Iznākusi jauna filma par Tradicionālo Latīņu Svēto Misi

Publicēts 2022-06-13 autors Andris Amoliņš

2022. gada 26. maijā nāca klajā otrā epizode dokumentālo filmu triloģijā par Tradicionālo Latīņu Svēto Misi.

Mass of the Ages (Visu laiku Mise vai Gadsimtu Svētā Mise) ir dokumentāla triloģija, kas pēta tradicionālās Latīņu Svētās Mises bagātību, izmantojot lielisku kinematogrāfiju un iedvesmojošus stāstus.  Šī projekta autori norāda, ka viņu galvenais uzdevums ir parādīt Svētās Mises, kur Debesis pieskaras zemei, skaistumu.

Viesuļvētra “Greisa” virs Atlantijas okeāna 1991. g. 28. oktobrī, kura izvērtās par “absolūto vētru“. (Vikipēdija)

Pirmā epizode Discover the Traditional Latin Mass (Atklāj tradicionālo Latīņu Misi!), kas iznākusi 2021. g. vidū, iesākas ar kādas katoļu sievietes liecību, kura pēc vīra zaudēšanas kopā ar saviem bērniem atradusi mierinājumu tradicionālajā Svētajā Misē. Filmā ietvertas dažādu katoļticīgo, arī priesteru un bīskapu liecības, kuri stāsta, kā viņi pēdējos gados atklājuši (pirmoreiz vai no jauna) šo dievkalpojuma formu un kā tā palīdzējusi viņu garīgajā dzīvē. Filmas gaitā tiek atklātas arī daudzas tradicionālā un reformētā rita atšķirības.          

Otrā epizode A Perfect Storm (Absolūtā vētra) veltīta atmiņām par to, kas notika laika posmā starp Vatikāna II koncilu un Jaunās Svētās Mises (Novus Ordo) izveidi. Tā dod iespēju „pavērt priekškaru” un ieklausīties bīskapu, kardinālu un pāvesta Pāvila VI savstarpējās debatēs laikā, kad viņi īsteno bezprecedenta liturģisko reformu Baznīcas vēsturē. Meteoroloģijā angļu teiciens „perfect storm” apzīmē vētru jūrā, kura dažādu dabas parādību retas un neparastas sakritības dēļ nodara īpaši lielu postu. Filmas autori parāda, ka virsrakstā minētā dabas katastrofa labi raksturo reformas iedarbību uz Baznīcas dzīvi.

Gan triloģijas pirmā daļa, gan nupat iznākusī otrā daļa bez maksas skatāma īpaši izveidotā interneta vietnē https://latinmass.com/watch. Pirmo daļu var redzēt arī https://www.youtube.com/watch?v=xdbwNMYKhw0 [labots 28.07.2022.]

Filma ir angļu valodā, bet subtitri pieejami arī krievu, poļu, vācu, franču  un citās valodās. No sirds iesakām to noskatīties ikvienam katoļticīgajam, bet ne tikai!

Publicēts iekš Baznīca, Sv. Mise | 1 komentārs

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 22. maijā

Publicēts 2022-05-17 autors Andris Amoliņš
Dučo di Buoninseņja. Kristus atvadās no apustuļiem, gleznojums Sjēnas doma altārim, ap 1311–1318. g. (breviary.net)

Piektajā svētdienā pēc Lieldienām, 22. maijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.

Lieldienu laika svētdienu evaņģēlija lasījumi, sākot no trešās svētdienas pēc Lieldienām, kā arī Vasarsvētku vigilijas un pašu svētku evaņģēlija lasījumi ņemti no Kristus uzrunas saviem mācekļiem un priesteriskās lūgšanas savu ciešanu priekšvakarā, kā tas aprakstīts Sv. Jāņa evaņģēlija 14.–17. nodaļās, proti, tūlīt pēc paredzējuma, ka Jūda Iskariots Viņu nodos, bet Pēteris liegsies Viņu pazīstam. Tā arī šajā, piektajā svētdienā pēc Lieldienām tiek lasīts šā teksta fragments (Jņ. 16:23–30), kas detalizētāk izsaka jau Kalna sprediķī sacīto: “Lūdziet, tad jums taps dots” (Mt. 7:7).

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 24. aprīlī

Publicēts 2022-04-17 autors Andris Amoliņš
Svētais apustulis Toms pārbauda Kunga sānu (misāles ilustrācija)

Kā jaunpiedzimuši bērni, allelūja, alkstiet pēc garīgā piena bez viltības, allelūja, allelūja, allelūja. (1. Pēt. 2:2, no Sv. Mises introita)

Pirmajā svētdienā pēc Lieldienām, 24. martā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.

