Starptautiskās Federācijas Una Voce XXV Ģenerālā asambleja (1)

Pavisam neparastos apstākļos 2. un 9. oktobrī noritēja Starptautiskās Federācijas Una Voce (FIUV) 25. Ģenerālā asambleja. Divās dienās nedēļas atstatumā nacionālo asociāciju pārstāvji tikās tiešsaistē izmantojot Zoom platformu. Bija skaidrs, ka epidemioloģisko ierobežojumi dēļ daudziem nebūs iespēja doties uz tikšanos klātienē, taču ceļošanas grūtības, kas citos gadījumos saistījās ar izdevumiem un laika patēriņu, šoreiz aizstāja neizpildāms uzdevums atrast neklātienes apspriedei visām laika joslām pieņemamu diennakts laiku. Darba sēdē, kas notika 2. oktobrī bija pārstāvētas 18 nacionālās asociācijas (Anglijas un Velsas, Dienvidāfrikas Republikas, Francijas, Itālijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Krievijas, Latvijas, Malaizijas, Meksikas, Nigērijas, Polijas, Portugāles, Puertoriko, Skotijas, Spānijas un Vācijas). Ņemot vērā, ka pašlaik federācijā ir 47 nacionālās asociācijas no 41 valsts, aktivitāti varētu vēlēties lielāku. Un tā kā tomēr bija pārstāvētas dažādas pasaules daļas (Eiropa, Amerika, Tālie Austrumi, Āfrika), jādomā, ka ne tikai laika joslu atšķirība, bet arī subjektīvi faktori bija pie vainas.

FIUV prezidents 2015.–2021. g. Felipe Alaniss Suaress (Alanís Suárez)

Kā tas FIUV Ģenerālajās asamblejās pieņemts, darbu uzsākot tika piesaukta Svētā Gara palīdzība dziedot himnu Veni Creator Spiritus un aizlūgts par pēdējos divos gados mirušajiem biedriem ar 129. psalmu (De profundis). Tā kā Zoom nav piemērots vienlaicīgai dziedāšanai, Francijas pārstāvis dziedāja par visiem.

Dalībniekiem bija iespēja ziņot par savu pārstāvēto asociāciju darbību. Protams, šajā reizē galvenais temats bija pāvesta Franciska dekrēta Traditionis custodes, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz tradicionālā latīņu rita dievkalpojumiem dažādās valstīs. Tika atzīmēts, ka Eiropā, Ziemeļamerikā un Āfrikā vairums bīskapu ir atļāvuši turpināt tradicionālos dievkalpojumus, kā tie bijuši līdz šim. Turpretī Latīņamerikā vairāki bīskapi ir aizlieguši tradicionālā rita Sv. Mises vispār; Eiropā tā esot rīkojušies pa vienam bīskapam Anglijā un Skotijā. Vairākās diecēzēs Sv. Mises uz laiku apturētas un tad atkal atsāktas, reizēm pārceļot tās uz citiem dievnamiem. Visur, kur radušies sarežģījumi, ticīgi dialogā ar bīskapiem cenšas meklēt risinājumus. Spānijas pārstāvis atzīmēja, ka arī izaugsme nav apstājusies, piem., uzsāktas regulāras tradicionālās Mises Santjago de Kompostelā, noticis arī plaši apmeklēts un plašsaziņas līdzekļos ievērots svētceļojums uz Kovadongas Dievmātes svētvietu, kurš, cerams, kļūs par ikgadēju tradīciju. Grūtāka situācija ir ticīgajiem Āzijā, kas saistīta gan ar bīskapu nelabvēlību, gan vietējo priesteru trūkumu. Covid-19 no vienas puses ir apgrūtinājis situāciju vietās, kur priesteriem jāceļo pāri robežām, taču citur, galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, pat veicinājis ticīgo skaita pieaugumu tradicionālā rita dievkalpojumos, īpaši tāpēc, ka pulcēšanās ierobežojumu laikā priesteri centās nevis atcelt Mises, bet gan tās noturēt, radoši piemērojoties ierobežojumiem, arī neieviešot komūnijas pieņemšanu rokā. Savukārt Traditionis custodes dažās zemēs (piem., ASV, Vācijā) pat iedarbojies kā reklāma tradicionālajam ritam un tajā ieinteresējis ticīgos, un pat priesterus.

