Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2020. g. 25. oktobrī

Huberts un Jans van Eiki. Kristus Karalis. Ģentes altāra fragments (ap 1430. g.)

Kristus Karaļa svētkos, t. i. oktobra pēdējā svētdienā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Par šo svētku iedibināšanu un dievkalpojuma tekstiem šajā vietnē varēja lasīt jau 2015. gadā. Šo svētku ieviešanas vēsturiskie un teoloģiskie aspekti apskatīti 2017. gada publikācijā.

Svētku evaņģēlija lasījums (Jņ. 18:33–37) vēstī par Pilāta veikto Jēzus nopratināšanu. Sv. Augustīna komentāru par to atrodam Matutīna lasījumos Romas breviārā:

Kas tur liels mūžības valdniekam kļūt par karali cilvēkiem? Kristus taču nav Israēla valdnieks, lai ievāktu meslus vai ar dzelzs ieročiem apbruņotu karaspēku, kurš karotu pret redzamiem ienaidniekiem, bet gan Viņš ir Israēla valdnieks, lai valdītu sirdīs, būtu padoma devējs uz mūžiem un vestu uz debesu valstību tos, kuri tic, cer un mīl. Tātad – Dieva Dēls, ar Tēvu vienlīdz godājams, Vārds, caur kuru viss ir radīts, ir vēlējies būt Israēla ķēniņš, lai parādītu mums savu žēlsirdību, nevis lai palielinātu savu varenību. Jo kurš uz zemes tiek saukts par Israēla ķēniņu, debesīs tiek saukts par eņģeļu Kungu. Bet vai tikai jūdu ķēniņš, vai tomēr arī pagānu? Jā, arī pagānu, kā Viņš ir teicis caur pravietojumu: “Bet mani Viņš iecēla par ķēniņu pār Sionu, Savu svēto kalnu, lai es sludinātu Viņa likumu” (Ps. 2:6,7), un lai Sionas kalna dēļ kāds neteiktu, ka Viņš ir iecelts tikai par jūdu ķēniņu, tūlīt piebildis: “Kungs teica man: „Tu esi mans Dēls, šodien es tevi dzemdināju. Prasi no manis, un es došu tev tautas mantojumā un pasaules robežas tavā īpašumā”” (Ps. 2:7,8).

“”Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos par to, lai es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana valstība nav no šejienes.”” Lūk, ko labais Mācītājs gribēja, lai zinām. Bet vispirms mums bija jāuzzina to – gan pagānu, gan jūdu – domas par Viņa valstību, no kuriem Pilāts to bija dzirdējis: it kā Viņš būtu nododams nāvei, jo iekārojis valdnieka gadu, kāds Viņam nepienācās, vai ka padotie būtu nenovīdīgi pret valdītājiem un tātad būtu jābaidās, ka viņa valdīšana būtu vērsta pret romiešiem vai pret jūdiem.”

“Bet Kungs varēja atbildēt “Mana valstība nav no šīs pasaules” jau kad viņam primoreiz pārvaldnieks jautāja “Vai Tu esi jūdu Ķēniņš?” Bet Viņš ar pretjautājumu “Vai tu pats no sevis to saki, vai citi tev par mani stāstījuši?” gribēja parādīt, ka to Viņam jūdi pārmeta kā noziegumu, tādējādi mums atklājot cilvēku domas, kuras viņš zināja, “jo tās ir tukšas” (Ps. 93:11), un viņiem – kā jūdiem, tā pagāniem – pēc Pilāta atbildes jau piemērotāk un pienācīgāk varēja sacīt: “Mana valstība nav no šīs pasaules.””

Šis ieraksts tika publicēts Baznīca Latvijā, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s