Šī diena jau kopš agrīnās kristietības laikiem pazīstama arī nosaukumu Baltā svētdiena (Dominica in albis deponendis), par kura izcelsmi varam izlasīt šajā vietnē. Kopš 2000. gada šo dienu sauc arī par Dieva Žēlsirdības svētdienu, sekojot Sv. Faustīnas Kovaļskas saņemtajām atklāsmēm.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Baznīca Latvijā, Lieldienas | Komentēt

Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2022. g. 27. martā

Publicēts 2022-03-21 autors Andris Amoliņš
Jēzus pavairo maizi un zivis (Breviary.net)

Priecājies, Jeruzāleme, un līksmojiet par to visi, kas to mīlat! (Is. 66:10, no Sv. Mises introita)

Gavēņa ceturtajā svētdienā, 27. martā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem. Raksts par šā dievkalpojuma liturģiskajām īpatnībām un komentāri lasījumu tekstiem arī atrodami šajā vietnē (šeit), publicēti jau pirms diviem gadiem.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | Komentēt

Visi ceļi ved uz Romu

Publicēts 2022-02-22 autors Andris Amoliņš

Ņemot vērā sarežģījumus, kas radušies tradicionālo latīņu ritu izmantošanā pēc pāvesta Franciska 2021. gada 16. jūlija apustuliskās vēstules Traditionis custodes, starptautiskā federācija Una Voce (FIUV) iesaka vairākus veidus, kā piedalīties tradicionālo ritu saglabāšanā. Pirmais ceļš, protams, ir lūgšana un gandarīšana, bet vienlaikus arī – piedalīšanās šādos dievkalpojumos, kur tie ir pieejami. Tāpat arī izglītojošais darbs un publicistika var dod lielu ieguldījumu. Bet ir iespējams ar saviem lūgumiem un rūpēm vērsties tieši pie Baznīcas vadības, kā to iesaka arī Baznīcas likumi (212. kan.). Turklāt to var darīt gan klātienē gan neklātienē.

“Ceļš uz Romu“

Tā nosaukta ierosme, kurā apvienojušās daudzu tradicionālo liturģiju praktizējošu priesteru mātes, īpaši Francijā. Redzot, ka viņu dēlu kalpojums, kuram Baznīca vēl nesen devusi savu svētību ir apdraudēts. Viņas nolēmušas doties uz Romu kājām no Parīzes, veicot šo ceļu laikā no 6. marta līdz 1. maijam, lai savu lūgumu saglabāt Baznīcā tradicionālos latīņu ritus aiznestu, tā teikt, Sv. Pētera troņa pakājē.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Uncategorized | 1 komentārs

Atskats uz 2021. gadu: “Una Voce Latvija” gada laikā

Publicēts 2022-01-12 autors Andris Amoliņš
Raidījumu cikla Iota unum pirmās pārraides veidotāji Radio Marija studijā 2021. gada 25. septembrī (no labās: raidījuma vadītāja Marija Podniece, raidījuma viesis Andris Amoliņš, skaņu operatore Ilze Podniece)

Aizvadītais gads, tāpat kā gandrīz viss iepriekšējais, pagājis sanitāro ierobežojumu spīlēs. Taču gada vidū katoļticīgos – kā priesterus, tā lajus, – kuri praktizē tradicionālo ritu, sagaidīja nepatīkams pārsteigums no apustuliskā virsgana puses. Pāvests Francisks, kurš pats vēl 2020. gadā bija izdevis divus dekrētus par tradicionālā Romas rita lietojumu, paredzot iespēju lietot Svētajā Misē dažas papildu prefācijas, kā arī godināt pēc reformas kanonizētos svētos, bija tādējādi parādījis, ka Romas rita tradicionālā, jeb kā to kopš 2007. gada dēvēja – “ekstraordinārā” forma tiek no Svētā Krēsla puses kopta un uzturēta. Taču 2021. gada 16. jūlijā pāvests itin kā mainīja kursu par 180 grādiem, motu proprio formā izdodot apustulisko vēstuli Traditionis custodes, ar kuru šīs formas Sv. Mises lietojumu stipri ierobežoja, par ieganstu minot Baznīcas vienotības apdraudējumu.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Kristus Karaļa svētki 2021

Publicēts 2021-10-30 autors Andris Amoliņš
Huberts un Jans van Eiki. Kristus Karalis. Ģentes altāra fragments (ap 1430. g.)

