Starptautiskās federācijas Una Voce darbība un vēsture

[Atjaunināts 19.12.2017.]

Starptautiskā Federācija Una Voce (turpmāk – Federācija, FIUV) ir laju apvienība, kuras mērķis ir veicināt Romas Katoliskās Baznīcas Latīņu ritu un to radītā kultūras mantojuma saglabāšanu, kurš ir Eiropas mūzikas, tēlotājmākslas, literatūras un arhitektūras pamatā un gandīz divu gadu tūkstošu laikā to turpinājis iedvesmot. Uz Svēto Rakstu un apustuliskās tradīcijas pamata un pārņemot Jeruzālemes tempļa dievkalpojuma elementus kristīgā Baznīca izveidoja savas lūgšanas un attīstīja tām atbilstošu dziedājumu veidu, kas kļuva ne tikai par citu sakrālās mūzikas stilu, bet arī visas klasiskās mūzikas pamatu. Līdzīga attīstība notika arī citās mākslās, kurās kristīgā tradīcija attīstījās Evaņģēlija gaismā izmantojot Vecās Derības, kā arī antīkās pasaules mantojumu.

Federācijas darbība ir virzīta uz tradicionālā Romas rita (arī parējo Latīņu ritu) saglabāšanu Baznīcas liturģiskajā dzīvē, reizē veicinot arī latīņu valodas, gregorisko dziedājumu, sakrālās polifonijas, un citu sakrālo mākslu pastāvēšanu un attīstību dievkalpojuma vidē visā to skaistumā un veselumā.
Federācijas nosaukuma pamatā ir vārdi no Vissvētākās Trīsvienības prefācijas Romas misālē: «Quam laudant Angeli atque Archángeli, Chérubim quoque ac Séraphim: qui non cessant clamáre quotídie, una voce dicéntes», tos attiecinot uz Romas rita latīņu Misi, kas dod iespēju visiem ticīgajiem vienā balsī pielūgt Dievu.

Pagājušā gadsimta 60. gados – laikā, kad Baznīcā tika izdoti pirmie norādījumi par būtiskām izmaiņām Romas ritā un kad daudzi priesteri sāka izturēties patvaļīgi pret esošajām liturģiskajām normām, ejot pat tālāk par oficiālajām reformām, auga arī to katoļticīgo skaits, kurus šāda izturēšanās pret Romas liturģisko mantojumu ļoti sāpināja, īpaši latīņu valodas un Baznīcas mūzikas (gregoriskie dziedājumi, klasiskā polifonija), kā arī daudzu tradicionālo lūgšanu atmešana.

Tā 1964. gadā pazīstamā norvēģu psiholoģe Dr. Burghilde Krāne (1906–1997) nosūtīja aicinājumu katoļticīgajiem, kas bija norūpējušies par Baznīcas liturģiskā mantojuma aizsardzību. Tā rezultātā vairākās valstīs radās asociācijas ar mērķi veicināt tradicionālās liturģijas saglabāšanu. Sešu Eiropas asociāciju pārstāvji pirmoreiz tikās Romā 1965. gadā un nolēma apvienoties starptautiskā federācijā, kas oficiāli tika nodibināta 1967. gada 8. janvārī Cīrihē, kad delegāti no 20 asociācijām pieņēma statūtus un ievēlēja pirmo Padomes sastāvu. Starp Una Voce France, vienas no dibinātājasociācijām, tā laika biedriem bija arī ievērojamie komponisti Moriss Diriflē (1902–1986) un Olivjē Mesiāns (1908–1992). Savukārt pie visaktīvākās nacionālās asociācijas – Anglijas un Velsas Latīņu Mises biedrības – šūpuļa stāvējis arī rakstnieks Ivlins Vo (1903–1966), bet tās pirmais prezidents bija mūsdienu slēpošanas slaloma izgudrotājs un publicists sers Arnolds Lanns (1888–1974). ASV nacionālās asociācijas dibinātājs un pirmais priekšsēdis bija pazīstamais filozofs-fenomenologs Dītrihs fon Hildebrands (1889–1977).

Federācijas augstākais orgāns ir Ģenerālā asambleja, reizi divos gados tiek sasaukta Romā. Tajā nacionālo asociāciju pārstāvji ievēlē Padomi un Prezidentu. Federāciju atzīst Svētais Krēsls, un Ģenerālās asamblejas vienmēr ir iespējas delegātiem tikties ar Pāvesta kūrijas pārstāvjiem, lai informētu viņus par tradicionālās liturģijas stāvokli dažādās valstīs un ticīgo vajadzībām un sūdzībām. Kūrijas prelāti šādās reizēs mēdz noturēt dievkalpojumus kopā ar delegātiem vai uzstāties ar priekšlasījumiem. Piemēram, 2015. gada Ģenerālajā asamblejā tie bija kardināli Pells un Brandmillers un arhibīskaps Poco.

FIUV pirmais prezidents Ēriks Fermērens fon Saventems (1919–2005) 2. Pasaules kara gados bija Vācijas diplomāts, kurš bija iesaistīts pret Hitleru vērstajā Abvēra sazvērestībā, bet kuram izdevās aizbēgt uz Angliju kopā ar sievu (dz. fon Pletenbergu; no šīs dzimtas nācis arī 16. gs. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs). Fermērenu fon Saventemu laulātā pāra regulārās tikšanās ar pāvesta kūrijas pārstāvjiem kalpoja, lai pastāvīgi uzturētu spēkā tēzi, ka tradicionālais Romas rits nav aizliegts un katram priesterim būtu jābūt iespējai noturēt tajā dievkalpojumus un katram ticīgajam – tādos piedalīties. FIUV prezidentu vidū jāmin arī Maikls Deiviss (1936–2004), kura plašā publicistiskā darbība un aktīvie kontakti ar Sv. Krēslu, īpaši kard. Racingera personā, deva lielu ieguldījumu tradicionālās liturģijas saglabāšanā un izpratnē par tās nozīmi, un arī Frederiks Kričtons-Stjuarts (1940–2012), Maltas ordeņa Anglijas lielpriors. Kopš 2015. gada novembra prezidents ir Felipe Alaniss Suaress, Una Voce Mexico pārstāvis.

Gadu gaitā daudzie FIUV kontakti ar Svēto Krēslu ir devuši rezultātus: pāvests Jānis Pāvils II 1982. gadā jautājumā par tradicionālās liturģijas statusu sasauca bīskapu un 1986. gadā – kardinālu komisiju, kuru secinājumi ir apustuliskajās vēstulēs Eccesia Dei (1988. g.) un īpaši Summorum Pontificum (2007. g.) ietverto normu pamatā. Savukārt pati Federācija ir īsti katoliskā garā izplatījusies pa visu pasauli – 44 nacionālās asociācijas 37 valstīs. Lielākās no tām sadarbībā ar bīskapiem organizē dažādus kopīgus pasākumus, tajā skaitā, diecēžu priesteru apmācības tradicionālās Mises svinēšanā, arī ministrantu un Baznīcas mūziķu mācības (piem. Liheņas svētvietā Polijā).

“Starptautiskā Federācija Una Voce ir spēlējusi svarīgu lomu atbalstot 1962. gada Romas Misāles izmantošanu paklausībā Svētā Krēsla direktīvām. Par šo vērtīgo kalpojumu es izsaku pateicību Federācijas biedriem un svētīju viņus.” (Jozefs kardināls Racingers, no uzrunas 1996. g. 25. jūlijā)