“Tenebrae” dievkalpojums Ogrē

Jēzus agonija dārzā (breviary.net)

Lielās nedēļas trešdienas vakarā, 5. aprīlī, pēc ikdienas vakara Sv. Mises, tātad apm. plkst. 19.00, Ogres Sv. Meinarda Romas katoļu draudzes dievnamā iesāksies tradicionālo Kanonisko stundu dievkalpojums, kas pazīstams ar latīņu nosaukumu Tenebrae (vai latgaliešu Tumseibas, vai poļu Ciemna jutrznia) un pēc būtības atbilst arī bizantiešu rita Всенощное бдение. Gregoriskos dziedājumus un pa vidu dažus polifoniskus responsorijus – itāļu renesanses komponistu darbus – dziedās Schola Sancti Meinardi un kamerkora Versija dziedātāji.

Ar šo dievkalpojumu, kas faktiski ir Lielās Ceturtdienas Matutīns un Laudes, svinētas iepriekšējā vakarā, tradicionāli iesākas Trīs svētās dienas (Triduum) pirms Lieldienām. Kā jau visi Kanonisko stundu dievkalpojumi tas sastāv no psalmiem, Sv. Rakstu un Baznīca tēvu darbu lasījumiem, responsorijiem (Sv. Rakstu muzikālām apcerēm) un lūgšanām. 2018. un 2019. g. šāds dievkalpojums notika Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcām. Toreiz mūsu vietnē tika publicēta arī plašāka informācija par tajā dzirdamajiem lasījumiem, psalmiem un responsorijiem. Visi laipni lūgti uz mūsu Kunga Jēzus Kristus cilvēces atpestīšanas darbu apceri Ogrē.

[Papildinājums 6.04.2023.] Dievkalpojums tika straumēts internetā draudzes Youtube kanālā, tāpēc to var noskatīties videoierakstā. Tehniskas kļūmes dēļ nav ierakstītas dievkalpojuma beigas.

Publicēts iekš Gavēnis | Komentēt

Aicinājums Gavēņa laikam

Starptautiskā Federācija Una Voce (FIUV) aicina visus labas gribas katoļticīgos 2023. gada Lielā Gavēņa laikā lūgties un gandarīt īpašā nodomā, – lai Tradicionālā latīņu Svētā Mise Romas ritā un citos latīņu ritos būtu brīvi pieejama priesteriem, kuri to vēlas svinēt un citiem ticīgajiem, kuri vēlas tajā piedalīties. Nodoms, protams, attiecas arī uz visiem sakramentiem, sakramentālijām un Kanonisko stundu dievkalpojumiem. Lai ticīgo lūgšanas, pašaizliegšanās un ticībā darītie darbi paceļas pie Kunga un viņa Vissvētākās Mātes kā no sirds dziļumiem nākošs sauciens pēc žēlastības, lai visiem katoļiem atkal atgūtu tiesības un iespēju pielūgt Dievu saskaņā ar senajām un godājamajām Baznīcas tradīcijām, pilnīgā vienotībā ar Svēto Tēvu un visas Baznīcas bīskapiem. Kā šīs vietnes lasītāji būs pamanījuši, Ogres Sv. Meinarda draudzes baznīcā kopš pērnā novembra vairs nenotiek ikmēneša tradicionālā rita Svētā Mise, jo tai vairs nav vajadzīgās atļaujas, kas tagad būtu jādod arhibīskapam, tāpēc asociācija Una Voce Latvija aicina pievienoties šai iniciatīvai arī Latvijas nodomā.

