“Tenebrae” dievkalpojumi (1)

Noklikšķināt, lai palielinātu afišu.

Lielās Nedēļas vidū, trešdienas, 17. aprīļa vakarā, plkst. 20.00, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā nu jau otro gadu pēc kārtas Schola Sancti Meinardi un kamerkora Versija dziedātāji piedalās dievkalpojumā, sauktā Tenebrae (latg. Tumseibas, poļu Ciemna Jutrznia,vācu Karmette), ar kuru iesākas Trīs Svētās dienas (Triduum sacrum) pirms Lieldienām. Par šī dievkalpojuma īpatnībām, īpaši izceļot lasījumus no pravieša Jeremijas Raudu dziesmām, rakstījām jau pērn. Tenebrae dievkalpojumu īpašā vieta Baznīcas kalendārā un tekstu teoloģiskā bagātība iedvesmojusi arī komponistus – no renesanses meistariem līdz pat mūsdienu skaņražiem. Arī mūsu M. Celminskis komponējis Tenebrae responsorijus. Šīs viņa droši vien nepublicētās kompozīcijas apzināt, izpētīt un varbūt arī iestudēt varētu būt godpilns uzdevums Baznīcas mūziķiem Latvijā. Šajā reizē daži no responsorijiem būs dzirdami renesanses komponistu Markantonio Indžeņeri (1535.–1592.), Orlando di Laso (1530.–1594.), Lodoviko Grosi da Viadanas (1560.–1627.), kā arī baroka pārstāvja Antonio Marijas Pakjoni (1654.–1738.) veidotajā muzikālajā ietērpā. Bet vairums tekstu izskanēs gregorisko dziedājumu veidā.

Baznīcā būs pieejamas grāmatiņas ar tekstu tulkojumiem. Lai varētu labāk sagatavoties dalībai Tenebrae dievkalpojumā, īsi apskatīsim šeit dziedamos psalmus un responsorijus.

Ne tikai šajā dienā, bet visu gadu Kanonisko stundu dievkalpojumi sastāv galvenokārt no psalmiem. Arī šajos – iepriekšējā vakarā anticipētajos – Lielās Ceturtdienas Matutīnā un Laudēs. Taču visa Vecā Derība, praviešu grāmatas un psalmi jo īpaši, pirmtēlos pasludina Mesijas – Kristus atnākšanu un visu Viņa veicamo cilvēces pestīšanas darbu, kā Viņš pats to apliecina: “Jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.” (Lk. 24:44); tāpēc šie teksti likumsakarīgi veido kristieša lūgšanu augu gadu. Tenebrae dievkalpojumos Baznīca īpaši apcer Kristus ciešanas un konkrēti šajā dienā – Kristus apcietināšanu un notikumus tieši pirms tās (Jūdas nodevību, Pēdējās Vakariņas, lūgšanu Olīvdārza kalnā).  Lai psalmu teksti dievlūdzējus uzrunātu tieši šādā aspektā, par antifonām izvēlēti attiecīgo psalmu īpaši zīmīgi panti.

Šajā Matutīnā psalmi ņemti Sv. Rakstos esošajā secībā. Kā pirmais tiek dziedāts 68. psalms, kurš ir pats garākais šajā vakarā.

68. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Zelus domus tuae comedit me, et oppróbria exprobrántium tibi cecidérunt super me. Antifona. Dedzība par Tavu namu mani saēd, un to nievas, kas nievā Tevi, ir kritušas uz mani.

