Rožukroņa karalienes uzvarai – 450

Pāvests Benedikts XV savā Sv. Dominika piemiņai veltītajā vēstulē Fausto appetente die rakstīja: “Ir teikts, ka šis pāvests no dievišķas atklāsmes uzzināja, ka uzvara pie Lepanto ir tikusi izcīnīta tajā pašā laikā, kad visā katoliskajā pasaulē dievbijīgas biedrības izlūdza Marijas palīdzību ar lūgsnu, kuru izmantot iesāka Sprediķotāju ordeņa dibinātājs un ko viņi sekotāji izplatīja visās vietās.”

Šajā 1921. gada dokumentā pieminētais pāvests ir no Dominikāņu jeb – oficiāli – Sprediķotāju ordeņa nākušais Svētais Pijs V, bet uzvarētā kauja pie Lepanto ir viena no pirmsmodernajā vēsturē lielākajām jūras kaujām, kas notika 1571. gada 7. oktobrī. Šai uzvarai par godu Pijs V ieviesa Uzvaras Dievmātes svētkus, kuri vēlāk ieguva nosaukumu Sv. Marijas Rožukroņa Karalienes svētki un Baznīcas kalendārā atrodas 7. oktobrī, bet pirms tam ilgāku laiku tika atzīmēti oktobra 1. svētdienā (sk. tālāk).

Paolo Veronēze Alegorija par kauju pie Lepanto (ap.1572. g., glabājas Gallerie dell’Accademia Venēcijā)

Kaujā no vienas puses piedalījās katolisko valstu Svētā Līga, kurā vadošās dalībnieces bija Venēcijas Republika un Spānija, pirmā – ar lielāko skaitu kuģu, otrā – ar labi sagatavotiem karavīriem un lauvas tiesu naudas līdzekļu. Viņu sabiedrotās bija Pāvesta valsts, Dženovas Republika, Savojas, Toskānas un Urbino hercogistes, Maltas ordenis, Sv. Lācara un Sv. Stefana ordeņi. Pretinieks bija Osmaņu impērija, kas tajā laikā jau bija ieguvusi lielas teritorijas Balkānos un Grieķiju, daudzas Vidusjūras salas un apdraudēja kuģniecību, kā arī kristīgo Eiropu kopumā. Šo draudu priekšā pāvests jau kopš 1566. gada centās izveidot koalīciju cīņai pret turkiem, kas, ņemot vērā valstu atšķirīgās intereses un ekonomisko stāvokli, bija grūts diplomātijas uzdevums. Turku panākumi Kipras ieņemšanā 1570. gadā, līdz aplenkumā turējās vairs tikai pēdējais venēciešu cietoksnis Famagusta, ļāva pārliecināt sabiedrotos kopīgai rīcībai.

Taču Pijs V paļāvās ne tikai uz ieročiem vien, bet arī aicināja Rožukroņa biedrības visā Eiropā, kur tās jau sākot no 13. gadsimta daudzkur bija nodibinātas, īpaši dominikāņu ietekmē, lūgties par kristiešu spēku uzvaru. Tā 1569. gadā bullā Consueverunt romani pāvests rakstīja: “Romas pāvesti un citi svētie tēvi, kas bija pirms mums, kad viņi nonāca laicīgo un garīgo karu spaidos vai citos pārbaudījumos, lai varētu vieglāk no tiem atbrīvoties un, sasnieguši mieru, rāmi un dedzīgi nodoties kalpošanai Dievam, mēdza lūgt dievišķo palīdzību, caur lūgsnām un litānijām saucot talkā svētos, un kopā ar Dāvidu paceļot acis uz kalniem, paļaudamies ar stipru cerību no turienes saņemt glābiņu (sal. Ps. 120).”

