglauers bija arī viens no neredzamās un neformālās pasaulīgo (pie diecēzēm piederīgo) priesteru kopības, kuri visā pasaulē nodrošināja tradicionālā rita kā Romas Baznīcas liturģiskās paražas (consuetudo) nepārtrauktu pastāvēšanu visā pasaulē. Līdzās šeit minētajiem Dienvidtiroles priesteriem tāds bija arī Pr. Siro Čizilīno (Cisilino, 1903–1987) Venēcijā, kura kādreizējā draudzes baznīcā San Simon Piccolo tagad tradicionālajā latīņu ritā turpina kalpot Sv. Pētera priesteru brālības (FSSP) garīdznieki. Tāds “nelabojams tridentīnists” bija arī priesteris un kapelmeistars Jozefs Kronšteiners (1910–1988) Lincā (Austrijā). Arī viņa kādreizējā kalpošanas vietā – Minorītu baznīcā – viņa darbu turpina FSSP. Vēl citu vidū var minēt arī mons. Fransuā Diko-Buržē (Ducaud-Bourget, 1897–1984) Parīzē, kuram pēc reformas līdz ar apm. 2000 ticīgajiem nācās noturēt tradicionālo Sv. Misi dažādās nepiemērotās telpās, līdz beidzot 1977. g. viņi “okupēja” vienu no Parīzes vēsturiskajām baznīcām SaintNicolasduChardonnet. Pēc prelāta nāves ticīgo garīgo aprūpi tur pārņēma Sv. Pija X priesteru brālība. Tādējādi 2007. gadā pāvests Benedikts ar “Summorum Pontificum” neieviesa neko būtiski jaunu, bet gan atzina kopš neatminamiem laikiem pastāvējušu paražu, kas pēc Tridentes koncila bija vēl pastiprināta ar beztermiņa (in perpetuo) privilēģiju.

Sv. Kapa kapela Spingā

Sv. Kapa kapela Spingā

Sv. Kapa kapela Spingā (ieeja “iekšējā ēkā”)

Plānojot savu ceļojumu pa Ziemeļitāliju 2008. gada vasarā, šo rindu autors caur internetu uzzināja, kur var apmeklēt tradicionālo latīņu Sv. Misi. Prāvests, iepriekšējā dienā sazvanīts, gan izstāstīja ceļu, gan pats pieteicās ar auto aizbraukt uz Mīlbahas (Mühlbach, Rio de Pusteria) ciemu ielejā un latviešu ceļotāju aizvest uz Spingu, jo sabiedriskais transports turp neejot. Mazais sagrabējušais priestera auto pasažierim par lielu brīnumu bez aizķeršanās uzbrauca kalnā pa stāvo serpentīnveidīgo ceļu. Bija sestdienas vakars, un gaidot Sv. Misi nākamajā rītā plkst. 7.00 bija iespējams izbaudīt prāvesta viesmīlību, saņemot naktsmājas, vakariņas un brokastis draudzes mājā. Sarunā noskaidrojās, ka pr. J. fon Cīglauers 2. Pasaules kara laikā bija iesaukts Vācijas armijā un ar savu militāro vienību kādu laiku atradies Jelgavā.

Spingas Svētā Kapa kapela atrodas blakus gotiskajai draudzes baznīcai un draudzes kapsētai. Nelielā 17. gadsimta būve ir viens no daudzajiem šāda veida dievnamiem Alpu reģionā, kas vietējiem ticīgajiem deva iespēju neklātienes svētceļojumam uz Svēto Zemi. Tāpat kā Sv. Kapa bazilika Jeruzālemē tā ir celta kā “māja mājā”, zem ārējās ēkas jumta izveidojot tādu kā namiņu (lat. aedicula) – Kristus kapa un Augšāmcelšanās vietas (gr. anastasis) aptuvenu kopiju, kurā var arī ieiet. Spingā nelielā dievnama iekšpuse bija izrotāta ar izteikti asiņainām Kristus ciešanu ainām. Kapelas lielajā šaurībā iekārtojušos ticīgo acīmredzamajai dedzībai un godbijībai nemaz netraucēja tas, ka ministrantam nebija pat komžas virs vācu romantiskajām filmām tipiskā laucinieka vasaras apģērba.