68. Psalms

1 Salvum me fac, Deus: * quóniam intravérunt aquæ usque ad ánimam meam.
2  Infíxus sum in limo profúndi: * et non est substántia.
3  Veni in altitúdinem maris: * et tempéstas demérsit me.
4  Laborávi clamans, raucæ factæ sunt fauces meæ: * defecérunt óculi mei, dum spero in Deum meum.
5  Multiplicáti sunt super capíllos cápitis mei, * qui odérunt me gratis.
6  Confortáti sunt qui persecúti sunt me inimíci mei injúste: * quæ non rápui, tunc exsolvébam.
7  Deus, tu scis insipiéntiam meam: * et delícta mea a te non sunt abscóndita.
8  Non erubéscant in me qui exspéctant te, Dómine, * Dómine virtútum
9  Non confundántur super me * qui quærunt te, Deus Israël.
10  Quóniam propter te sustínui oppróbrium: * opéruit confúsio fáciem meam.
11  Extráneus factus sum frátribus meis, * et peregrínus fíliis matris meæ.
12  Quóniam zelus domus tuæ comédit me: * et oppróbria exprobrántium tibi cecidérunt super me.
13  Et opérui in jejúnio ánimam meam: * et factum est in oppróbrium mihi.
14  Et pósui vestiméntum meum cilícium: * et factus sum illis in parábolam.
15  Advérsum me loquebántur, qui sedébant in porta: * et in me psallébant qui bibébant vinum.
16  Ego vero oratiónem meam ad te, Dómine: * tempus benepláciti, Deus.
17  In multitúdine misericórdiæ tuæ exáudi me, * in veritáte salútis tuæ:
18  Eripe me de luto, ut non infígar: * líbera me ab iis, qui odérunt me, et de profúndis aquárum.
19  Non me demérgat tempéstas aquæ, neque absórbeat me profúndum: * neque úrgeat super me púteus os suum.
20  Exáudi me, Dómine, quóniam benígna est misericórdia tua: * secúndum multitúdinem miseratiónum tuárum réspice in me.
21  Et ne avértas fáciem tuam a púero tuo: * quóniam tríbulor, velóciter exáudi me.
22  Inténde ánimæ meæ, et líbera eam: * propter inimícos meos éripe me.
23  Tu scis impropérium meum, et confusiónem meam, * et reveréntiam meam.
24  In conspéctu tuo sunt omnes qui tríbulant me: * impropérium exspectávit cor meum, et misériam.
25  Et sustínui qui simul contristarétur, et non fuit: * et qui consolarétur, et non invéni.
26  Et dedérunt in escam meam fel: * et in siti mea potavérunt me acéto.
27  Fiat mensa eórum coram ipsis in láqueum, * et in retributiónes, et in scándalum.
28  Obscuréntur óculi eórum ne vídeant: * et dorsum eórum semper incúrva.
29  Effúnde super eos iram tuam: * et furor iræ tuæ comprehéndat eos.
30  Fiat habitátio eórum desérta: * et in tabernáculis eórum non sit qui inhábitet.
31  Quóniam quem tu percussísti, persecúti sunt: * et super dolórem vúlnerum meórum addidérunt.
32  Appóne iniquitátem super iniquitátem eórum: * et non intrent in justítiam tuam.
33  Deleántur de libro vivéntium: * et cum justis non scribántur.
34
  Ego sum pauper et dolens: * salus tua, Deus, suscépit me.
35  Laudábo nomen Dei cum cántico: * magnificábo eum in laude:
36  Et placébit Deo super vítulum novéllum: * córnua producéntem et úngulas.
37  Vídeant páuperes et læténtur: * quærite Deum, et vivet ánima vestra.
38  Quóniam exaudívit páuperes Dóminus: * et vinctos suos non despéxit.
39  Laudent illum cæli et terra, * mare et ómnia reptília in eis.
40  Quóniam Deus salvam fáciet Sion: * et ædificabúntur civitátes Juda.
41  Et inhabitábunt ibi, * et hereditáte acquírent eam.
42  Et semen servórum ejus possidébit eam: * et qui díligunt nomen ejus, habitábunt in ea.
Palīdzi man, ak, Dievs, jo ūdeņi apdraud manu dzīvību!
Es grimstu dziļās dūņās, kur nav pamata;
Es esmu iekļuvis ūdens dziļumos, un ūdens straume draud mani aizskalot projām.
Es esmu piekusis kliedzot, mana rīkle ir aizsmakusi, manas acis ir izdzisušas, gaidīdamas uz manu Dievu.
Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst;
stipri ir tie, kas vajā mani, mani ienaidnieki; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
Dievs, Tu gan zini manu neprātu, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas uz Tevi cer, ak, Kungs, ak, Kungs Cebaot!
Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs!
Jo Tevis dēļ es nesu negodu, Tevis dēļ manu vaigu klāj kauns.Es esmu kļuvis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
Jo dedzība Tava nama dēļ mani ir saēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani.
Un gavēdams es šķīstīju savu dvēseli, un tas kļuva man par apsmieklu.
Es uzvilku sev par sēru apģērbu maisu, bet es kļuvu viņiem par zobgalīgu sakāmvārdu.
Par mani tenko tie, kas sēž vārtos, par mani dzied vīna dzērēji.
Bet es Tevi lūdzu, Kungs, laikā, kad Tev tas labpatiktu; ak, Dievs,
uzklausi mani Savā lielajā žēlsirdībā, Savā uzticīgajā palīdzībā!
Izvelc mani no dūņām, lai es nenogrimstu, izglāb mani no tiem, kas ienīst mani un no ūdens dziļumiem,
lai ūdens viļņi mani neapklāj, nedz aprij mani  dzelme, nedz apdraud mani atvara mute.
Paklausi mani, Kungs, jo labestīga ir Tava žēlsirdība; pēc Savas apžēlošanas pilnības uzlūko mani.
Un nenovērs Savu vaigu no Sava kalpa, jo man ir bēdas, paklausi mani drīz!
Tuvojies manai dvēselei un atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ!
Tu zini manu kaunu un manu negodu, un manu apsmieklu;
Tava vaiga priekšā ir visi, kas man dara pāri. Negodu sagaidīja mana sirds, un postu.
Un es cerēju uz līdzjūtību, bet velti, un uz mierinātāju, bet to neatrodu.
Un viņi man deva ēst žulti, un manās slāpēs viņi mani dzirdināja ar etiķi.
Lai viņu galds kļūst viņiem par cilpu un par atmaksu, un par slazdu!
Lai viņu acis tiek aptumšotas, ka viņi neredz, un lai viņu mugura vienmēr līka!
Izgāz pār viņiem Savu bardzību, un lai viņus ķer Tavu dusmu kvēle!
Viņu nometnes lai top par kailu tukšumu, viņu teltīs lai neviens nedzīvo,
jo viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
Lai tiem krājas noziegums pie nozieguma, ka viņi netiek pie Tavas taisnības!
Lai viņi tiek izdzēsti no dzīvības grāmatas, lai viņus nepieraksta pie taisnajiem!
Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu slavēdams.
Un tas Dievam patiks labāk nekā jauns vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem.
Lai redz nabagi un priecājas; meklējiet Dievu, un jūsu dvēsele dzīvos,
jo Kungs uzklausa nabagus un nenicina Savus sagūstītos.
Lai Viņu slavē debess un zeme, jūras un viss, kas tur kustas!
Jo Dievs atpestīs Ciānu, un tiks uzceltas Jūdas pilsētas,
un ļaudis tur mājos un iegūs tās mantojumā.
Un Viņa kalpu dzimums tās iemantos, un, kas Viņa Vārdu mīl, tie tur dzīvos.

