Šodien, 27. jūlijā Romas martiroloģijā pieminēti septiņi svētie “gulētāji” no Efezas, bet kā jau agrāk šeit bija rakstīts, viduslaiku Rīgas kalendārā to liturģiskā piemiņa svinēta tieši mēnesi agrāk – 27. jūnijā. Savukārt, ieviešot Gregora kalendāru, kas Latvijā notika vismaz divreiz – 16. gadsimta beigās un tad atkal pēc Pirmā pasaules kara – 27. jūnijs kļuva par 10. jūliju, kas – kāda sagadīšanās – Romas Baznīcas kalendārā veltīta septiņiem brāļiem mocekļiem (skat. rakstu). Protams, radās jautājums, kā radusies šī tieši viena mēneša atšķirība starp Romas un Rīgas kalendāriem un vai tā ir tikai Rīgas īpatnība.

Izrādās, nav vis. L. Etveša Universitātes (Ungārijā) vēlo viduslaiku liturģisko grāmatu datubāzē Usuarium 39 misāles no 186 kā dienas svētos 27. jūnijā min Septiņus gulētājus. Visi šie senie rokraksti nāk no vācu valodas vai vācu kultūras ietekmes zemēm, kur droši vien vismaz kaut kādā mērā var pieskaitīt arī daļu tagadējās Polijas (Plocka) un Somiju (Viborga). Toties 27. jūlijā Septiņi gulētāji kā dienas svētie minēti 42 misālēs no 202. Šīs grāmatas savukārt pārstāv visu pārējo Eiropu, praktiski apejot vācu kultūras zemes. Polijā un Skandināvijā sastopami abi datumi. Pārsvarā vāciskā Livonijas pilsēta Rīga ar 27. jūniju itin labi šajā ainā iekļaujas.

Ne visos rokrakstos ir norādīts, kādi dievkalpojuma teksti izmantojami Misēs septiņu Efezas svēto godam, bet tajos, kur šādas norādes ir, tās liek izmantot mocekļu piemiņai domātos formulārus. Teksti nav visos rokrakstos tie paši, taču vairākos no tiem dienas lūgšanā (collecta) šie svētie dēvēti par “mūžīgās augšāmcelšanās priekšvēstnešiem” (“resurrectionis aeternae praecones”), atceroties viņu īslaicīgo atmošanos pēc divsimt gadu ilga nāves miega.

Nav iespējams atbildēt, kāpēc starp vācu zemēm un pārējo Eiropu šo svēto godināšanā izveidojusies viena mēneša nobīde. Jāņem vērā, ka viņu nāves datums nav zināms kaut vai tādēļ, ka viņi nomira aizmūrētā alā, bez lieciniekiem. Austrumu kristieši Septiņus gulētājus piemin dažādos datumos: grieķu pareizticīgie – 4. augustā un 22. oktobrī, kopti – 19. un 24. aprīlī un 13. augustā, etiopieši – 8.janvārī, 4. martā, arī 13. vai 14. augustā, sīrieši 21. aprīlī, 16. jūnijā, 2. augustā, atkal – 13. augustā, kā arī 23. vai 24. oktobrī. Nav norādīts, vai dažādie datumi attiecas uz dažādiem reģioniem, vai arī izmaiņas notikušas laika gaitā. Katrā ziņā – pēc Usuarium datiem – arī dažās Vācijas vietās – Pasavā, Minhenē un Rēgensburgā – septiņus gulētājus piemin 13. septembrī (vēlāk Rēgensburgā – 12.septembrī), kas droši vien norāda uz senā Akvilejas patriarhāta ietekmi. Eiropā pat ir divi dievnami (pa vienam Vācijā un Francijā), kuri veltīti Septiņu gulētāju godam.

Bet kā tad ar septiņām lietainajām nedēļām? Laika paredzēšana pēc Septiņu gulētāju (27. jūnijs – pēc Vecā stila) jeb Septiņu brāļu (10. jūlijs – pēc Jaunā stila) dienas ir labi zināma arī Vācijā. Meteoroloģijā ir pazīstamas šādas likumsakarības, kad pastāv korelācija starp laika apstākļiem kādā noteiktā kalendāra punktā un tipiskiem laika apstākļiem kādā ilgstošā laika posmā (singularitāte), un tām nereti ir arī atrasts fizikāls pamatojums. Lietus vai sausuma perioda iesākšanās apmēram 10. jūlijā (faktiski ap jūnija beigām un jūlija sākumu) ir viena no Viduseiropā novērojamajām sakarībām (pēdējo 100 gadu laikā izpildās ar 64% varbūtību, skat. sīkāk šeit un šeit). Katrā ziņā šogad 10. jūlijā Latvijā lija, un turpmākajā laikā līdz šim arī gandrīz visas dienas ir lietainas. Vācijā Septiņi gulētāji arī tikuši uzskatīti par aizbildņiem pret bezmiegu un drudzi.

[Labots 28.07.2022.]