Svētceļnieku procesija uz Sv. Pētera baziliku Vatikānā (no Dž. Šova fotoalbuma)
Atskatoties uz Kristus Karaļa svētkiem, ko tradicionālajā Romas ritā svinēja pirms nedēļas, piedāvājam ikgadējo neklātienes reportāžu no starptautiskā svētceļojuma uz Romu, ko jau vienpadsmito reizi rīkoja apvienība Populus Summorum Pontificum, izlaižot tikai 2020. gadu Covid pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ. Apvienības darbā piedalās dažādas laju organizācijas, tajā skaitā arī Starptautiskā federācija Una voce. Interneta vietne Messainlatino – kā jau katru gadu – sniegusi sīku pārskatu par svētceļojuma norisi, iepriekšējos mēnešos iepazīstinot arī ar vairākām organizācijām, kas piedalījās tā rīkošanā. Interneta vietne Messainlatino arī šogad ir sekojusi līdzi šā pasākuma gaitai. Fotoattēli, ja nav citādi norādīts, ņemti no viņu vietnes. Sekojot saitēm tekstā var atrast vēl daudzus citus attēlus no šā notikumu. Paldies viņiem!
20. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 23. oktobrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Evaņģēlija lasījums (Jāņa 4:46–53) stāsta par galminieka dēla izdziedināšanu Kafarnaumā. To pāvests Sv. Gregors Lielais (540–604) komentē šādi:
Ildefonss Kardināls Šusters (1926. g. foto, autors Dž. Farabola, Wikimedia Commons)
16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 25. septembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Šo svētdienu varētu saukt arī par žēlastības svētdienu, jo visi Sv. Mises formulāra teksti – lasījumi, dziedājumi, lūgšanas – pievēršas mūsu atkarībai no Dieva žēlastības un mūsu gribas aktu lomai šajā atkarībā. Tādā aspektā to ir apskatījis Romas rita pētnieks, mūks un Milānas arhibīskaps svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB (1880–1954), kura monumentālais tradicionālā Romas rita Svētajai Misei veltītais daudzsējumu darbs Liber sacramentorum ne reizi vien ir citēts šajā vietnē. Šīs grāmatas ir vēsturisks un garīgs komentārs visiem Sv. Mises formulāriem liturģiskā gada garumā ar īpašu piesaisti Romas pilsētai, bet satur arī rakstus par daudziem vispārīgiem liturģikas jautājumiem. Arī 16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem lietotajiem dievkalpojuma tekstiem komentāri ņemti no šā darba.
Pelegrí Clavé i Roqué (1811–1880) “Žēlsirdīgais samarietis”
12. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 28. augustā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Šo svētdienu varētu saukt arī par Žēlsirdīgā samarieša svētdienu pēc tajā lasāmās evaņģēlija perikopes (Lk. 10:23–37), taču tikpat labi arī par Gara un burta svētdienu no apustuļa Pāvila vēstules lasījuma (2 Kor. 3:4–9). Katrā ziņā abi lasījumi savā kopsakarā liek pārdomāt Vecās un Jaunās derības saiknes.
“Burts nonāvē, bet gars dara dzīvu”, – šos daudz dzirdētos apustuļa vārdus dominikāņu tēvs Marko Saless komentē baznīctēvu atziņu gaismā:
Šodien, 27. jūlijā Romas martiroloģijā pieminēti septiņi svētie “gulētāji” no Efezas, bet kā jau agrāk šeit bija rakstīts, viduslaiku Rīgas kalendārā to liturģiskā piemiņa svinēta tieši mēnesi agrāk – 27. jūnijā. Savukārt, ieviešot Gregora kalendāru, kas Latvijā notika vismaz divreiz – 16. gadsimta beigās un tad atkal pēc Pirmā pasaules kara – 27. jūnijs kļuva par 10. jūliju, kas – kāda sagadīšanās – Romas Baznīcas kalendārā veltīta septiņiem brāļiem mocekļiem (skat. rakstu). Protams, radās jautājums, kā radusies šī tieši viena mēneša atšķirība starp Romas un Rīgas kalendāriem un vai tā ir tikai Rīgas īpatnība.