Par to Sv. Roberts Bellarmīns (1542.–1641.) raksta: “Mūsu Kunga Jēzus Kristus Ciešanu stāsts Evaņģēlijos ļoti maz pieskaras Viņa ciešanu skaudrumam, jo evaņģēlisti vēlējās parādīt, ka Viņš tās uzņēmās labprātīgi un izturēja ar vislielāko pacietību. Bet tā kā pasaulei pienākas zināt, ka Kristus ciešanas bija neizmērojami lielas, un no tā mācīties, cik daudz tā nepelnīti ir saņēmusi no Pestītāja, Svētajam Garam labpatika jau ilgi pirms pašiem notikumiem atklāt praviešiem, cik lielas būs Kristus ciešanas, lai viņi kā uzticami un ārpus jebkādām aizdomām stāvoši liecinieki vēstītu to mums. Isajs daudz par to rakstīja, tāpat Jeremijs, bet neviens tik daudz kā Dāvids.” “Psalmu uzrakstīja Dāvids, kad viņa paša dēls Absaloms vajāja viņu. Tas attiecas uz Kristu un apraksta dažādus Viņa ciešanu notikumus, ” raksta abats Geranžē (1805.–1975.). Kad Jēzus izdzina tirgotājus no svētnīcas, ” Tad Viņa mācekļi atminējās, ka ir rakstīts: Centība par Tavu namu mani iznīcina” (Jņ. 2:17). Šis citāts no 68. psalma ir arī 1. antifonas tekstā šajā dievkalpojumā. Citā pantā Dāvids pravieto Krustā sišanas notikumus: “Tie ielika manā ēdienā žulti, un manās slāpēs tie dzirdināja mani ar etiķi.” Šis teksts atrodams Pūpolsvētdienas Sv. Mises ofertorija dziedājumā.

69. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Avertántur retrórsum et erubéscant, qui cógitant mihi mala. Antifona. Lai griežas atpakaļ un nosarkst tie, kas vēl man ļaunu.

69. Psalms

1 Deus, in adjutórium meum inténde : * Dómine ad adjuvándum me festína.
2 Confundántur et revereántur, * qui quærunt ánimam meam.
3 Avertántur retrórsum, et erubéscant, * qui volunt mihi mala.
4 Avertántur statim erubescéntes, * qui dicunt mihi : Euge, euge.
5 Exsúltent et læténtur in te omnes qui quærunt te, * et dicant semper : Magnificétur Dóminus : qui díligunt salutáre tuum.
6 Ego vero egénus, et pauper sum : * Deus, ádjuva me.
7 Adjútor meus, et liberátor meus es tu : * Dómine, ne moréris.
Dievs, steidzies mani atbalstīt; Kungs, nekavējies man palīdzēt.
Lai apmulst un kļūst apkaunoti, kas tīko pēc manas dvēseles.
Lai griežas atpakaļ un nosarkst tie, kas vēl man ļaunu.
Lai steidzīgi atkāpjas kaunā tie, kas izsmiedami man saka: lūk, lūk!
Lai gavilē un priecājas Tevī visi, kas Tevi meklē; un tie, kas Tavas palīdzības ilgojas, lai vienmēr saka: Augsta slava Kungam.
Bet es esmu nabags un noskumis, palīdzi man, Dievs!
Tu esi mans palīgs un mans glābējs, Kungs, nekavējies!

Sekojošā – un daudz īsākā – 69. psalma sākuma vārdi “Lai Tev labpatīk, Dievs, mani izglābt, Kungs, steidzies man palīgā!” atskan visu Kanonisko stundu dievkalpojumu sākumā, – izņemot šīs trīs dienas.

70. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Deus meus, éripe me de manu peccatóris.
Antifona. Mans Dievs, izrauj mani no grēcinieka rokas.