No FIUV prezidenta Dž. Šova pavadvēstules: “Baznīcas misija ir vest dvēseles pie Kristus. Pašreizējā situācija attiecībā uz Tradicionālo Misi ir pašnodarīts ievainojums, kurš apgrūtina šo misiju. Apustulāti un dievbijīgi pasākumi ar pārbaudītu vērtību ir nolikti uz nenoteiktības kraujas malas. Plānot jebko saistībā ar tradicionālo Misi ir kļuvis par laimes spēli. Simtiem tūkstošiem katoļu ir liegts mierā baudīt viņu garīgo mantojumu, pat ja tas vēl nav viņiem pilnībā atņemts; šī mantojuma bagātības tiek noslēptas no miljoniem citu. Par spīti apjomīgiem pūliņiem man nav izdevies gūt jebkādu oficiālu izskaidrojumu, kāpēc tradicionālā Mise 2021. gadā tika ierobežota. Ja par iemeslu ir bijis kādas konkrētas ļaužu grupas nodarījums, tad neviens nav vēlējies izpaust, kas un kuri tie bija un kā tas attaisno tik lielu sāpju nodarīšanu citiem, kuri pie tā noteikti nav vainīgi. Ko mēs gan zinām ir tas, ka visas ciešanas, kurām Dievs ļauj nākt pār mums, mūs piemeklē taisnīgi mūsu grēku dēļ, un Dievs stāv pāri jebkādām partijām un ideoloģijām. Tāpēc Viņš ir tas, pie kura ar Vissvētās Dievmātes starpniecību mēs vēršamies un aicinām mums pievienoties arī tos, kurus minētās problēmas tieši neskar, lai kopā izlūgtu no Dieva saskaņas atjaunošanos Baznīcā.”

Kā teikts kādā Baznīcas lūgšanā: “Dievs, kas ar grēku tiec apvainots un ar gandarīšanu nolūgts, žēlīgi vērs savu skatu uz savas tautas pazemīgo lūgšanu un novērs savu dusmu rīkstes, ko mēs pelnām ar saviem grēkiem.”

Gandarīšanā līdzās parastajiem gavēņa nosacījumiem varam uzņemties tuvākmīlestības darbus gan savā apkārtnē un draudzē, gan arī atbalstot kādu no Caritas Latvija projektiem. Pašu svētdarīšanai Baznīca mums piedāvā Sv. Toma Akvīnieša dubultjubilejas atlaidas, kuras var iegūt arī Latvijā, kā tas sīkāk aprakstīts Liepājas diecēzes portālā. Plašāks apskats par gavēšanas paradumiem latīņu ritu katoļu vidū pirms vairākiem gadiem jau šeit publicēts.

Publicēts iekš Gavēnis | Komentēt

Pie ziemeļu kaimiņiem

Tradicionālā latīņu Sv. Mise Tallinas Sv. Pētera un Pāvila katedrālē 2022. g. 27. novembrī (Facebook)

Tradicionālā latīņu Mise, kā izrādās, regulāri tiek svinēta arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, Sv. Pētera un Pāvila katedrālē. Vai arī šajā jomā igauņi aizsteigušies latviešiem priekšā? Par to var domas dalīties. Saskaņā ar oficiālā Igaunijas katoļu portāla datiem, tradicionālā latīņu Sv. Mise tur notiek mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā, tomēr ne augu gadu, bet no septembra līdz jūnijam. Reizēm gadās, ka šādi interneta dati noveco un netiek atjaunināti atbilstoši mainīgajai situācijai, tāpēc iepriecinoši, ka tīmeklī parādījies šā gada Adventa pirmās svētdienas Mises videoieraksts. Dievkalpojuma noskaņā palīdz iejusties arī vairāki fotoattēli. Jāpiebilst, ka agrāk vairākus gadus šāda Sv. Mise tika svinēta Valgas draudzē, bet prāvestiem mainoties tā vairs netika turpināta. Savulaik arī viens no Tallinā stacionētajiem dominikāņu tēviem tradicionālo latīņu Misi atsevišķās darbdienās celebrēja savā konventa kapelā vecpilsētā. Tallinas vecpilsētā ik svētdienu iespējams apmeklēt arī Bizantijas rita Dievišķo liturģiju Ukraiņu katoļu draudzes kapelā. Sv. Pija X brālība, kā liecina viņu interneta vietne, kalpo kapelā Tallinas nomalē Pēskilas rajonā (no centra Rīgas virzienā), svinot tradicionālo latīņu Sv. Misi (gandrīz) ik svētdienu un atsevišķās darbdienās.

Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

Svētceļojums “Populus “Summorum Pontificum” – 2022″ Romā

_MG_2721
Svētceļnieku procesija uz Sv. Pētera baziliku Vatikānā (no Dž. Šova fotoalbuma)

Atskatoties uz Kristus Karaļa svētkiem, ko tradicionālajā Romas ritā svinēja pirms nedēļas, piedāvājam ikgadējo neklātienes reportāžu no starptautiskā svētceļojuma uz Romu, ko jau vienpadsmito reizi rīkoja apvienība Populus Summorum Pontificum, izlaižot tikai 2020. gadu Covid pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ. Apvienības darbā piedalās dažādas laju organizācijas, tajā skaitā arī Starptautiskā federācija Una voce. Interneta vietne Messainlatino – kā jau katru gadu – sniegusi sīku pārskatu par svētceļojuma norisi, iepriekšējos mēnešos iepazīstinot arī ar vairākām organizācijām, kas piedalījās tā rīkošanā. Interneta vietne Messainlatino arī šogad ir sekojusi līdzi šā pasākuma gaitai. Fotoattēli, ja nav citādi norādīts, ņemti no viņu vietnes. Sekojot saitēm tekstā var atrast vēl daudzus citus attēlus no šā notikumu. Paldies viņiem!

Konference

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Baznīca | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 23. oktobrī

Albrehts Dīrers (1471–1528) Svētā Gregora Mise

20. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 23. oktobrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Evaņģēlija lasījums (Jāņa 4:46–53) stāsta par galminieka dēla izdziedināšanu Kafarnaumā. To pāvests Sv. Gregors Lielais (540–604) komentē šādi:

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 25. septembrī

Ildefonss Kardināls Šusters (1926. g. foto, autors Dž. Farabola, Wikimedia Commons)

16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 25. septembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Šo svētdienu varētu saukt arī par žēlastības svētdienu, jo visi Sv. Mises formulāra teksti – lasījumi, dziedājumi, lūgšanas – pievēršas mūsu atkarībai no Dieva žēlastības un mūsu gribas aktu lomai šajā atkarībā. Tādā aspektā to ir apskatījis Romas rita pētnieks, mūks un Milānas arhibīskaps svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB (1880–1954), kura monumentālais tradicionālā Romas rita Svētajai Misei veltītais daudzsējumu darbs Liber sacramentorum ne reizi vien ir citēts šajā vietnē. Šīs grāmatas ir vēsturisks un garīgs komentārs visiem Sv. Mises formulāriem liturģiskā gada garumā ar īpašu piesaisti Romas pilsētai, bet satur arī rakstus par daudziem vispārīgiem liturģikas jautājumiem. Arī 16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem lietotajiem dievkalpojuma tekstiem komentāri ņemti no šā darba.

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 28. augustā

Pelegrí Clavé i Roqué (1811–1880) “Žēlsirdīgais samarietis”

12. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 28. augustā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Šo svētdienu varētu saukt arī par Žēlsirdīgā samarieša svētdienu pēc tajā lasāmās evaņģēlija perikopes (Lk. 10:23–37), taču tikpat labi arī par Gara un burta svētdienu no apustuļa Pāvila vēstules lasījuma (2 Kor. 3:4–9). Katrā ziņā abi lasījumi savā kopsakarā liek pārdomāt Vecās un Jaunās derības saiknes.

“Burts nonāvē, bet gars dara dzīvu”, – šos daudz dzirdētos apustuļa vārdus dominikāņu tēvs Marko Saless komentē baznīctēvu atziņu gaismā:

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Vēlreiz par septiņiem gulētājiem jeb – vai mīkla atminēta?

Šodien, 27. jūlijā Romas martiroloģijā pieminēti septiņi svētie “gulētāji” no Efezas, bet kā jau agrāk šeit bija rakstīts, viduslaiku Rīgas kalendārā to liturģiskā piemiņa svinēta tieši mēnesi agrāk – 27. jūnijā. Savukārt, ieviešot Gregora kalendāru, kas Latvijā notika vismaz divreiz – 16. gadsimta beigās un tad atkal pēc Pirmā pasaules kara – 27. jūnijs kļuva par 10. jūliju, kas – kāda sagadīšanās – Romas Baznīcas kalendārā veltīta septiņiem brāļiem mocekļiem (skat. rakstu). Protams, radās jautājums, kā radusies šī tieši viena mēneša atšķirība starp Romas un Rīgas kalendāriem un vai tā ir tikai Rīgas īpatnība.