Jaunievēlētais FIUV prezidents Džozefs Šovs (Joseph Shaw, attēls no Flickr.com)

FIUV prezidents Felipe Alaniss Suaress savā ziņojumā starp galvenajiem izdarītajiem darbiem nosauca vispasaules aptauju par stāvokli tradicionālo latīņu ritu jomā, kuras rezultāti un to analīze tika prezentēti Sv. Krēslam. Ticis izveidots arī izglītojošs videokanāls. Pandēmijā bija iegansts, lai FIUV Padome sāktu noturēt virtuālās tikšanās. Bijusi sarīkota arī spāniski runājošo zemju un ASV nacionālo asociāciju virtuālā konference, kurā bija pārstāvētas arī dažas valstis, kurās nav FIUV dalībnieku (Venecuēla, Hondurasa, Salvadora, Ekvadora), bet kur ir tradīcijā ieinteresēti ticīgie; arī videokonference ar Una Voce Nigeria. Liels klātienes sarīkojums bijis Summorum Pontificum konference Gvadalahārā (Meksikā).

Finanšu atskaitei sekoja prezidenta un Padomes vēlēšanas. Par jauno prezidentu ievēlēja Džozefu Šovu (Shaw) no Anglijas un Velsas Latīņu Mises biedrības. Kā vienu no svarīgākajiem tuvākā laika darbiem jaunais prezidents nosauca dialoga uzsākšanu ar jaunajām amatpersonām Pāvesta Kūrijā, īpaši Dievkalpojuma kongregācijas vadītāju arhibīskapu A. Roču.

Ģenerālās asamblejas otrā daļa jeb tā sauktais atklātais forums norisinājās 9. oktobrī. Parasti uz to tiek uzaicinātas tradicionālajam katolicismam interesantas personības. Honkongas emeritētais arhibīskaps kardināls Zens stāstīja par savu ticības ceļu. Viņam bijis ļoti dievbijīgs tēvs, un visa ģimene Sv. Misi apmeklējusi ik svētdienas. Dievnams, kur viņi gājuši bijis tuvu universitātei, tāpēc bijis daudz ticīgo un svētdienā notika piecas Sv. Mises. Dziedāts daudz gregorisko dziedājumu un klasiskās polifonijas. Nākamais kardināls saņēmis formāciju saleziāņu ordenī. Liturģiskās reformas laikā ordenis pieņēma jauno ritu, un kardināls atzina, ka tajā ir elementi, kas atvieglo dalību mūsdienu cilvēkam, taču kā liela bagātība jāsaglabā arī senā forma, tāpēc pāvests Benedikts XVI darīja pareizi, ka saglabāja abas formas. Par tradicionālā rita kopienu Honkongā kardināls sacīja, ka tā nav liela, bet daudzveidīga ar daudz jauniem cilvēkiem.

Kardināls Zens (Joseph Zen Ze-kiun, attēls no Wikipedia)

Par daudzu izpratnē lielo problēmu, ka baznīcā ejot vairs galvenokārt tikai veci ļaudis, kardināls Zens ieteica pārāk neuztraukties, jo visi taču noveco un ne visi spēj pilnībā izdzīvot ticības dzīvi mūža garumā, tāpēc galvenais, ka saglabā ticību un kaut vecumā atkal atrod ceļu uz dievnamu. Deviņdesmitgadīgais prelāts ir labi pazīstams kā pagrīdes Katoliskās Baznīcas un vajāto kristiešu aizstāvis komunistiskajā Ķīnā, tāpēc sesijas dalībnieki viņam arī vaicāja par Svētā Krēsla attiecībām ar Ķīnu. Viņš neslēpa savu skepsi par pašreizējo slepeno abu pušu līgumu, pēc kura noslēgšanas vajāšanas pat pastiprinājušās, un izteica pieļāvumu, ka ne viss, kas tiek darīts Sv. Krēsla vārdā, patiesi atbilst pāvesta gribai, bet ar viņu varbūt manipulē galminieki, kas nebūtu Baznīcas vēsturē nekas jauns, tāpēc nevajadzētu ieļaunoties. Jautāts, vai vispār vērts saglabāt tradicionālo ritu vai pat atjaunot tur, kur tas praktiski izzudis, ja jau pāvests Francisks izteicis nodomu to pavisam izbeigt, kardināls atbildēja, ka labi būtu uzturēt kaut to mazumiņu, kas saglabājies, jo tie kuri cenšas tradicionālo ritu iznīcināt, nesaprot tā vērtību.

Pēc lūgšanas un kardināla dotās svētības sesijas dalībniekiem kārta prezentācijai bija priesterim-misionāram Federiko Haitonam (Highton). Viņa aizrautīgais stāsts atgādināja apustuļu piedzīvojumus no Apustuļu Darbu grāmatas un pelnījis atsevišķu publikāciju.

Šis ieraksts tika publicēts Una voce. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s