70. Psalms

In te, Dómine, sperávi, non confúndar in ætérnum : * in justítia tua líbera me, et éripe me.
2 Inclína ad me aurem tuam, * et salva me.
3 Esto mihi in Deum protectórem, et in locum munítum : * ut salvum me fácias.
4 Quóniam firmaméntum meum, * et refúgium meum es tu.
5 Deus meus, éripe me de manu peccatóris, * de manu contra legem agéntis et iníqui :
6 Quóniam tu es patiéntia mea, Dómine : * Dómine, spes mea a juventúte mea.
7 In te confirmátus sum ex útero : * de ventre matris meæ tu es protéctor meus.
8 In te cantátio mea semper : * tamquam prodígium factus sum multis : et tu adjútor fortis.
9 Repleátur os meum laude, ut cántem glóriam tuam : * tota die magnitúdinem tuam.
10 Ne projícias me in témpore senectútis : * cum defécerit virtus mea, ne derelínquas me.
11 Quia dixérunt inimíci mei mihi : * et qui custodiébant ánimam meam, consílium fecérunt in unum.
12 Dicéntes : Deus derelíquit eum, persequímini, et comprehéndite eum : * quia non est qui erípiat.
13 Deus ne elongéris a me : * Deus meus, in auxílium meum réspice.
14
Confundántur, et defíciant detrahéntes ánimæ meæ : * operiántur confusióne, et pudóre qui quærunt mala mihi.
15 Ego autem semper sperábo : * et adjíciam super omnem laudem tuam.
16 Os meum annuntiábit justítiam tuam : * tota die salutáre tuum.
17 Quóniam non cognóvi litteratúram, introíbo in poténtias Dómini : * Dómine, memorábor justítiæ tuæ solíus.
18 Deus, docuísti me a juventúte mea : * et usque nunc pronuntiábo mirabília tua.
19 Et usque in senéctam et sénium : * Deus, ne derelínquas me,
20 Donec annúntiem bráchium tuum * generatióni omni, quæ ventúra est :
21 Poténtiam tuam, et justítiam tuam, Deus, usque in altíssima, quæ fecísti magnália : * Deus, quis símilis tibi?
22 Quantas ostendísti mihi tribulatiónes multas et malas : et convérsus vivificásti me : * et de abyssis terræ íterum reduxísti me:
23 Multiplicásti magnificéntiam tuam : * et convérsus consolátus es me.
24 Nam et ego confitébor tibi in vasis psalmi veritátem tuam : * Deus, psallam tibi in cíthara, Sanctus Israël.
25 Exsultábunt lábia mea cum cantávero tibi : * et ánima mea, quam redemísti.
26 Sed et lingua mea tota die meditábitur justítiam tuam : * cum confúsi et revériti fúerint, qui quærunt mala mihi.
Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, nekritīšu kaunā nemūžam. Atbrīvo mani Savā taisnībā un atsvabini mani!
Piegriez man Savu ausi un glāb mani!
Esi man par Dievu, pie kā patverties, un par stipro pili, kas lai mani pasargātu,
Jo mana pils, un mans patvērums esi Tu.
Mans Dievs, izglāb mani no bezdievja rokas, un no likumpārkāpēja un netaisnā!
Jo Tu esi mana izturība, Kungs, mana cerība no pašas manas jaunības.
Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani pasargājis.
Par Tevi es dziedšu vienmēr. Par ērmu esmu bijis daudziem, bet Tu – mans stiprais palīgs!
Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, lai dziedu par Tavu godību, augu dienu – par Tavu diženumu.
Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!
Jo mani ienaidnieki jau ved sarunas, un tie, kas man novēl nāvi, jau apspriežas kopā,
sacīdami: “Dievs viņu ir atstājis. Vajājiet un sagrābiet viņu, jo viņam nav glābēja!”
Dievs, neesi tālu no manis! Mans Dievs, steidzies man palīgā!
Lai krīt kaunā, lai iet bojā, kas ienīst manu dvēseli; lai tērpjas kaunā un negodā, kas meklē manu nelaimi!
Bet es cerēšu pastāvīgi un vairošu Tavu slavu.

70. psalms slavina paļāvību Dieva gribai, iesākoties ar šādiem vārdiem: “Pie Tevis, Kungs es patveros, lai nekļūtu es kaunā mūžam.” Ar šiem vārdiem noslēdzas svētku himna Te Deum laudamus. Antifonai izvēlētais teksts varētu būt Kristus lūgšanas vārdi Tēvam Ģetzemanes dārzā: “Mans Dievs, jel izrauj mani no netaisnīgā rokas!” Bet arī cerība uz augšāmcelšanos: “Tu liki man redzēt daudz bēdu un ļauna, Tu darīsi mani atkal dzīvu, un atkal izcelsi mani no zemes dziļumiem.”

71. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Liberávit Dóminus * páuperem a poténte, et ínopem, cui non erat adjútor.
Antifona. Kungs atbrīvos nabagu no varenā un vājo, kam nav palīga.

71. Psalms

1 Deus, judícium tuum regi da: * et justítiam tuam fílio regis.
2 Judicáre pópulum tuum in justítia, * et páuperes tuos in judício.
3 Suscípiant montes pacem pópulo: * et colles justítiam.
4 Judicábit páuperes pópuli, et salvos fáciet fílios páuperum: * et humiliábit calumniatórem.
5 Et permanébit cum sole, et ante lunam, * in generatióne et generatiónem.
6 Descéndet sicut plúvia in vellus: * et sicut stillicídia stillántia super terram.
7 Oriétur in diébus ejus justítia, et abundántia pacis: * donec auferátur luna.
8 Et dominábitur a mari usque ad mare: * et a flúmine usque ad términos orbis terrárum.
9 Coram illo prócident Æthíopes: * et inimíci ejus terram lingent.
10 Reges Tharsis, et ínsulæ múnera ófferent: * reges Arabum et Saba dona addúcent.
11 Et adorábunt eum omnes reges terræ: * omnes Gentes sérvient ei:
12 Quia liberábit páuperem a poténte: * et páuperem, cui non erat adjútor.
13 Parcet páuperi et ínopi: * et ánimas páuperum salvas fáciet.
14 Ex usúris et iniquitáte rédimet ánimas eórum: * et honorábile nomen eórum coram illo.
15 Et vivet, et dábitur ei de auro Arábiæ, et adorábunt de ipso semper: * tota die benedícent ei.
16 Et erit firmaméntum in terra in summis móntium, superextollétur super Líbanum fructus ejus: * et florébunt de civitáte sicut fœnum terræ.
17 Sit nomen ejus benedíctum in sæcula: * ante solem pérmanet nomen ejus.
18 Et benedicéntur in ipso omnes tribus terræ: * omnes Gentes magnificábunt eum.
19 Benedíctus Dóminus, Deus Israël, * qui facit mirabília solus.
20 Et benedíctum nomen majestátis ejus in ætérnum: * et replébitur majestáte ejus omnis terra: fiat, fiat.
Dievs, dod karalim Savu tiesneša gudrību un Savu taisnību – karaļa dēlam,
lai Viņš tiesā Tavu tautu taisnīgi un Tavus nabagus – pēc patiesības.
Lai kalni nes tautai mieru un pakalni – taisnību.
Viņš aizstāvēs apspiestos tautā un izglābs trūcīgā bērnus, un pazemos apspiedējus.
Un dzīvos Viņš ilgi kā saule, kā mēness – uz paaudžu paaudzēm.
Viņš nolīs kā lietus pār zāli, kā lietus lāses, kas atveldzē zemi.
Viņa dienās uzplauks pilnīgs miers un taisnība, kamēr vien būs mēness.
Viņš valdīs no jūras līdz jūrai un no upes līdz zemes robežām.
Tuksneša iemītnieki Viņa priekšā kritīs pie zemes, un Viņa ienaidnieki laizīs putekļus.
Tarsas un salu karaļi pasniegs dāvanas, arābu un Sabas ķēniņi nāks ar veltēm.
Un visi valdnieki Viņu pielūgs, visas tautas Viņam kalpos.
Jo Viņš atbrīvos nabagu, kas vaimanā, un apspiesto, kam nebija palīdzības.
Viņš žēlos trūcīgo un vārgo un izglābs dzīvību nabagiem.
Viņš atpestīs viņu dvēseles no varmācības un spaidiem, un viņu asinis būs dārgas Viņa priekšā.
Tāpēc Viņš dzīvos, un Viņam dāvās Arābijas zeltu; viņi vienmēr par Viņu lūgsies, ik dienas Viņu slavēs.
Un labības būs papilnam virs zemes, kalnu virsotnēs viļņosies sējumi, kā Libāns zels Viņa augļi, un pilsētās vairosies ļaudis kā zāle uz lauka.
Lai Viņa vārds tiek slavēts mūžīgi, lai saulei līdzi pastāv Viņa vārds!
Un Viņa svētība lai ir visām zemes ciltīm, lai visas tautas Viņu cildina!
Lai ir slavēts Kungs Dievs, Izraēļa Dievs, kurš vienīgais brīnumus dara!
Un Viņa cildenais vārds lai ir mūžam slavēts, un visa zeme lai piepildās ar Viņa godību! Lai notiek tā! Lai notiek!

