Piektajā svētdienā pēc Lieldienām, 22. maijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem.

Lieldienu laika svētdienu evaņģēlija lasījumi, sākot no trešās svētdienas pēc Lieldienām, kā arī Vasarsvētku vigilijas un pašu svētku evaņģēlija lasījumi ņemti no Kristus uzrunas saviem mācekļiem un priesteriskās lūgšanas savu ciešanu priekšvakarā, kā tas aprakstīts Sv. Jāņa evaņģēlija 14.–17. nodaļās, proti, tūlīt pēc paredzējuma, ka Jūda Iskariots Viņu nodos, bet Pēteris liegsies Viņu pazīstam. Tā arī šajā, piektajā svētdienā pēc Lieldienām tiek lasīts šā teksta fragments (Jņ. 16:23–30), kas detalizētāk izsaka jau Kalna sprediķī sacīto: “Lūdziet, tad jums taps dots” (Mt. 7:7).

Svētais Augustīns tā to komentē: “Pārdomāsim Kunga vārdus “Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja jūs no Tēva ko lūgsiet manā vārdā, viņš to jums dos.” Jau augstāk Kungs šajā uzrunā bija teicis to dēļ, kuri gan kaut ko lūdz no Tēva, bet nedabū, ka tie nelūdz Pestītāja vārdā, ja lūdz kaut jebko, kas nenāk par labu pestīšanai. Nav taču būtiskas skaņas un zilbes, bet tas ko šīs skaņas izsaka to godīgā un patiesā izpratnē, – tas jāsaprot, kad saka “manā vārdā”. Kad kāds domā par Kristu ko tādu, kas nepiederas vienpiedzimušajam Dieva Dēlam, tāds nelūdz Viņa vārdā, pat ja Kristus vārdu piesauc pa burtiem un zilbēm, jo faktiski lūdz tā vārdā, ko ir lūdzot iedomājies. Tas kurš domā par Kristu to, ko pienākas domāt, tas lūdz Viņa vārdā un arī saņem, ko lūdz, ja nelūdz ko tādu, kas ir pret mūžīgo pestīšanu. Bet saņem tad, kad pienākas. Daudziem lūgumi netiek noraidīti, bet gan aizkavēti, lai tiktu izpildīti pienācīgajā laikā. Tā pareizi jāsaprot, kad saka “jums dos”, ka ar šiem vārdiem domāti tie labumi, kas derīgi pašiem lūdzējiem. Visi svētie tiek uzklausīti viņu pašu labā, bet ne jebkuru citu – draugu vai ienaidnieku – labā, jo nav sacīts “dos”, bet gan “jums dos”.

“Līdz šim”, Viņš saka, “jūs neko neesat lūguši manā vārdā. Lūdziet, tad jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs.” Prieks, par kuru Viņš saka “pilnīgs”, protams, ir nevis miesīgs, bet garīgs. Ja tas ir tāds, ka nav vairāk ko pielikt, tad bez šaubām tas ir pilnīgs. Tātad ja ko lūdzam, kas virzīts uz šāda prieka iegūšanu, to pienākas lūgt Kristus vārdā, – ja ar to saprotam žēlastību, ja lūdzam patiesi svētīgu dzīvi. Salīdzinot ar to, viss cits ir it kā nekas. Tāpēc ja lūdzam ko citu, it kā neko nelūdzam.” (No Romas breviāra lasījumiem)

“Teiciet, pagāni, Kungu, mūsu Dievu, un ieklausieties Viņa slavas balsī, kurš licis manai dvēselei dzīvot un nav ļāvis ļodzīties manām kājām. Lai slavēts Kungs, kurš nav noraidījis manu lūgšanu, nedz novērsis savu žēlsirdību no manis, allelūja.” (Sv. Mises ofertorija dziedājums, Ps. 65:8,9,20)