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Svētie, Tautas kalendārs | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 24. jūlijā

Visas tautas, plaukšķiniet rokām, gavilējiet Kungam priecīgām balsīm. (no Sv. Mises introita, Ps. 46)

Lapu nav daudz, bet augļi …

7. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 24. jūlijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Zīmīgi, ka šajā dievkalpojumā tas pats introita teksts no 46. psalma atkārtojas arī pantā pie Alleluja, kuru dzied pirms evaņģēlija lasījuma. Tas šoreiz ir Kalna sprediķa daļa (Mt. 7:15–21), kur cita starpā Kungs saka: “Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.” Par šo abu tekstu sakaru svētīgais kardināls Šusters raksta: “Plaukšķināt Kungam ar rokām varētu zīmēties uz nepieciešamību mūsu slavas dziesmas, ko Dievam veltī mūsu mēle, pavadīt ar darbiem. Kā zināms, arī Sv. Filips (Neri) mūs ir brīdinājis, lai pieraugām, ka mūsu dievbijība sastāvētu vairāk no darbiem nekā vārdiem. Ar šiem pēdējiem mums vajadzētu būt pēc iespējas taupīgiem, gan lai apspiestu tukšu godkāri, gan tāpēc, ka vārdi ir kā kupla lapotne, kas apsedz žuburotu koku. Ja visas dzīvības sulas aiziet zaros un lapās, augļiem nekas nepaliks” (Liber sacramentorum, 5. sēj., 126. lpp.).

Turpiniet lasīt
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 26. jūnijā

D. Feti (1589–1623) “Līdzība par pazaudēto drahmu” (Wikimedia Commons)

3. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 26. jūnijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Svētdienā, kura bieži vien kalendārā ir tuvu apustuļu vadoņa Sv. Pētera svētkiem, ticīgajiem pirmais Sv. Rakstu lasījums tiek piedāvāts no šā apustuļa pirmās vēstules (1. Pēt. 5:6–11), kur viņš mudina ticīgos būt stipriem ciešanās, jo viņu “pretinieks velns staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt.” “Ciešanas un pārbaudījumi jāpanes pazemības un ticības garā. Pazemības garā, jo tos ir pieļāvusi Dieva varenā roka, kuram neviena radība nav tiesīga jautāt: Kam Tu tā dari? Ticības garā, jo satriektu dvēseli Dievs nekad nepamet. Gluži otrādi – ciešanas sūta uz debesīm labu smaržu, kas velk pie sevis dievišķo Līgavaini. Vajāšanas, par kurām runā Sv. Pēteris, uzsāka Nerons pēc Romas ugunsgrēka. Tie ir sārti Vatikānā, uz kuriem apustulis norāda arī iepriekš šajā vēstulē (“uguns pārbaudījums”, 4:12), lielos pārbaudījumus pielīdzinot ugunij, kur šie vārdi nepārprotami attiecas uz mocībām, kurām bija pakļauti kristieši, kuri tika aizdedzināti kā šausmīgas lāpas, kas apgaismoja ķeizara svētkus Vatikāna cirkā” (kardināls Šusters, Liber sacramentorum, 5. sēj., 108. lpp.). Apustulis, mudinādams ticīgos šādos apstākļos paļauties uz Dievu (“…visas savas rūpes metiet uz Viņu, jo Viņš par jums rūpējas.”), aptuveni citē psalma vārdus (Ps. 54:23), kuri tūlīt pēc lasījuma dzirdami graduāla dziedājumā: “Liec savas domas uz Kungu, un Viņš tevi paēdinās”.

“Evaņģēlija lasījums (Lk. 15:1–10) mums apraksta pierasto Jēzus klausītāju loku – muitnieki un nabaga grēcinieki. Pestītājs tos it kā ieslēdza savā sirdī un ielēja šajos pazudušajos ļaudīs pazemīgu paļāvību un prieku, kas piepildīja viņu dvēseles. Brīdī, kad Viņš viņiem stāstīja līdzību par kalnos noklīdušo avi vai par sievu, kura apgriež otrādi māju, meklējot pazudušo monētu, Viņš pats vienlaikus arī piepildīja vārdus, kurus izteica, jo tieši tobrīd un tādā veidā, – uzrunājot viņus uz lauka un krustcelēs, viņš devās pēc katra noklīdušā grēcinieka dvēseles. Dievs arī debesu eņģeļiem liek pievienoties priekam par grēcinieku, kurš sāk gandarīt, jo arī svētie izjūt to pašu dievišķo žēlsirdību pret pakritušo cilvēci, īpaši tāpēc, ka tā ir aicināta aizpildīt vietas paradīzē, kuras pametuši kritušie eņģeļi” (Šusters, turpat 109. lpp.).

Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads | Komentēt