71. psalms ietilpst psalmu izlasē, ko dzied Ziemassvētkos un Zvaigznes dienā. Tas sludina Kristu kā vispasaules Karali un viņa valstību, kas nebeigsies. Kā gan tas iederas dienā, kad pieminam tikai Kristus pazemojumus? Atbildi dod antifonai izvēlētais pants: “Kungs atbrīvos nabagu no varenā un vājo, kam nav palīga.” “Visa cilvēce ir šis nabags. Sātans ir varenais. Jēzus drīz atbrīvos no viņa varas – caur ciešanām, ko ar saviem grēkiem bijām pelnījuši mēs” (Geranžē).

72. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Cogitavérunt ímpii, et locúti sunt nequítiam : iniquitátem in excélso locúti sunt.
Antifona. Bezdievji domā un runā savā ļaunumā, viņu nekrietnās runas sniedzas augstumos.

72. Psalms

1 Quam bonus Israël Deus, * his, qui recto sunt corde!
2 Mei autem pene moti sunt pedes: * pene effúsi sunt gressus mei.
3 Quia zelávi super iníquos, * pacem peccatórum videns.
4 Quia non est respéctus morti eórum: * et firmaméntum in plaga eórum.
5 In labóre hóminum non sunt: * et cum homínibus non flagellabúntur :
6 Ideo ténuit eos supérbia, * opérti sunt iniquitáte et impietáte sua.
7 Pródiit quasi ex ádipe iníquitas eórum: * transiérunt in afféctum cordis.
8 Cogitavérunt, et locúti sunt nequítiam: * iniquitátem in excélso locúti sunt.
9 Posuérunt in cælum os suum: * et lingua eórum transívit in terra.
10
Ideo convertétur pópulus meus hic: * et dies pleni inveniéntur in eis.
11 Et dixérunt : Quómodo scit Deus, * et si est sciéntia in excélso?
12 Ecce ipsi peccatóres, et abundántes in sæculo, * obtinuérunt divítias.
13 Et dixi: Ergo sine causa justificávi cor meum, * et lavi inter innocéntes manus meas.
14 Et fui flagellátus tota die, * et castigátio mea in matutínis.
15 Si dicébam: Narrábo sic: * ecce natiónem filiórum tuórum reprobávi.
16 Existimábam ut cognóscerem hoc, * labor est ante me.
17 Donec intrem in Sanctuárium Dei: * et intélligam in novíssimis eórum.
18
Verúmtamen propter dolos posuísti eis: * dejecísti eos dum allevaréntur.
19 Quómodo facti sunt in desolatiónem, súbito defecérunt : * periérunt propter iniquitátem suam.
20 Velut sómnium surgéntium, Dómine, * in civitáte tua imáginem ipsórum ad níhilum rédiges.
21 Quia inflammátum est cor meum, et renes mei commutáti sunt: * et ego ad níhilum redáctus sum, et nescívi.
22 Ut juméntum factus sum apud te: * et ego semper tecum.
23 Tenuísti manum déxteram meam: et in voluntáte tua deduxísti me, * et cum glória suscepísti me.
24 Quid enim mihi est in cælo? * et a te quid vólui super terram?
25 Defécit caro mea, et cor meum: * Deus cordis mei, et pars mea Deus in ætérnum.
26 Quia ecce, qui elóngant se a te, períbunt: * perdidísti omnes, qui fornicántur abs te.
27 Mihi autem adhærére Deo bonum est: * pónere in Dómino Deo spem meam :
28 Ut annúntiem omnes prædicatiónes tuas, * in portis fíliæ Sion.
Cik labs ir Dievs Israēlam, tiem, kam sirdis ir šķīstas!
Bet manas kājas gandrīz bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši,
jo es dusmojos par nekrietnajiem, redzēdams, ka bezdievjiem tik labi klājas.
Jo viņiem nav jāraugās pretī savai nāvei un nav jācieš stipri sitieni.
Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek šaustīti kā citi cilvēki.
Tādēļ augstprātība viņus tur cieši, un viņi apsedzas ar savu nekrietnību un bezdievību.
Viņu nekrietnība nāk ārā kā no taukiem, viņi seko savas sirds dziņām.
Viņi domā un runā savā ļaunumā, viņu nekrietnās runas sniedzas augstumos.
Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu.
Tādēļ mana tauta pievēršas viņiem un atrod viņu dienas pilnībā.
Un viņi saka:”Kā Dievs to zinās? Vai Visuaugstākajam ir zināšana?”
Redzi, tādi ir bezdievji, un tomēr viņiem arvienu labi klājas pasaulē, un viņi vairo savu bagātību.
Un es teicu: veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas.
Un tiku šaustīts katru dienu un bargi mani pārmācīja ik rītus.
Tomēr, ja es domātu: es runāšu tāpat kā viņi, – redzi, tad es apgrēkotos pret visu tavu bērnu dzimtu.
Es to visu pārdomāju, lai saprastu, bet tas bija par grūtu manai saprašanai,
Iekāms es iegāju Dieva svētnīcā un sapratu, kāds gals viņus sagaida.
Tiešām, viņu viltības dēļ Tu esi viņus nolicis un nogāzis, kad viņi bija pacelti.
Kā viņi tiek iznīcināti, cik pēkšņi iznīkst un dabū galu savas nekrietnības dēļ!
Kā sapnim uzmostoties, tā Tu, Kungs, Savā pilsētā viņu tēlam liksi izzust.
Jo mana sirds liesmo un manas nieres ir pārvērtušās, un es esmu padarīts par neko un to nezināju.
Kustonis esmu kļuvis Tavā priekšā; un es vienmēr esmu pie Tevis.
Tu esi turējis manu labo roku un pēc Sava prāta esi vadījis mani, un godībā uzņēmis mani.
Kas man ir debesīs? Un ko es no Tevis esmu gribējis virs zemes?
Pamirst mana miesa un mana sirds, – manas sirds Dievs Tu esi un mana daļa mūžīgi!
Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.
Bet man labi ir pieķerties Dievam, likt uz Kungu Dievu savu cerību,Lai paustu visus Tavus darbus Sionas meitas vārtos.