Innihenē (Innichen, San Candido), ciematā uz austrumiem no Mīlbahas, atrodama krietni lielāka Sv. Kapa kapela. Kādreiz to apkalpoja tuvējais kapucīniešu konvents. Tas izrādījās pirms dažiem gadiem slēgts paaicinājumu trūkuma dēļ (lielās “atjaunotnes” augļi Baznīcā). Uz kapelas durvīm bija zīmīte ar kāda vietējā zemnieka tālruņa numuru, kurš uzņēmies pienākumu pēc vajadzības to atslēgt un ielaist tūristus.

Sv. Kapa kapela Innihenē (Dienvidtirole)

Sv. Kapa kapela Innihenē (ieeja “Kristus kapā”)

Priesteris J. fon Cīglauers izmantoja divvalodīgu latīņu-vācu Misāli, kādas eksperimentālā kārtā tika izdotas jau pirms liturģiskās reformas – 50. gados. Visi teksti un ceremonijas precīzi atbilda Tridentes latīņu Misālei. Lūk, lielisks atspēkojums diviem maldīgiem apgalvojumiem: 1) ka 1969. gada reformas mērķis bija padarīt iespējamu Sv. Misi tautas valodā; 2) ka “tradicionālajiem” katoļticīgajiem interesē tikai latīņu valoda. No dziedamajām daļām latīniski bija tikai Credo, ko visi ar lielu aizrautību arī nodziedāja.

Katrīna Lanca (Institut Ladin)

Ir visnotaļ simbolski, ka tieši Spinga bija vieta, kurā kalpoja šādi divi nelokāmi priesteri, jo šis kalnu ciems ir slavens arī ar “Tiroles Žannu D’Arku” jeb Katrīnu Lancu. Kad 1797. gadā ciemā iebruka kāda Napoleona karaspēka daļa, šī kalpu meitene pievienojās tiroliešu zemessardzei, kas aizstāvēja ciemu un – kā stāsta – ar siena dakšām rokās gaiņāja prom iekarotājus. No tā laika siena dakšas rotā Spingas ģerboni. Vairāk nekā pēc gadsimta Katrīnai radās līdziniece arī Rīgā, par ko tagad varam lasīt Latvijas AvīzēValija Veščuna, kura 1919. gadā stājās Rīgas aizstāvju rindās pret Bermontu.

Pēc Sv. Mises un saimnieces pagatavotajām brokastīm pr. J. fon Cīglauers savu nejaušo viesi atkal nogādāja ielejā uz autobusa pieturu. Lai Dievs viņam aizmaksā par viesmīlību, bet vēl vairāk – par uzticību savas ordinācijas Sv. Misei. Lai dus mierā.

Publicēts iekš Liecība | Komentēt

Oportet eum regnare – Viņam jāvalda

Kristus Karaļa svētki, kuri pēc to iedibinātāja pāvesta Pija XI rīkojuma jāsvin oktobra pēdējā svētdienā un kuri tā arvien tiek svinēti Romas rita tradicionālajā formā, ir pēc savas būtības un satura Baznīcas sociālās mācības svētki. Pija XI enciklika Quas primas (1925. g.), ar kuru šie svētki tika ieviesti, harmoniski iekļaujas garā virknē pāvestu izdoto dokumentu, kas veltīti evaņģēlija likuma īstenošanai cilvēku dzīvē šajā pasaulē. Īpaši daudz Baznīcas maģistērijs pievērsies šai tēmai sākot ar 19. gadsimtu, kad sociālajām tēmām savus gana rakstus veltījuši pāvesti Leons XIII, Pijs XI, Pijs XII, Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks. Pāvesti apzinājās, ka kristīgajai civilizācijai vājinoties, vispirms protestantisma, tad tā sauktās apgaismības ietekmē, vairs nav pašsaprotama sabiedrības likumu balstīšanās Dieva atklāsmē, tāpēc Baznīcas pienākums bija pacelt savu cilvēku mācītājas balsi un atgādināt un likt pie sirds visiem kristiešiem, bet īpaši tiem, kas ieņem vadošus amatus savās valstīs, ka tikai Kristus likuma ievērošana ir patiesas sabiedrības saskaņas un labklājības pamatā.