Visas tautas, plaukšķiniet rokām, gavilējiet Kungam priecīgām balsīm. (no Sv. Mises introita, Ps. 46)
Lapu nav daudz, bet augļi …
7. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 24. jūlijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Zīmīgi, ka šajā dievkalpojumā tas pats introita teksts no 46. psalma atkārtojas arī pantā pie Alleluja, kuru dzied pirms evaņģēlija lasījuma. Tas šoreiz ir Kalna sprediķa daļa (Mt. 7:15–21), kur cita starpā Kungs saka: “Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.” Par šo abu tekstu sakaru svētīgais kardināls Šusters raksta: “Plaukšķināt Kungam ar rokām varētu zīmēties uz nepieciešamību mūsu slavas dziesmas, ko Dievam veltī mūsu mēle, pavadīt ar darbiem. Kā zināms, arī Sv. Filips (Neri) mūs ir brīdinājis, lai pieraugām, ka mūsu dievbijība sastāvētu vairāk no darbiem nekā vārdiem. Ar šiem pēdējiem mums vajadzētu būt pēc iespējas taupīgiem, gan lai apspiestu tukšu godkāri, gan tāpēc, ka vārdi ir kā kupla lapotne, kas apsedz žuburotu koku. Ja visas dzīvības sulas aiziet zaros un lapās, augļiem nekas nepaliks” (Liber sacramentorum, 5. sēj., 126. lpp.).
D. Feti (1589–1623) “Līdzība par pazaudēto drahmu” (Wikimedia Commons)
3. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 26. jūnijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.
Svētdienā, kura bieži vien kalendārā ir tuvu apustuļu vadoņa Sv. Pētera svētkiem, ticīgajiem pirmais Sv. Rakstu lasījums tiek piedāvāts no šā apustuļa pirmās vēstules (1. Pēt. 5:6–11), kur viņš mudina ticīgos būt stipriem ciešanās, jo viņu “pretinieks velns staigā apkārt kā rūcošs lauva, meklēdams, ko aprīt.” “Ciešanas un pārbaudījumi jāpanes pazemības un ticības garā. Pazemības garā, jo tos ir pieļāvusi Dieva varenā roka, kuram neviena radība nav tiesīga jautāt: Kam Tu tā dari? Ticības garā, jo satriektu dvēseli Dievs nekad nepamet. Gluži otrādi – ciešanas sūta uz debesīm labu smaržu, kas velk pie sevis dievišķo Līgavaini. Vajāšanas, par kurām runā Sv. Pēteris, uzsāka Nerons pēc Romas ugunsgrēka. Tie ir sārti Vatikānā, uz kuriem apustulis norāda arī iepriekš šajā vēstulē (“uguns pārbaudījums”, 4:12), lielos pārbaudījumus pielīdzinot ugunij, kur šie vārdi nepārprotami attiecas uz mocībām, kurām bija pakļauti kristieši, kuri tika aizdedzināti kā šausmīgas lāpas, kas apgaismoja ķeizara svētkus Vatikāna cirkā” (kardināls Šusters, Liber sacramentorum, 5. sēj., 108. lpp.). Apustulis, mudinādams ticīgos šādos apstākļos paļauties uz Dievu (“…visas savas rūpes metiet uz Viņu, jo Viņš par jums rūpējas.”), aptuveni citē psalma vārdus (Ps. 54:23), kuri tūlīt pēc lasījuma dzirdami graduāla dziedājumā: “Liec savas domas uz Kungu, un Viņš tevi paēdinās”.
“Evaņģēlija lasījums (Lk. 15:1–10) mums apraksta pierasto Jēzus klausītāju loku – muitnieki un nabaga grēcinieki. Pestītājs tos it kā ieslēdza savā sirdī un ielēja šajos pazudušajos ļaudīs pazemīgu paļāvību un prieku, kas piepildīja viņu dvēseles. Brīdī, kad Viņš viņiem stāstīja līdzību par kalnos noklīdušo avi vai par sievu, kura apgriež otrādi māju, meklējot pazudušo monētu, Viņš pats vienlaikus arī piepildīja vārdus, kurus izteica, jo tieši tobrīd un tādā veidā, – uzrunājot viņus uz lauka un krustcelēs, viņš devās pēc katra noklīdušā grēcinieka dvēseles. Dievs arī debesu eņģeļiem liek pievienoties priekam par grēcinieku, kurš sāk gandarīt, jo arī svētie izjūt to pašu dievišķo žēlsirdību pret pakritušo cilvēci, īpaši tāpēc, ka tā ir aicināta aizpildīt vietas paradīzē, kuras pametuši kritušie eņģeļi” (Šusters, turpat 109. lpp.).