72. psalms, kura garu fragmentu, Baznīca izvēlējusies par Pūpolsvētdienas Mises graduāla dziedājumu (pēc pirmā lasījuma), pauž psalmista apjukumu un ieļaunojumu redzot, ka grēciniekiem šajā dzīvē klājas labi, bet taisnais piedzīvo ciešanas. Šo kārdinājumu zaudēt ticību piedzīvoja arī apustuļi, redzot, ka viņu Skolotājs tiek apcietināts.

73. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Exsúrge, Dómine, et júdica causam meam.
Antifona. Celies, Kungs, un iztiesā manu lietu.

73. Psalms

1 Ut quid, Deus, repulísti in finem: * irátus est furor tuus super oves páscuæ tuæ?
2 Memor esto congregatiónis tuæ: * quam possedísti ab inítio.
3 Redemísti virgam hereditátis tuæ: * mons Sion, in quo habitásti in eo.
4 Leva manus tuas in supérbias eórum in finem: * quanta malignátus est inimícus in sancto!
5 Et gloriáti sunt qui odérunt te: * in médio solemnitátis tuæ.
6 Posuérunt signa sua, signa: * et non cognovérunt sicut in éxitu super summum.
7 Quasi in silva lignórum secúribus excidérunt jánuas ejus in idípsum: * in secúri et áscia dejecérunt eam.
8 Incendérunt igni sanctuárium tuum: * in terra polluérunt tabernáculum nóminis tui.
9 Dixérunt in corde suo cognátio eórum simul: * Quiéscere faciámus omnes dies festos Dei a terra.
10 Signa nostra non vídimus, jam non est prophéta: * et nos non cognóscet ámplius.
11
Usquequo, Deus, improperábit inimícus: * irrítat adversárius nomen tuum in finem?
12 Ut quid avértis manum tuam, et déxteram tuam, * de médio sinu tuo in finem?
13 Deus autem Rex noster ante sæcula: * operátus est salútem in médio terræ.
14 Tu confirmásti in virtúte tua mare: * contribulásti cápita dracónum in aquis.
15 Tu confregísti cápita dracónis: * dedísti eum escam pópulis Æthíopum.
16 Tu dirupísti fontes, et torréntes * tu siccásti flúvios Ethan.
17 Tuus est dies, et tua est nox: * tu fabricátus es auróram et solem.
18 Tu fecísti omnes términos terræ: * æstátem et ver tu plasmásti ea.
19 Memor esto hujus, inimícus improperávit Dómino: * et pópulus insípiens incitávit nomen tuum.
20 Ne tradas béstiis ánimas confiténtes tibi, * et ánimas páuperum tuórum ne obliviscáris in finem.
21 Réspice in testaméntum tuum: * quia repléti sunt, qui obscuráti sunt terræ dómibus iniquitátum.
22 Ne avertátur húmilis factus confúsus: * pauper et inops laudábunt nomen tuum.
23 Exsúrge, Deus, júdica causam tuam: * memor esto improperiórum tuórum, eórum quæ ab insipiénte sunt tota die.
24 Ne obliviscáris voces inimicórum tuórum: * supérbia eórum, qui te odérunt, ascéndit semper.
Kādēļ Tu, ak, Dievs, mūs esi atstūmis uz mūžiem, iedegušās ir Tavas dusmas pār Tavas ganības avīm?
Piemini Savus ļaudis, ko Tu esi mantojis jau sensenos laikos.Tu esi ieguvis zizli sev mantojumā, Sionas kalnu, kur Tu mājo!
Pacel Savas rokas pret viņu lepnību uz mūžiem. Cik daudz ienaidnieks ir ļaunu darījis svētajā vietā!
Un lepojas tie, kas ienīst Tevi, Tavu svinību vietā,Uzstatījuši tur savus karogus kā zīmes.
Viņi, liekas, cirtuši kā tādi, kas meža biezoknī augstu cilā cirvjus,
un šodien vēl viņi ar cirvjiem un kaukļiem sadauza tur izgrebtos izgreznojumus.
Viņi meta uguni Tavā svētnīcā, sagandēja līdz pamatiem Tava Vārda mājokli.
Viņu dzimums kopīgi nolēma savās sirdīs: darīsim galu visām Dieva svētku dienām zemē.
Savas zīmes vairs neredzam, nav vairs neviena pravieša, nav neviena pie mums, kas zinātu, cik ilgi vēl tas tā turpināsies.
Cik ilgi, ak, Dievs, pretinieks vēl nievāsies, un vai ienaidnieks mūžīgi nopels Tavu Vārdu?
Kāpēc Tu atrauj Savu roku? Velc Savu labo roku no azotes laukā un iznīcini viņus!
Tomēr Dievs ir mans ķēniņš no pirmatnes, kas dara Savus glābēja darbus virs zemes.
Tu esi sabangojis jūru ar Savu spēku, sadragājis pūķu galvas virs ūdens.