Kristum viņa karaliskā vara piemīt, pirmkārt, “iedzimti“. ““Kristum,” [Kirils Aleksandrietis] saka, “pieder vara pār visām radībām, vara, kas nav vardarbīgi sagrābta vai uzurpēta, bet gan piemītoša viņa būtībai un dabai”. Viņa karaliskums ir balstīts uz brīnumaino (dievišķās un cilvēciskās dabas – tulk. piez.) tā saukto hipostatisko vienību.” (Quas primas, 13). Taču Kristum piemīt arī iegūta karaliskā vara, ko viņš ieguvis ar savu pestījošo upurēšanos. “Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgu zeltu un sudrabu no savas aplamās dzīves, kas no tēviem mantota,  bet ar Kristus, neaptraipītā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.” (1. Pēt. 1: 18–19) (sk. Quas primas, 13). Pāvests tālāk atzīmē, balstoties uz apustuļa Pāvila tekstiem, ka mēs, būdami atpirkti, paši vairs sevi nepiederam, bet Viņam, kurš mūs atpircis, tā ka pat esam Viņa miesas locekļi.

No šī viedokļa saprotami kļūst pazīstamās garīgās dziesmas vārdi “Jēzus Sirds, Tev zvēram to  – uzticību mūžīgo”. Tie kļūst par tādu kā vasaļa uzticības zvērestu savam karalim, zem kura karogiem karojošās Baznīcas (Ecclesia militans) locekļi dodas cīņā – ne pret miesu un asinīm, bet pret ļaunā gara darbību katrā pašā un visā sabiedrībā.

Par to, ka Kristus Karaļa vara tiešām attiecas uz visām cilvēka dzīves sfērām, pirms dažiem gadiem publicēts amerikāņu katoļu jurista, Oklahomas Universitātes tiesību zinātņu profesora B. Makkola pētījums, kas īpaši veltīts ekonomikas un finanšu sfērai:

Brian M McCall. “Quas Primas and the Economic Ordering of Society for the Social Reign of Christ the King; A Third Perspective on the Bainbridge/Sargent Law and Economics Debate” Journal of Catholic Legal Studies Vol. 47 Iss. 2 (2008)

Katoliskajai sociālajai mācībai darījumu un finanšu sfērā veltīti arī citi šā autora darbi; vairāki no tiem pieejami elektroniskā veidā.

Christus vincit. Christus regnat. Christus imperat.

 

Publicēts iekš Kristietis pasaulē, Liturģiskais_gads | Komentēt

Paldies, Benedikt!

Desmit gadu ir pagājis, kopš pāvests Benedikts XVI izdeva savas valdīšanas laika svarīgāko likumdošanas aktu, bet varbūt reizē arī maģisteriālo dokumentu – apustulisko vēstuli Summorum Pontificum. Divpadsmit kodolīgi punkti ar dažiem apakšpunktiem veido tādu kā priesteru un laju pamattiesību Magna Charta.

Kā svētais pāvests Pijs V ar bullu Quo primum 1570. gadā pasludināja, ka ikviens priesteris vismaz tā sauktajās “privātajās” Misēs drīkst un turpmāk drīkstēs, nebaidoties ne no kādām sankcijām, upurēt tradicionālo Romas sv. Misi tā, kā tolaik to darīja Romas pāvesta kūrijā, tā pāvests Benedikts XVI 2007. gada 7. jūlijā paziņoja: Lai turētu šo pašu tradicionālo Romas rita Sv. Misi (kāda tā atrodama 1962. gada tipiskajā izdevumā) “sacerdos nulla eget licentia, nec Sedis Apostolicae nec Ordinarii sui“, proti “priesterim nav vajadzīga nekāda atļauja, nedz no Apustuliskā Krēsla, nedz no sava ordinārija” (Summorum Pontificum, 2. p.).