2022. gada 26. maijā nāca klajā otrā epizode dokumentālo filmu triloģijā par Tradicionālo Latīņu Svēto Misi.
Mass of the Ages (Visu laiku Mise vai Gadsimtu Svētā Mise) ir dokumentāla triloģija, kas pēta tradicionālās Latīņu Svētās Mises bagātību, izmantojot lielisku kinematogrāfiju un iedvesmojošus stāstus. Šī projekta autori norāda, ka viņu galvenais uzdevums ir parādīt Svētās Mises, kur Debesis pieskaras zemei, skaistumu.
Viesuļvētra “Greisa” virs Atlantijas okeāna 1991. g. 28. oktobrī, kura izvērtās par “absolūto vētru“. (Vikipēdija)
Pirmā epizode Discover the Traditional Latin Mass (Atklāj tradicionālo Latīņu Misi!), kas iznākusi 2021. g. vidū, iesākas ar kādas katoļu sievietes liecību, kura pēc vīra zaudēšanas kopā ar saviem bērniem atradusi mierinājumu tradicionālajā Svētajā Misē. Filmā ietvertas dažādu katoļticīgo, arī priesteru un bīskapu liecības, kuri stāsta, kā viņi pēdējos gados atklājuši (pirmoreiz vai no jauna) šo dievkalpojuma formu un kā tā palīdzējusi viņu garīgajā dzīvē. Filmas gaitā tiek atklātas arī daudzas tradicionālā un reformētā rita atšķirības.
Otrā epizode A Perfect Storm (Absolūtā vētra) veltīta atmiņām par to, kas notika laika posmā starp Vatikāna II koncilu un Jaunās Svētās Mises (Novus Ordo) izveidi. Tā dod iespēju „pavērt priekškaru” un ieklausīties bīskapu, kardinālu un pāvesta Pāvila VI savstarpējās debatēs laikā, kad viņi īsteno bezprecedenta liturģisko reformu Baznīcas vēsturē. Meteoroloģijā angļu teiciens „perfect storm” apzīmē vētru jūrā, kura dažādu dabas parādību retas un neparastas sakritības dēļ nodara īpaši lielu postu. Filmas autori parāda, ka virsrakstā minētā dabas katastrofa labi raksturo reformas iedarbību uz Baznīcas dzīvi.
Filma ir angļu valodā, bet subtitri pieejami arī krievu, poļu, vācu, franču un citās valodās. No sirds iesakām to noskatīties ikvienam katoļticīgajam, bet ne tikai!
Dučo di Buoninseņja. Kristus atvadās no apustuļiem, gleznojums Sjēnas doma altārim, ap 1311–1318. g. (breviary.net)
Piektajā svētdienā pēc Lieldienām, 22. maijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.
Lieldienu laika svētdienu evaņģēlija lasījumi, sākot no trešās svētdienas pēc Lieldienām, kā arī Vasarsvētku vigilijas un pašu svētku evaņģēlija lasījumi ņemti no Kristus uzrunas saviem mācekļiem un priesteriskās lūgšanas savu ciešanu priekšvakarā, kā tas aprakstīts Sv. Jāņa evaņģēlija 14.–17. nodaļās, proti, tūlīt pēc paredzējuma, ka Jūda Iskariots Viņu nodos, bet Pēteris liegsies Viņu pazīstam. Tā arī šajā, piektajā svētdienā pēc Lieldienām tiek lasīts šā teksta fragments (Jņ. 16:23–30), kas detalizētāk izsaka jau Kalna sprediķī sacīto: “Lūdziet, tad jums taps dots” (Mt. 7:7).
Svētais apustulis Toms pārbauda Kunga sānu (misāles ilustrācija)
Kā jaunpiedzimuši bērni, allelūja, alkstiet pēc garīgā piena bez viltības, allelūja, allelūja, allelūja. (1. Pēt. 2:2, no Sv. Mises introita)
Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, 24. martā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.
Šī diena jau kopš agrīnās kristietības laikiem pazīstama arī nosaukumu Baltā svētdiena (Dominica in albis deponendis), par kura izcelsmi varam izlasīt šajā vietnē. Kopš 2000. gada šo dienu sauc arī par Dieva Žēlsirdības svētdienu, sekojot Sv. Faustīnas Kovaļskas saņemtajām atklāsmēm.
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 