Tu esi satriecis leviatāna galvas un atdevis tās par barību tuksneša zvēru pulkam.
Tu esi licis izplūst avotiem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.
Piemini to, ka ienaidnieks nievājis Tevi, ak, Kungs, un nelietīga tauta negodā likusi Tavu Vārdu!
Neatdod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu cietēju pulku neaizmirsti nemūžam!
Skaties uz tiem, kas ar Tevi slēguši derību, jo visas zemes malas ir pilnas varmācības.
Lai apspiestais neaiziet vīlies un apkaunots, lai zemais un nabags slavē Tavu Vārdu!
Celies, Dievs, aizstāvi Savu lietu! Piemini, ka bezprāši savā zemiskumā Tevi nievā ik dienas!
Neaizmirsti Savu ienaidnieku necienīgo klaigāšanu, Savu pretinieku trakošanu, kas nemitīgi pieaug savā spēkā.

73. psalms sasaucas ar 68. psalmā minēto dedzību “Tava nama dēļ” un senajā Izraēlā caur to izteica sašutumu par pagāniem, kas izpostījuši Svētnīcu. Bet posts piemeklēja Jeruzālemi arī pēc Kunga krustā sišanas. Kasiodors, 6. gs. valstsvīrs un mūks raksta: “Šajā psalmā ir žēlabas par pilsētas izpostīšanu, tā lai jūdu galēji cietā sirds vismaz izjustu bailes pilsētas posta dēļ. Labais Dziednieks ir darījis visu, ko varējis, lai slimais atlabtu. Tomēr atcerēsimies: Baznīcas autoritātes vēstī, ka Jeruzāleme tika izpostīta arī dienās, kad viznežēlīgākie ļaudis no jūdu tautas bija situši Kungu Kristu krustā, tā ka nav šaubu, cik lielu laicīgu nelaimi šāds stūrgalvīgs pārkāpums izsauca.” Augustīniešu tēvs Pijs Paršs (1884.–1954.) komentē: “Svētnīcas sagraušana bija viena no skumjākajām lappusēm ebreju vēsturē un bija priekšvēstnese gan Kristus nāvei pie krusta, gan – šajos pēdējos laikos – postam, ko Baznīcai nodara ienaidnieki tās iekšienē. Baznīcas redzamās sagrāves laikā, tās pazemojumos, ko tai sagādā ienaidnieki, kuri izliekas esam mūsu gani, mēs saucam savā nepacietībā uz Dievu, lai viņš darītu galu šim ārprātam. Bet mēs nezaudējam paļāvību uz Dievu. Šie (psalma) vārdi mums atgādina nekad nezaudēt ticību, – Dievs ir mūsu varenais glabējs.”

74. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Dixi iníquis : Nolíte loqui advérsus Deum iniquitátem.
Antifona. Es teicu ļaundariem: Nerunājiet ļaunu uz Dievu.

74. Psalms

1 Confitébimur tibi, Deus: * confitébimur, et invocábimus nomen tuum.
2 Narrábimus mirabília tua: * cum accépero tempus, ego justítias judicábo.
3 Liquefácta est terra, et omnes qui hábitant in ea: * ego confirmávi colúmnas ejus.
4 Dixi iníquis: Nolíte iníque ágere: * et delinquéntibus : Nolíte exaltáre cornu :
5 Nolíte extóllere in altum cornu vestrum: * nolíte loqui advérsus Deum iniquitátem.
6 Quia neque ab Oriénte, neque ab Occidénte, neque a desértis móntibus: * quóniam Deus judex est.
7 Hunc humíliat, et hunc exáltat: * quia calix in manu Dómini vini meri plenus misto.
8 Et inclinávit ex hoc in hoc: verúmtamen fæx ejus non est exinaníta: * bibent omnes peccatóres terræ.
9 Ego autem annuntiábo in sæculum: * cantábo Deo Jacob.
10 Et ómnia córnua peccatórum confríngam: * et exaltabúntur córnua justi.
Mēs Tev pateicam, Dievs, mēs pateicamies Tev! Tavi brīnuma darbi liecina, ka Tavs Vārds ir mums tuvu.
“Kad īstais laiks man būs šķitis pienākam, tad Es jo taisni tiesāšu,
kaut vai aiz bailēm trīcētu zeme un visi tās iedzīvotāji. Es tomēr stingri turēšu Savās rokās tās balstus.
Es uzsaucu lielīgajiem: nelielieties, un bezdievjiem: neceliet savu galvu tik augstu!
Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!”
Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina.
Jo Kungam ir rokā kauss ar stipru putojošu un reibinošu vīnu. To Viņš dod dzert, un pat visas zemes bezdievjiem jāsūc un jāizdzer tā mieles.
Bet es gavilēšu mūžīgi, slavēšu Jēkaba Dievu.
Viņš aplauzīs bezdievjiem ragus, bet liks augstu izslieties taisno galvām.