Pārējo apustuliskās vēstules punktu kanoniskās un pastorālās nianses šajā laikā jau daudz ir iztirzātas un tām noteikti tiks veltīti pētījumi arī turpmāk. Taču teoloģisko pamatu savam drosmīgajam solim pāvests deva savā pavadvēstulē bīskapiem:

Tas, kas bija svēts iepriekšējām paaudzēm, arī mums paliek svēts un cēls, un to nevar pēkšņi aizliegt, vai pat uzskatīt par kaitīgu.

“Baznīcas lūgšanas likums (lex orandi) atbilst tās ticības likumam (lex credendi).”(Summorum Pontificum, ievads). Tā kā Baznīcas maģistērija pienākums ir saglabāt lex credendi, tas nevar vērsties pats pret sevi, runājot pretī savām agrākajām dogmatiskajām definīcijām un maldu mācību nosodījumiem. Acīmredzot Benedikts XVI šeit norāda, ka Baznīcas augstākajai varai, regulējot dievkalpojuma kārtību, ir zināmas robežas, ko nosaka fakts, ka liturģija ir ticības mācības nesēja un atspoguļotāja. Pārkāpjot šo nedefinēto, tomēr reālo robežu, nevar nerasties iespaids, ka līdz ar dievkalpojumu ir mainījusies arī ticība.

Atzīmējot savas “tiesību hartas” desmitgadi, katoļticīgie, kuri mīl Kristus Baznīcas tradīciju un īpaši tās izpausmi Romas ritā, var no sirds pateikties emeritētajam pāvestam par viņa drosmīgo soli. Lai Dievs viņu sargā viņa vecumdienās! Summorum Pontificum neradās tukšā vietā. Dieva apredzībai labpatika, ka iepriekšējo četrdesmit gadu gaitā daudzi ticīgie – gan bīskapi, gan priesteri, gan laji – sargāja tradicionālo ritu no izzušanas, aizmirstības, lūgdamies, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva, un strādādami, it kā viss būtu atkarīgs no pašiem  (kā esot mācījis Sv. Ignācijs). Par viņiem rakstīsim arī turpmāk. Bet tas nemazina Benedikta XVI nopelnus, konkrētajā laikā un situācijā paveicot konkrētu nozīmīgu darbu, ar ko arī viņa kalpošana pāvesta amatā paliks atmiņā.

[Papildinājums 10.07.2017.] Šī raksta ideja smelta angļu priestera Dž. Hanvika (Hunwicke) rakstā “The Real Importance of Summorum Pontificum“. Var tikai ieteikt iepazīties ar to un citām viņa publikācijām.

Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

“Summorum Pontificum” – 10

Pāvests Benedikts XVI (amatā 2005.–2017. g.)

Drīz apritēs desmit gadu, kopš pāvests Benedikts XVI izdevis apustulisko vēstuli motu proprio formā (t.i., pēc savas iniciatīvas) Summorum Pontificum – dokumentu, kuru daudzi sen jau gaidīja, bet kura iespējamībai tobrīd bija grūti noticēt. Par šo likumdošanas aktu emeritētajam pāvestam var būt pateicīgi visi Romas rita katoļi, sevišķi tie, kas mīl rita tradicionālo formu un tajā iemiesotās ticības patiesības.

Apustuliskā vēstule konstatēja faktu un visiem to atgādināja: tradicionālā Romas rita latīņu Sv. Mise jeb tā sauktā Tridentes Mise, proti, tā ko 1570. gadā kodificēja Tridentes koncils, bet kas gandrīz neatšķiras no tās, ko redzam gadsimtu agrāk izdotajā Romas pāvesta kūrijas Misālē, kas savukārt daudz neatšķiras no 13. gs. izplatītajām plenārmisālēm, kuras savukārt ir to Sv. Mises formulāru kopojums, ko atrodam kristietības pirmās tūkstošgades sakramentārijos, – šī pati Tridentes Mise, ko visi Romas rita priesteri svinēja līdz pat 20. gs. 60. gadiem, nekad nav bijusi atsaukta un principā vienmēr bijusi atļauta.