Sanitārās situācijas un pulcēšanās ierobežojumu dēļ svētki būs šogad jāsvin atturīgākā veidā. Kā vēstī Baznīcas oficiālais portāls: “Šajā laikā ticīgie ir aicināti piedalīties dievkalpojumos attālināti, izmantojot interneta un televīzijas tiešraides, kā arī Radio Marija Latvija. […] Baznīcas varēs būt atvērtas individuāliem apmeklējumiem no pl. 6 līdz 19.Visi dievkalpojumi šajā laika periodā jāplāno bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais un kalpojošais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas izvairoties no tiešā kontakta.”

Tradicionālās Sv. Mises svinības Ogrē arī iekļaujas šajā regulējumā, tāpēc Sv. Mise Kristus Karaļa godam priesteris upurēs Ogres Sv. Meinarda baznīcā svētdien, 31. oktobrī plkst. 12.00. Dievnams arī šajā laikā būs atvērts un ticīgie, kas vēlēsies, varēs to individuāli apmeklēt. Informācija par citām Sv. Misēm, kas tiek upurētas Latvijā tradicionālajā Romas ritā, atrodama šajā vietnē.

Par šiem svētkiem jau agrāk šeit publicēta informācija: svētku evaņģēlija lasījuma komentārs, apcerējums par svētku iedibināšanu un dievkalpojuma tekstiem, kā arī svētku ieviešanas vēsturiskajiem un teoloģiskajiem aspektiem.

Ieteikumu dievkalpojumā piedalīties attālināti var īstenot pārraidēs no vairākiem dievnamiem visā pasaulē. Piemēram, kanāls livemass.net piedāvā dievkalpojumus tiešraidē vai ierakstos no 3 vietām ASV un pa vienai – Meksikā un Šveicē, Sv. Mises un Vesperes var vērot no Svv. Eižena un Cecīlijas baznīcas Parīzē, kā arī baznīcas St. Nicolas du Chardonnet, arī Parīzē, bet tikai ierakstos – no baznīcas S. Trinita dei Pellegrini Romā.

Publicēts iekš Baznīca Latvijā | 3 komentāri

Starptautiskās Federācijas Una Voce XXV Ģenerālā asambleja (2). Misionāra stāsts

Publicēts 2021-10-23 autors Andris Amoliņš
Pr. Federiko Haitons ar vietējiem amatbrāļiem Malavi (Twitter)

Neapšaubāmi programmas nagla Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) 25. Ģenerālās asamblejas virtuālajā atklātajā sesijā, kura notika 9. oktobrī, bija argentīniešu priestera-misionāra Federiko Haitona (Highton) stāsts par savu darbību Āfrikas valstī Malavi. Viņa aizrautīgais vēstījums atgādināja apustuļu piedzīvojumus no Apustuļu Darbu grāmatas un ienesa lielu optimisma lādiņu Ģenerālās asamblejas nedaudz rezignētajā gaisotnē. Pr. Frederiks Haitons pieder Sv. Elijas kongregācijai, kas nodibināta Tulonas-Frežisas diecēzē Francijā. Priesteris tagad Malavi darbojas kopā ar pāris argentīniešu lajiem, kā arī neklātienes atbalstītājiem Eiropā un Latīņamerikā. Ir plānots, ka viņa stāsts, kura laikā tika rādīti arī fotouzņēmumi un videokadri, tiks literāri apstrādāts un publicēts žurnālā Gregorius Magnus, taču pagaidām šeit varam piedāvāt to tādu, kādu sesijas laikā varēja dzirdēt un paspēt vienlaikus pierakstīt. (Uz šeit pievienotajiem attēliem var noklikšķināt, lai tos palielinātu.) [Papildinājums 17.04.2022.: Stāsts angliski tagad ir publicēts žurnāla Gregorius Magnus 13. numurā 36. lpp. Elektroniski pieejams pēc šādas adreses.]

