Oportet eum regnare – Viņam jāvalda

Kristus Karaļa svētki, kuri pēc to iedibinātāja pāvesta Pija XI rīkojuma jāsvin oktobra pēdējā svētdienā un kuri tā arvien tiek svinēti Romas rita tradicionālajā formā, ir pēc savas būtības un satura Baznīcas sociālās mācības svētki. Pija XI enciklika Quas primas (1925. g.), ar kuru šie svētki tika ieviesti, harmoniski iekļaujas garā virknē pāvestu izdoto dokumentu, kas veltīti evaņģēlija likuma īstenošanai cilvēku dzīvē šajā pasaulē. Īpaši daudz Baznīcas maģistērijs pievērsies šai tēmai sākot ar 19. gadsimtu, kad sociālajām tēmām savus gana rakstus veltījuši pāvesti Leons XIII, Pijs XI, Pijs XII, Jānis XXIII, Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks. Pāvesti apzinājās, ka kristīgajai civilizācijai vājinoties, vispirms protestantisma, tad tā sauktās apgaismības ietekmē, vairs nav pašsaprotama sabiedrības likumu balstīšanās Dieva atklāsmē, tāpēc Baznīcas pienākums bija pacelt savu cilvēku mācītājas balsi un atgādināt un likt pie sirds visiem kristiešiem, bet īpaši tiem, kas ieņem vadošus amatus savās valstīs, ka tikai Kristus likuma ievērošana ir patiesas sabiedrības saskaņas un labklājības pamatā.

Kristum viņa karaliskā vara piemīt, pirmkārt, “iedzimti“. ““Kristum,” [Kirils Aleksandrietis] saka, “pieder vara pār visām radībām, vara, kas nav vardarbīgi sagrābta vai uzurpēta, bet gan piemītoša viņa būtībai un dabai”. Viņa karaliskums ir balstīts uz brīnumaino (dievišķās un cilvēciskās dabas – tulk. piez.) tā saukto hipostatisko vienību.” (Quas primas, 13). Taču Kristum piemīt arī iegūta karaliskā vara, ko viņš ieguvis ar savu pestījošo upurēšanos. “Jūs zināt, ka esat atpirkti ne ar iznīcīgu zeltu un sudrabu no savas aplamās dzīves, kas no tēviem mantota,  bet ar Kristus, neaptraipītā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.” (1. Pēt. 1: 18–19) (sk. Quas primas, 13). Pāvests tālāk atzīmē, balstoties uz apustuļa Pāvila tekstiem, ka mēs, būdami atpirkti, paši vairs sevi nepiederam, bet Viņam, kurš mūs atpircis, tā ka pat esam Viņa miesas locekļi.

No šī viedokļa saprotami kļūst pazīstamās garīgās dziesmas vārdi “Jēzus Sirds, Tev zvēram to  – uzticību mūžīgo”. Tie kļūst par tādu kā vasaļa uzticības zvērestu savam karalim, zem kura karogiem karojošās Baznīcas (Ecclesia militans) locekļi dodas cīņā – ne pret miesu un asinīm, bet pret ļaunā gara darbību katrā pašā un visā sabiedrībā.

Par to, ka Kristus Karaļa vara tiešām attiecas uz visām cilvēka dzīves sfērām, pirms dažiem gadiem publicēts amerikāņu katoļu jurista, Oklahomas Universitātes tiesību zinātņu profesora B. Makkola pētījums, kas īpaši veltīts ekonomikas un finanšu sfērai:

Brian M McCall. “Quas Primas and the Economic Ordering of Society for the Social Reign of Christ the King; A Third Perspective on the Bainbridge/Sargent Law and Economics Debate” Journal of Catholic Legal Studies Vol. 47 Iss. 2 (2008)

Katoliskajai sociālajai mācībai darījumu un finanšu sfērā veltīti arī citi šā autora darbi; vairāki no tiem pieejami elektroniskā veidā.

Christus vincit. Christus regnat. Christus imperat.

 

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Kristietis pasaulē, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s