Tajā pašā datumā pāvests arī nosūtīja vēstuli visiem bīskapiem, kurā cita starpā rakstīja: “Tas, kas bija svēts iepriekšējām paaudzēm, arī mums paliek svēts un cēls, un to nevar pēkšņi aizliegt, vai pat uzskatīt par kaitīgu.”

Tādējādi 2007. gada 7. jūlijā savā ziņā tika atjaunots vēsturiskais taisnīgums un pateikta patiesība. Ja kopš 1969. gada liturģijas reformas priesteriem un lajiem tika stāstīts, ka Tridentes Misi vairs nedrīkstot noturēt, tad nu kļuva redzams, ka šāda attieksme bija negodprātīga un Baznīcas likumam neatbilstoša.

Ar gadu desmitu novēlošanos tika faktiski attaisnota to priesteru rīcība, kuri arī pēc reformētās Misāles publicēšanas turpināja noturēt Sv. Misi pēc tradicionālās Misāles, tā kā to pirms tam bija darījuši, un palika uzticīgi Misei, ar kuru bija uzauguši, ko bija apguvuši seminārā, kurā un kuras celebrēšanai bija tikuši ordinēti. Daudzi no viņiem šo “reabilitāciju” zemes virsū vairs nepiedzīvoja. Viņiem plānojam veltīt atsevišķu rakstu šajā vietnē.

Morālu gandarījumu saņēma arī tie jaunākie priesteri, kuri, būdami izglītoti jau jaunā rita vidē, bija atklājuši tradicionālo ritu kā senču mantojumu, kas no viņiem bija slēpts, un sāka apgūt un celebrēt Sv. Misi tās tradicionālajā formā.

Visbeidzot – tie ticīgie, kuri jutās saistīti ar Romas rita tradicionālo formu, gan ar to savulaik uzaugušie, gan arī nesen to sev atklājušie, nu varēja baudīt plašākas tiesības piedalīties Sv. Misē šajā formā, kā arī saņemt citus sakramentus un sakramentālijas. Lielā mērā tieši katoļticīgie laji bija tie, kas dažādās valstīs ar ne maziem personiskiem upuriem uzturēja prasību pēc Romas rita tradicionālās formas saglabāšanas, gan atbalstot konsekrētās dzīves institūtus, priesteru brālības, atsevišķus priesterus, kuri kalpoja šajā formā, gan arī ar publicistiskām un izglītojošām aktivitātēm, gan, protams, arī ar tradicionālās ticības mācības iedzīvināšanu un tālāknodošanu savās ģimenēs.

Viena no laju organizācijām, kas aizvien vēl darbojas šajā nodomā ir Starptautiskā Federācija Una Voce, kuras kārtēja Ģenerālā Asambleja notiks Romā šā gada 15.–17. septembrī. Ģenerālās Asamblejas, kā arī ikgadējā svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” datumi šoreiz pieskaņoti desmitgadei kopš 2007. gada 14. septembra, kad apustuliskajā vēstule Summorum Pontificum izsludinātās normas stājās spēkā. Abu pasākumu kulminācija būs svinīga Pontifikālmise Romas rita tradicionālajā formā, kas notiks 16. septembrī Sv. Pētera bazilikā Vatikānā.

Turpmākajās nedēļās iepazīstināsim lasītājus ar notikumiem, kas šajā gadā pasaulē norisinājušies Summorum Pontificum desmitgades zīmē, kā arī centīsimies sniegt atskatu uz šo desmitgadi un pāvesta dokumenta priekšvēsturi.

Bet iesākumam – neliels preses apskats. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā informācija par šo pāvesta Benedikta likumdošanas aktu ir bijusi publicēta visai maz.