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Liecība, Una voce | 1 komentārs

Starptautiskās Federācijas Una Voce XXV Ģenerālā asambleja (1)

Publicēts 2021-10-18 autors Andris Amoliņš

Pavisam neparastos apstākļos 2. un 9. oktobrī noritēja Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) 25. Ģenerālā asambleja. Divās dienās nedēļas atstatumā nacionālo asociāciju pārstāvji tikās tiešsaistē izmantojot Zoom platformu. Bija skaidrs, ka epidemioloģisko ierobežojumi dēļ daudziem nebūs iespēja doties uz tikšanos klātienē, taču ceļošanas grūtības, kas citos gadījumos saistījās ar izdevumiem un laika patēriņu, šoreiz aizstāja neizpildāms uzdevums atrast neklātienes apspriedei visām laika joslām pieņemamu diennakts laiku. Darba sēdē, kas notika 2. oktobrī bija pārstāvētas 18 nacionālās asociācijas (Anglijas un Velsas, Dienvidāfrikas Republikas, Francijas, Itālijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Krievijas, Latvijas, Malaizijas, Meksikas, Nigērijas, Polijas, Portugāles, Puertoriko, Skotijas, Spānijas un Vācijas). Ņemot vērā, ka pašlaik federācijā ir 47 nacionālās asociācijas no 41 valsts, aktivitāti varētu vēlēties lielāku. Un tā kā tomēr bija pārstāvētas dažādas pasaules daļas (Eiropa, Amerika, Tālie Austrumi, Āfrika), jādomā, ka ne tikai laika joslu atšķirība, bet arī subjektīvi faktori bija pie vainas.

FIUV prezidents 2015.–2021. g. Felipe Alaniss Suaress (Alanís Suárez)

Kā tas FIUV Ģenerālajās asamblejās pieņemts, darbu uzsākot tika piesaukta Svētā Gara palīdzība dziedot himnu Veni Creator Spiritus un aizlūgts par pēdējos divos gados mirušajiem biedriem ar 129. psalmu (De profundis). Tā kā Zoom nav piemērots vienlaicīgai dziedāšanai, Francijas pārstāvis dziedāja par visiem.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Una voce | Komentēt

Rožukroņa karalienes uzvarai – 450

Publicēts 2021-10-07 autors Andris Amoliņš

Pāvests Benedikts XV savā Sv. Dominika piemiņai veltītajā vēstulē Fausto appetente die rakstīja: “Ir teikts, ka šis pāvests no dievišķas atklāsmes uzzināja, ka uzvara pie Lepanto ir tikusi izcīnīta tajā pašā laikā, kad visā katoliskajā pasaulē dievbijīgas biedrības izlūdza Marijas palīdzību ar lūgsnu, kuru izmantot iesāka Sprediķotāju ordeņa dibinātājs un ko viņi sekotāji izplatīja visās vietās.”

Šajā 1921. gada dokumentā pieminētais pāvests ir no Dominikāņu jeb – oficiāli – Sprediķotāju ordeņa nākušais Svētais Pijs V, bet uzvarētā kauja pie Lepanto ir viena no pirmsmodernajā vēsturē lielākajām jūras kaujām, kas notika 1571. gada 7. oktobrī. Šai uzvarai par godu Pijs V ieviesa Uzvaras Dievmātes svētkus, kuri vēlāk ieguva nosaukumu Sv. Marijas Rožukroņa Karalienes svētki un Baznīcas kalendārā atrodas 7. oktobrī, bet pirms tam ilgāku laiku tika atzīmēti oktobra 1. svētdienā (sk. tālāk).

Paolo Veronēze Alegorija par kauju pie Lepanto (ap.1572. g., glabājas Gallerie dell’Accademia Venēcijā)

Kaujā no vienas puses piedalījās katolisko valstu Svētā Līga, kurā vadošās dalībnieces bija Venēcijas Republika un Spānija, pirmā – ar lielāko skaitu kuģu, otrā – ar labi sagatavotiem karavīriem un lauvas tiesu naudas līdzekļu. Viņu sabiedrotās bija Pāvesta valsts, Dženovas Republika, Savojas, Toskānas un Urbino hercogistes, Maltas ordenis, Sv. Lācara un Sv. Stefana ordeņi. Pretinieks bija Osmaņu impērija, kas tajā laikā jau bija ieguvusi lielas teritorijas Balkānos un Grieķiju, daudzas Vidusjūras salas un apdraudēja kuģniecību, kā arī kristīgo Eiropu kopumā. Šo draudu priekšā pāvests jau kopš 1566. gada centās izveidot koalīciju cīņai pret turkiem, kas, ņemot vērā valstu atšķirīgās intereses un ekonomisko stāvokli, bija grūts diplomātijas uzdevums. Turku panākumi Kipras ieņemšanā 1570. gadā, līdz aplenkumā turējās vairs tikai pēdējais venēciešu cietoksnis Famagusta, ļāva pārliecināt sabiedrotos kopīgai rīcībai.

Turpiniet lasīt →
Publicēts iekš Svētie | Komentēt