Nedaudz par Lieldienu Oktāvu…

Laiks skrien ātri: esam ne tikai sagaidījuši Kunga augšāmcelšanās svētkus, bet arī aizvadījuši Lieldienu Oktāvu – vienu no divām oktāvām, kas ir saglabājušas reformētajā kalendārā.

Lieldienu Oktāva noslēdzās ar Balto svētdienu jeb latīniski Dominica in Albis. Kaut gan Novus Ordo Misālē latviešu valodā joprojām lasām „Baltā svētdiena”, šīs dienas senā nozīme pēdējos gados tiek aizēnota Jāņa Pāvila II iestādītās Kunga žēlsirdības svētdienas dēļ. Mēģināsim nedaudz atgādināt seno un ne tik seno vēsturi.

Kādreiz visā Oktāva tika svinēta kā svētki ar pienākumu atturēties no darba un piedalīties dievkalpojumos. Šo liturģisko likumu pieminēja savos sprediķos Svētais Augustīns un Svētais Jānis Hrizostoms, to pašu var saskatīt  imperatora Feodosija 389. gada ediktā, kas aizliedza tieslietu institūciju darbību šajā laika posmā. Jānis Hrizostoms mācīja jaunkristītos, lai viņi baudītu ikdienas pamācību šajās septiņās dienās. Viņu priekšā tika likts „garīgais mielasts”, lai iemācītu apbruņoties cīņai pret sātanu: jo lielākā dāvana ir saņemta, jo smagāka kauja jāizcīna, lai to saglabātu. Tāpēc Dieva vārds bija jāklausās septiņas dienas, lai sagatavotos kaujai. Tā nostiprinājās  tradīcija svinēt šo „garīgō laulību” septiņu dienu laikā. Ticīgie labprāt to darījuši, līdz dievbijīgais ieradums nepalika par likumu (piemēram, to piemin Makonas (Mâcon) koncils, 585. gadā).

Šī norma noturējās līdz XI gadsimtam, kad Konstances koncils samazināja „pienākuma dienas”, atstājot par obligāti svinamu tikai Lieldienu nedēļas pirmdienu un otrdienu. Gadsimtiem šī norma bija spēkā, bet  XIX gadsimtā abatam Geranžē (Gueranger) jau bija pamats skumt par šo dienu statusa samazināšanu dažās valstīs – sākumā otrdienai, pēc tam arī pirmdienai.

Bet nosaukums „Baltā svētdiena” (Dominica in albis) ir saistīts ar to, ka jaunkristītie apmeklēja Svētās Mises un Oficija (Officium divinum), dievkalpojumus savās baltajās kristību drānās. Dienas pilnais nosaukums gan sākotnēji bija Dominica in albis deponendis, proti, „Balto drānu novilkšanas svētdiena”, jo sākot ar šo dienu tās vairs nevalkāja. Matutīna 4. lasījumā to ilustrē Sv. Augustīna vārdi : „Lieldienu svinības ar šīs dienas svētkiem tiek noslēgtas, un tāpēc jaunkristīto apģērbs tiek nomainīts, tomēr tā, lai baltais mirdzums, kas vairs nav apģērbā, vienmēr tiktu uzturēts sirdī” (1. Sprediķis Lieldienu Oktāvā). Alūzijas par kristību ritu ir sastopamas tradicionālās Mises lasījumos un dziedājumos visu nedēļu.

Lieldienu oktāvas trešdienas Romā bija īpašas, jo pirmajā un katrā septītajā sava pontifikāta gadā pāvesti svētīja Agnus Dei – vaska diskus, kuru vienā pusē bija Dieva Jēra attēls, bet otrajā – kādā citā svētā. Vasks to pagatavošanai tika iegūts, pārkausējot iepriekšējā gada Lieldienu sveces atlikumu. Pāvesta vadītajā pasvētīšanas ceremonijā vaska diskus tad peldināja svētītā ūdenī, kam tika piejaukta hrizma (kā tuvākmīlestības simbols) un balzāms (kā Kristus labā smarža, ko ap sevi vajadzētu izplatīt pašiem ticīgajiem). Šī tradīcija ir ļoti sena: liturģiskajos tekstos tā ir pieminēta jau VII gadsimtā. Tie, kas Romā Lieldienu vigilijā pieņēma kristību, Lieldienu Oktāvas sestdienā saņēma Agnus Dei  no pāvesta rokām. Vēlākos laikos tos pa vairākiem saņēma kardināli, kas šo sakramentāliju izdalīja tālāk pēc saviem ieskatiem.

Wax Agnus Dei Pope Pius XII

Pija XII konsekrētais Agnus Dei

Lieldienu Oktāvas sestdienā Siksta kapellā (agrāk – Laterāna bazilikā) tika turēta svinīga Sv. Mise pāvesta klātbūtnē, kuras beigās procesija devās pēc iepriekš pasvētītajiem Agnus Dei. Atgriezušies ar tiem viņi ienākdami Siksta kapellā trīs reizes nometās ceļos, bet subdiakons trīs reizes dziedāja: „Pater Sancte, isti sunt Agni novelli, qui annuntiaverunt vobis, alleluja; modo venerunt ad fontes, repleti sunt claritate, alleluja” („Svētais tēvs, šie ir jaunie jēri, kas jums nes vēsti, allelūja. Viņu ir nupat bijuši pie avotiem, viņi ir piepildīti ar gaismu, allelūja , teksts no Matutīna 2. responsorija). Un visi ikreiz atbildēja „Deo gratias, alleluja”.