Nākamajā dienā pēc Summorum Pontificum izsludināšanas, tātad 2007. g. 8. jūlijā aģentūra LETA publicēja nelielu ziņu ar virsrakstu “Dievkalpojumus noturēs latīņu valodā”:

“Romas katoļu pāvests Benedikts XVI sestdien izdeva dekrētu, atļaujot katoļu dievkalpojumos vairāk izmantot latīņu valodu. Tādā veidā pāvests vēlas padarīt liberālāku baznīcas nostāju attiecībā uz dievkalpojumu noturēšanu latīņu valodā un tādējādi novērst gadu desmitiem ilgušos strīdus baznīcas iekšienē. [..] Pēc 1965.gada Vatikāna Otrā koncila Katoļu baznīca gandrīz pārtrauca noturēt dievkalpojumus latīņu valodā, izmantojot Tridentas mises kārtību. Tas bija viens no iemesliem, kālab 1970.gadā no baznīcas atšķēlās katoļu grupa franču arhibīskapa Marsela Lefevra vadībā. Pāvests Jānis Pāvils II 1988.gadā ekskomunicēja Lefevru, kurš mira 1991.gadā. Tradicionālo uzskatu pārstāvji Katoļu baznīcā vēlas, lai arī mūsdienu draudzēs dievkalpojumi notiktu, izmantojot 16.gadsimta Tridentas mises kārtību.”

Dienu vēlāk savus lasītājus informēja laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Vispirms – īsa un daļēji maldinoša vēsts:

“Romas katoļu pāvesta Benedikta XVI izdotais dekrēts, kas atļauj katoļu dievkalpojumos vairāk izmantot latīņu valodu, dievkalpojumos Latvijā būtiskas izmaiņas neienesīs, uzskata [..] kardināls Jānis Pujāts. …”

Lasītājs varētu padomāt, ka lieta grozās tikai ap valodu. Taču turpat arī garāks raksts ar virsrakstu “Pāvesta dekrēts satrauc liberāļus”. Žurnālists Andris Kalvāns tur sniedzis ārzemju preses apskatu.

“Romas katoļu baznīcas vadītāja Benedikta XVI sestdien izdotais dekrēts, kas atceļ vairākus gadsimtus vecajai latīņu misei uzliktos ierobežojumus, saņēmis apsveikuma vārdus no konservatīvajiem katoļiem, vienlaikus izraisot liberāli noskaņoto katoļticīgo neapmierinātību. Ar sestdien izdoto dekrētu Benedikts XVI centies izbeigt 40 gadu ilgušo “kultūru karu” starp pārliecinošo katoļu vairākumu 1,1 miljardu cilvēku pārstāvētajā baznīcā un mazākumu, kas nekad nav spējis samierināties ar sešdesmitajos gados Vatikāna otrā koncila apstiprinātajām reformām katoļu baznīcas ritos.”

Tālāk žurnālists pieskaras apstrīdēto reformu būtībai vai drīzāk tam, kā tās tika tautā uztvertas:

” … četrus gadsimtus vecā Tridentas latīņu liturģija tika aizstāta ar jaunu kārtību. Saskaņā ar jauno praksi latīņu valodu katoļu misēs aizstāja vietējās valsts valoda, priesteri mises sāka vadīt, raugoties uz savu draudzi, nevis pavēršot muguru pret to, kā tas tika praktizēts līdz sešdesmitajiem gadiem. Tāpat saskaņā ar Vatikāna otrā koncila lēmumu tika izmainīta daļa no liturģijas teksta, kas tika uzskatīts par aizskarošu ebrejiem. Pāvesta lēmums, kas tiek raksturots kā konservatīvo katoļu uzvara, ticis pieņemts par spīti liberāli noskaņoto katoļu un saniknoto ebreju iebildumiem. Liberāļi pret šādu dekrētu iebilda, jo tas atsviedīšot katoļu baznīcu pagātnē un padarīs mises par nesaprotamām lielākajai daļai ticības sekotāju. [..] Savukārt ebreji pauduši neapmierinātību, jo Tridentas latīņu liturģija satur lūgšanu par viņu atgriešanu ticībā. [..] Liberāli noskaņotie garīdznieki, kas Tridentas latīņu liturģijas atjaunošanu traktē kā Vatikāna otrā koncila noliegumu, uzskata, ka tas varētu radīt jaunu plaisu katoļu baznīcā. …”

