Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 25. septembrī

Ildefonss Kardināls Šusters (1926. g. foto, autors Dž. Farabola, Wikimedia Commons)

16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 25. septembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Piedalīsies ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Šo svētdienu varētu saukt arī par žēlastības svētdienu, jo visi Sv. Mises formulāra teksti – lasījumi, dziedājumi, lūgšanas – pievēršas mūsu atkarībai no Dieva žēlastības un mūsu gribas aktu lomai šajā atkarībā. Tādā aspektā to ir apskatījis Romas rita pētnieks, mūks un Milānas arhibīskaps svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB (1880–1954), kura monumentālais tradicionālā Romas rita Svētajai Misei veltītais daudzsējumu darbs Liber sacramentorum ne reizi vien ir citēts šajā vietnē. Šīs grāmatas ir vēsturisks un garīgs komentārs visiem Sv. Mises formulāriem liturģiskā gada garumā ar īpašu piesaisti Romas pilsētai, bet satur arī rakstus par daudziem vispārīgiem liturģikas jautājumiem. Arī 16. svētdienā pēc Vasarsvētkiem lietotajiem dievkalpojuma tekstiem komentāri ņemti no šā darba.

“”Apžēlojies par mani, Kungs, jo esmu saucis uz Tevi augu dienu; jo Tu, Kungs, esi labs un saudzīgs, un pilns žēlsirdības visiem, kas Tevi piesauc” (Ps. 85:3,5). Dvēseles sauciens izsaka neizdzēšamu vajadzību pēc Dieva, esot tālu no Viņa. Dievs ir ne tikai dvēseles visaugstākais labums, bet arī ļoti spēcīgs un nepieciešams pievilkšanās centrs cilvēka garam, kurš nerod mieru, līdz atdusas Viņā. Šīs dienas lūgšana(“Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai Tava žēlastība mūs pastāvīgi vada un mums seko, ka mēs vienmēr tiektos uz labiem darbiem”) šodien izsaka žēlastības kā cilvēka dabas ievainojumu dziedināšanas līdzekļa absolūto nepieciešamību. Šī žēlastība, šis pārdabiskais spēks, kuru sauc par žēlastību tādēļ, ka cilvēka daba kā tāda to nav nopelnījusi, bet gan tā tiek saņemta tikai no nepelnītas Dieva mīlestības, iet pa priekšu tikumīgam mūsu gribas aktam, jo kamēr tā mūsu gribu virza gribēt pārdabisku labumu, proti Dievu kā savu galamērķi, tā vienlaikus arī dod spēku to gribēt, turklāt gribēt dabiski, brīvi, pēc spontāna lēmuma. Un ne tikai! Žēlastība, rosinājusi gribu apzinātai darbībai, šo darbību, tā sakot, pavada un to visu caurstrāvo, tā lai gan pati apzinātā darbība, gan tās mērķis, tātad – griba būtu patiesi pārdabiski un mūžīgās dzīves cienīgi. Kā redzam, mūsu daba ir tik vāja, ka nevar pati – bez žēlastības – sevi vadīt, nedz paveikt kaut ko sava pārdabiskā galamērķa labad. Šai mūsu svētās ticības patiesībai vajadzētu mūs darīt pavisam pazemīgus Dieva priekšā” (5. sēj., 160. lpp.)

“Vēstules Efeziešiem lasījumā (3:13–21) apustulis pašām kristīgās askēzes mācības virsotnēm. Mūžīgais Tēvs – jebkuras tēvišķības būtiskais avots – caur Svētā Gara žēlastību atjauno mūsos Kristus attēlu un dara, ka Jēzus apmetas un mājo mūsos. Viņa dzīvei mūsos tāpēc jāizpaužas maksimāli, paceļot mūs līdzi Viņa bezgalīgās gudrības un mīlestības pieredzei, kas ir patiesā svēto atziņa” (turpat, 161. lpp.)

“Ofertorija dziedājums, kas arī izmantots piektdienā pēc Gavēņa 2. svētdienas, ņemts no 39. psalma (14,15) un ir sauciens uz Dievu: “Kungs, uzlūko mani, lai palīdzētu. Lai apmulst un kļūst apkaunoti, kas tīko pēc manas dvēseles, lai to atņemtu.” Šie ienaidnieki ir Sātans un viņa sabiedrotie, t. i., pasaule un mūsu nekārtīgās kaislības. Tas, ka Dievs mūs uzlūko, nozīmē vienlaikus Viņa apstiprinājumu mūsu darbībai un jaunas žēlastības piešķiršanu caur nopelnu, kas jau iegūts cīņā pret ienaidniekiem” (turpat, 162. lpp.).

Jāatzīmē, ka nedēļā pirms šīs svētdienas iekrīt trīs rudens ceturkšņa gavēņa dienas (trešdiena, piektdiena, sestdiena).

Šis ieraksts tika publicēts Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s