Bergognone (Lombardija, ap 1453–1523) “Kristus uzcēlies no kapa”, ap 1490.

K R I S T U S   I R   A U G Š Ā M C Ē L I E S!

Patiesā Lieldienu priekā sveicu mūsu bloga lasītājus!

Būtu labi arī šodien jums piedāvāt kādu izglītojošu rakstu vai kvalitatīvu tulkojumu. Diemžēl gatavu rakstu mums nav, tāpēc teikšu pavisam vienkārši – no sevis.

Pieķeršanās senajām liturģiskajām formām un teoloģijai nedrīkst būt līdzīga piederībai politiskajām partijām. Svētais apustulis Pāvils ir mācījis: „Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība.” (1 Kor 15,14)

Tieši šajās dienās ir vērts uzdot sev jautājumu:  Vai ticam, ka Kristus ir augšāmcēlies? Kā es kādreiz rakstīju,  vai nav tā, ka liturģiskā tradīcija,  Baznīcas un sabiedrības  problēmas nepaliek mums  svarīgākas, interesantākas par pašu Kristu?

Jāatceras,  ka vispirms mums jāmīl Kristus, bet Baznīcas tradīcija ir ceļš  kā atvest cilvēkus pie Kristus. Tradicionālie, dievbijīgie riti, kas balstās pārbaudītā teoloģijā, veido vidi ticīgo svētdarīšanai.

Tāpat kā kristietībā galvenā problēma ir kristieši, arī tradicionālajā kustībā galvenā problēma ir tradicionālie katoļi: mēs esam ļoti tāli no svētuma. Piedodiet mums, bet labāk darbojieties, lai arī Latvijā tradicionālie riti atgādinātu, ka „Kristus uzvar, Kristus valda, Kristus pavēl” („Christus vincit, Christus regnat, Christus imperat”).

P.S. Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzē Lieldienās vienmēr skan Mihaēla Pretoriusa skaņdarbs „Surrexit Christus Dominus”. Diemžēl šai publikācijai neatradu kvalitatīvu izpildījumu Internetā, bet priekšā vēl garš Lieldienu laiks, kad pašiem to iemācīties pēc notīm.

Michael Praetorius. Surrexit Christus Dominus