A. Kalvāns atzīmē arī šādu Summorum Pontificum tapšanā būtisku detaļu:

“Romas katoļu baznīcas galva dedzīgi centies atjaunot attiecības ar tiem aptuveni 600 000 M. Lefebra sekotājiem, kas apvienojušies Svēta Pija X brālībā, kas kā priekšnosacījumu attiecību normalizēšanai pieprasīja brīvāku vecās mises izmantošanu un ekskomunikācijas dekrētu atcelšanu.”

Tajā pašā dienā arī “Latvijas Avīze” publicē Ivetas Korņejevas rakstīto ziņu. Tā gan satur nepatiesu informāciju, ka “ap 600 000 tradicionāli noskaņotu ticīgo bīskapa Lefēvra vadībā tika izslēgti no baznīcas.” Ja žurnāliste ar to domājusi 2009. gadā atcelto ekskomunikāciju, tad tā (ja vispār bija spēkā) attiecās tikai uz pieciem bīskapiem, bet nevis uz arhibīskapa Marsela Lefebra (Lefebvre) vadītā institūta priesteriem vai lajiem, kas no šiem priesteriem saņēma sakramentus. Tālāk minēts, ka pāvesta dekrēts attiecas arī uz kristības, laulības un grēksūdzes sakramentiem, taču atkal radot maldīgu iespaidu, ka atšķirība būs tikai dievkalpojuma valodā.

Kas attiecas uz katoļu plašsaziņas līdzekļiem, tad portāls katedrale.lv jau 2007. g. 11. jūlijā publicēja latvisko tulkojumu raksta sākumā citētajai vēstulei bīskapiem, kas skaidroja pāvesta izsludināto normu vēsturisko un pastorālo kontekstu. Paša dokumenta Summorum Pontificum tulkojums vai atreferējums tā arī nesekoja. Tikai laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” 2007. g. 9. decembra numurā parādījās šo rindu autora raksts par “tradicionālo katoļu” aktivitātēm Lietuvā. Tā ietvaros tika arī īsi pastāstīts par Summorum Pontificum saturu.

Visbeidzot – žurnāla “Rīgas Laiks” 2008. gada septembra numurā bija lasāms luterāņu mācītāja Ivo Grantiņa raksts “Tiecoties pēc cēlas vienkāršības“, kas parāda Summorum Pontificum 20. gs. liturģisko reformu kopskatā. Pēc tam šī tēma nozūd gan no Baznīcas, gan laicīgo mediju redzesloka.

Pašu dokumentu Summorum Pontificum, kā arī to pavadošo instrukciju Universae Ecclesiae latviski pārtulkoja daži ticīgie. Šogad Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta un Katoļu teoloģijas augstskolas (Garīgā semināra) kopīgā zinātniskajā konferencē 13. maijā tika nolasīts Andra Amoliņa referāts par tēmu “Pāvesta Benedikta XVI apustuliskā vēstule Summorum Pontificum un to pavadošā instrukcija Universae Ecclesiae – īss kanonisks apskats”, kur minētie dokumenti aplūkoti Baznīcas tiesību aspektā.

Tradicionālā latīņu Sv. Mise Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē 2009. g. martā, šajā dievnamā pirmo un līdz šim vienīgo reizi kopš reformas. Sk. arī videoieraksta fragmentu.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Una voce | 1 komentārs

Kristus ir augšāmcēlies un eņģeļi priecājas!