“Viņu piemēra mudināts un, saskaņā ar dievbijīgu ticējumu, Svētā Gara iedvesmots, svētīgais Sprediķotāju ordeņa dibinātājs [..] nonācis līdzīgos apstākļos tiem, kādos mēs atrodamies, kad daļa Francijas un Itālijas bija nelaimīgā kārtā albigiešu herēzes satricinātas, kura aptumšoja tik daudzus pasaulīgus cilvēkus, ka tie mežonīgi trakoja pret Kunga priesteriem un garīdzniecību, viņš pacēla acis uz debesīm, uz kalnu, kas ir godpilnā Jaunava Marija, mīlošā Dieva Māte. Jo viņa caur savu pēcnācēju satrieca viltīgās čūskas galvu un viena pati iznīcināja visas herēzes, un caur savas miesas svētīgo augli izglāba pasauli, ko bija pazudinājis pirmvecāku kritiens. No viņas, bez cilvēku roku dalības, bija izcirsts akmens, no kura, pa to triecot koku, aumaļām izplūda žēlastību ūdeņi (sal. Iz. 17:5,6). Un tā Dominiks izraudzīja vienkāršu Dieva lūgšanas metodi, kas pieejama visiem un visnotaļ dievbijīga, saukta par Rožukroni jeb Svētīgās Jaunavas Marijas psalmu grāmatu, kur šī pati Svētā Jaunava tiek godināta simtpiecdesmit reizes – pēc Dāvida psalmu skaita – un ar Kunga lūgšanu pie katra desmita.”

Un tā – kamēr Patras līcī pie Grieķijas krastiem 212 Svētās Līgas valstu kuģi ar 40000 jūrniekiem, 28500 karavīriem un 1815 lielgabaliem stājās pretī turku floti no 278 kuģiem, 50000 jūrniekiem, 31490 karavīriem un 750 lielgabaliem, pāvests lūdzās Rožukroni un neskaitāmi ticīgie līdz ar viņu. Tā bija pēdējā lielā jūras kauja, kur tika izmantotas galeras ar airētājiem. Uz Venēcijas kuģiem galvenokārt bija algoti airētāji, kas bija labāki, bet dārgāki, tāpēc citas katoļu valstis izmantoja karagūstekņus vai notiesātos. Uzsākot kauju, viņiem tika noņemtas važas. Uz Osmaņu impērijas kuģiem starp airētājiem bija ļoti daudz kristīgo gūstekņu. Līgas kareivjiem sagrābjot šos kuģus, kristīgie airētāji tika atbrīvoti un apbruņoti, un tie iesaistījās kaujā Līgas pusē. Rezultātā Osmaņu impērijas flote cieta smagu sakāvi, zaudējot 230 kuģus un ap 40000 kritušos. Krita arī turku flotes komandieris Ali Pašā. Arī Līgai bija vērā ņemami zaudējumi – ap 10000 kritušo un 13 kuģi. Lai gan Svētās Līgas valstis savu nesaskaņu dēļ nespēja izmantot visus šīs svarīgās – var pat teikt bibliskās – uzvaras augļus, tomēr tā lielā mērā atturēja Osmaņu impēriju no tālākas ekspansijas Vidusjūrā Rietumu virzienā un iedvesmoja katoļu valstis tālākai cīņai, lai gan katru atsevišķi, jo 1573. gadā Līga izjuka.

Gan pāvests, gan paši karotāji šo uzvaru nekavējās piedēvēt Jaunavai Marijai un Rožukroņa lūgšanai. Pāvests Leons XIII, kuru varētu dēvēt par Rožukroņa pāvestu, jo viņš tam veltījis 11 enciklikas, vienā no tām – 1897. g. izdotajā Augustissimae Virginis – raksta: “Baznīcas vēsture liecina par šīs lūgšanas formas spēku un iedarbīgumu, pieminot turku spēku sakāvi jūras kaujā pie Lepanto un uzvaras pār tiem pēdējā gadu simtenī pie Temešvāras Ungārijā un pie Korfu salas. Mūsu priekštecis Gregors XIII, lai uzturētu piemiņā šo pirmo uzvaru, iedibināja Uzvaras Dievmātes svētkus, kurus vēlāk Klements XI nosauca par Rožukroņa svētdienu un lika to svinēt Baznīcā visā pasaulē.”

[Papildināts 8.09.2021.] Plašāku rakstu par Lepanto kauju un tās nozīmi Dr. J. Rudevskis publicējis žurnālā Telos.

Šis ieraksts tika publicēts Svētie. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s