Ņemot vērā Agnus Dei ierobežoto daudzumu, šīs sakramentālijas tika turētas lielā godā un dievbijīgi tika nodotas no paaudzes paaudzē, ticot uz daudzām Agnus Dei brīnumainām īpašībām: der atcerēties, ka Vecajā Derībā jēra asinis sargāja ģimenes no eņģeļa, kam bija jānogalina visi pirmdzimtie Ēģiptes zemē.

Jāpiebilst, ka Lieldienu svece kā sakramentālija ir tikusi lietota ļoti sen. Pavijas bīskaps Ennodijs (VI gs.) raksta, atspēkojot jau toreiz zināmos, bet vēl arvien reizēm izteiktos iebildumus pret sakramentālijām vispār: „Sveces daļiņas izdala ticīgajai un kristīgajai tautai, un Baznīcas bērni mēdz tās dedzināt savās mājās pret ļauno garu ietekmi. Šāda prakse nebūt neliecina par kādu māņticību, jo netiek garantēts efekts, bet gan tiek cerēts uz Dieva labestību, kuru meklē ar publiskām lūgšanām un aizlūgumiem, ar svētdarbībām, kuras Baznīca ir iestādījusi tādam nolūkam.

Tiek apgalvots, ka pēdējo reizi pēc tradicionālā rita Agnus Dei svētījis pāvests Pāvils VI 1964. gadā, bet pēc septiņiem gadiem, 1971. gadā, kad liturģiskā reforma jau bijusi spēkā, tas vairs nav noticis. Kopš tā laika neviens pāvests nav vairs svētījis Agnus Dei…  Atliek tikai cerēt uz to, ka šī tradīcija kādreiz tiks atjaunota.

Pope Pius XII blessing the Agnus Dei.

Pāvests Pijs XII svētī Agnus Dei

 Austrumu ritā pirmo svētdienu pēc Lieldienām sauc arī par Toma svētdienu. To var viegli saprast, jo gan tradicionālajā, gan reformētajā lekcionārā sastopamies ar stāstu par apustuli Tomu, kam vajadzēja redzēt naglu zīmes uz Pestītāja rokām, ielikt savu pirkstu naglu vietās, un ielikt savu roku Viņa sānā (sal. Jņ 20,25). Lai mums, kas neredzēja, Dievs dod Svēta Toma ticību, lai arī mēs spētu apliecināt mūsu augšāmcēlušos Kungu Jēzu Kristu: „Mans Kungs un Mans Dievs!”

St_Thomas

Svētais apustulis Toms pārbauda Kunga sānu.

P.S. Angliski var palasīt:

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts "Agnus Dei", Lieldienas, Liturģiskais_gads, Sakramentālijas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Nedaudz par Lieldienu Oktāvu…

  1. Antons Mežeckis saka:

    Liels paldies A.Amoliņam par apjomīgiem papildinājumiem!

    Like

  2. MS saka:

    Paldies par rūpīgi sagatavoto rakstu! Daži papildinājumi: Baltajai svētdienai ir vēl citi nosaukumi, sekojoši.

    “Zemā svētdiena” (Low Sunday). Domājams tāpēc, ka, lai gan šī svētdiena pieder Lieldienu oktāvai, tās pakāpe ir zemāka nekā pašai Lieldienu svētdienai.

    “Quasimodo svētdiena”, jo šājā svētdienā pēc tradicionālā kalendāra Introits sākas ar vārdiem “Quasi modo” Pilnais teksts: Quasi modo géniti infántes, allelúia: rationabiles, sine dolo lac concupíscite, allelúia, allelúia allelúia. Latviski: Kā jaunpiedzimuši bērni, alleluja, alkstiet pēc garīgā piena bez viltības, alleluja, alleluja, alleluja. Šeit ir domāti rakstā jau minētie jaunkristītie.

    Quasimodo svētdiena spēle lomu Viktora Igo romānā Parīzes Dievmātes Katedrāle. Kādā Quasimodo svētdienā pie katedrāles tika atrasts pamestais kroplais bērniņš, kuru priesteris Klods Frolo nosauca par Kvazimodo, ne tikai pieminot to dienu, bet arī tāpēc, ka viņš bija jaunpiedzimis – bez viltus.

    Vienkārši “Quasimodogeniti”. Šis nosaukums izplatīts Vācijā, un luterāņu aprindās vispār. Komponistam Baham ir kantāte veltīta šai svētdienai: BWV 67 – “Halt im Gedächtnis Jesum Christ – J. S. Bach.

    “Pascha clausum”, jo vēstī Lieldienu oktāvas beigas.

    Ne tikai Toma svētdiena, bet arī “Sv. Toma svētdiena”.

    Like

    • Antons Mežeckis saka:

      Paldies par vērtīgu komentāru. Gribētos labāk un vairāk, bet neesmu tik centīgs tulks kā Andris. Blogu veido divi cilvēki, aicinām kaut dažreiz pievienoties komandai!

      Like

    • Antons Mežeckis saka:

      Pērn pajautāju vienam priesterim un diviem semināristiem par šo tikko uzzināto gudrību: kāpēc šo svētdienu sauc par Quasimodo svētdienu…Neviens neuzminēja. 🙂

      Like

      • Kā gan lai viņi to zinātu, ja vairums no viņiem diez vai zina par tādas grāmatas kā “Gradulae romanum” eksistenci, nerunājot par to, ka viņi to būtu savām acīm redzējuši vai pat izmantojuši?

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s