Angel_at_Tomb

Pateicoties Dieva žēlastībai esam sagaidījuši kārtējos Kristus augšāmcelšanās svētkus! Cerams, ka Gavēņa laiks nav pagājis bez augļiem, un šie svētki mums nav tikai ierastas tradicionālas vai reformētas ceremonijas. Atcerēsimies, ka tik daudziem Kristus Augšāmcelšanās fakts ir ļoti neērts un ienīstams. Tas traucē agresīvi sekulārajai sabiedrībai, kas pat mūsu zemē cenšas slēpt Kristus pestījošo darbu zaķu un olu ēnā. Tas traucē arī dažiem citu reliģiju piekritējiem, kas arī mūsdienās liek mūsu ticības brāļiem mirt mocekļu nāvē. Lai mums visiem Ticības apliecinājums ir ne tikai sarežģīts vārdu salikums vai filozofiskās koncepcijas, bet Patiesība, kuras dēļ ir vērts dzīvot un mirt!

https://www.youtube.com/watch?v=Muo5W5GlGys

Noslēgumā aicinu pārlasīt svētā Jāņa Hrizostoma (Zeltamutes) Lieldienu uzsaukumu, ko katru gadu svētajā naktī dzird Bizantijas rita kristieši. Šī ir viena no iedvesmojošākajām un prieka pilnākajām Kristus Augšāmcelšanās svētku uzrunām.

Ja kāds ir tikumīgs un mīl Dievu, lai bauda šīs gaišās svinības.

Ja kāds ir prātīgs vergs, lai piepilda sevi ar sava Kunga prieku.

Ja kāds ir noguris gavējot, lai saņem tagad balvu.

Ja kāds strādājis no pirmās stundas, lai saņem viņam pienākošo atalgojumu.

Ja kāds ieradies pēc sestās stundas, lai nešaubās, lai nāk šurp bez jebkādām bažām.

Ja kāds ieradies tikai vienpadsmitajā stundā, lai nebīstas, ka ir aizkavējies, jo devīgais Valdnieks arī pēdējo pieņem tāpat kā pirmo, vienpadsmitajā stundā nākušajam dod atpūtu gluži tāpat kā no pirmās stundas strādājušajam, pēdējo žēlo un par pirmo rūpējas, pirmajam maksā un pēdējam dāvina. Tāpēc visi ejiet mūsu Dieva priekšā – gan pirmie, gan otrie – un saņemiet atlīdzību.

Bagātie un nabagie, gavilējiet savā starpā!

Atturīgie un nevīžīgie, godājiet šo dienu!

Tie, kas gavējuši, un tie, kas nav gavējuši – priecājieties šodien!

Cienasts ir sagatavots – mielojieties visi! Jērs ir liels, un lai neviens neaiziet izsalcis! Visi izmantojiet labvēlības bagātību!

Neviens lai neraud aiz nabadzības, jo visiem ir nākusi valstība!

Neviens lai neraud par savu apgrēcību, jo piedošana ir atspīdējusi no Kristus kapa!

Neviens lai nebīstas nāves, jo no tās mūs ir atbrīvojusi Glābēja nāve! Viņš ir nokāpis ellē un sagūstījis elli. To jau Jesaja paredzēja, kad sauca: “Elle, noskumsti!” (14, 9)

Paņēma miesu, bet atrada Dievu, paņēma zemi, bet satika debesis, paņēma to, ko redzēja, bet uzdūrās tam, ko neredzēja.

“Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?” (1 Kor 15, 55)

Kristus ir augšāmcēlies un tu esi gāzta!

Kristus ir augšāmcēlies un dēmoni ir krituši!

Kristus ir augšāmcēlies un eņģeļi priecājas!

Kristus ir augšāmcēlies un kapā nav neviena mirušā!

Kristus, no mirušiem augšāmcēlies, ir kļuvis mirušo pirmdzimtais. Viņam slava un valstība mūžīgi mūžos! Amen!

Tulkojums ir brālīgi aizgūts no luterāņu avota. Šeit var iepazīties ar krievu un baznīcslāvu tulkojumiem.

Publicēts iekš Lieldienas | Komentēt