74. psalms vērš mūsu skatu uz Pastaro tiesu.

75. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. Terra trémuit et quiévit, dum exsúrgeret in judício Deus.
Antifona. Zeme nodrebēja un tapa klusa, kad Dievs cēlās tiesai.

75. Psalms

1 Notus in Judæa Deus: * in Israël magnum nomen ejus.
2 Et factus est in pace locus ejus: * et habitátio ejus in Sion.
3 Ibi confrégit poténtias árcuum: * scutum, gládium, et bellum.
4 Illúminans tu mirabíliter a móntibus ætérnis: * turbáti sunt omnes insipiéntes corde.
5 Dormiérunt somnum suum: * et nihil invenérunt omnes viri divitiárum in mánibus suis.
6 Ab increpatióne tua, Deus Jacob, * dormitavérunt qui ascendérunt equos.
7 Tu terríbilis es, et quis resístet tibi? * ex tunc ira tua.
8 De cælo audítum fecísti judícium: * terra trémuit et quiévit.
9 Cum exsúrgeret in judícium Deus, * ut salvos fáceret omnes mansuétos terræ.
10 Quóniam cogitátio hóminis confitébitur tibi: * et relíquiæ cogitatiónis diem festum agent tibi.11 Vovéte, et réddite Dómino Deo vestro: * omnes, qui in circúitu ejus affértis múnera.
12 Terríbili et ei qui aufert spíritum príncipum, * terríbili apud reges terræ.
Dievs ir visu atzīts Jūdejā, Israēlā liels ir Viņa Vārds.
Un Salemā ir Viņa telts, un Sionā – Viņa mājoklis.
Tur Viņš salauza stopu bultas, vairogu, zobenu un kara ieročus.
Tu brīnumaini atspīdi no mūžīgajiem kalniem. Satriekti ir visi neprātīgie sirdī.
Viņi guļ savā miegā; un bagātie vīri palika tukšām rokām.
No Tava draudu sauciena, Jēkaba Dievs, krita gar zemi tie, kas jāja zirgos.
Tu esi briesmīgs, un kas gan pastāvēs Tavā priekšā Tavā dusmu laikā?
No debesīm Tu pasludināji tiesas noturēšanu: tad zeme iztrūkās un tapa klusa,
kad Dievs piecēlās tiesas spriedumam, lai izglābtu visus lēnprātīgos virs zemes.
Jo cilvēku domas par Tevi liecina, un domu paliekas Tev svin svētkus.
Dodiet solījumus un izpildiet tos Kungam, savam Dievam, visi, kas ap Viņu pienesat dāvanas –
bijājamam un tādam, kas atņem garu valdniekiem un iedveš bijību zemes karaļiem.

75. psalmā Dāvids apdzied savas uzvaras un mieru, ko viņa valstij tās atnesušas, kā arī Dieva pārdabisko iejaukšanos vēsturē izredzētās tautas labā (Geranžē). Kristus nāves un augšāmcelšanās apcerē tas mums atgādina gan par zemestrīci, ko Evaņģēliji min Viņa nāves, gan augšāmcelšanās brīdī, gan arī miega pārņemtos kapa sargus, kuri šo brīdi nogulēja. Ne velti Baznīca no šī psalma ir izvēlējusies vārdus Lieldienu Mises ofertorija dziedājumam.

76. psalms (uzklikšķini, lai atvērtu vai aizvērtu)
Antiphona. In die tribulatiónis meæ Deum exquisívi mánibus meis.
Antifona. Savā bēdu dienā es savām rokām meklēju Dievu.

76. Psalms

Voce mea ad Dóminum clamávi : * voce mea ad Deum, et inténdit mihi.
2
In die tribulatiónis meæ Deum exquisívi, mánibus meis nocte contra eum : * et non sum decéptus.
3
Rénuit consolári ánima mea, * memor fui Dei, et delectátus sum, et exercitátus sum : et defécit spíritus meus.
4
Anticipavérunt vigílias óculi mei : * turbátus sum, et non sum locútus.
5
Cogitávi dies antíquos : * et annos ætérnos in mente hábui.
6
Et meditátus sum nocte cum corde meo, * exercitábar, et scopébam spíritum meum.
7
Numquid in ætérnum projíciet Deus : * aut non appónet ut complacítior sit adhuc?
8
Aut in finem misericórdiam suam abscíndet, * a generatióne in generatiónem?
9
Aut obliviscétur miseréri Deus : * aut continébit in ira sua misericórdias suas?
10
Et dixi : Nunc cœpi : * hæc mutátio déxteræ Excélsi.
11
Memor fui óperum Dómini : * quia memor ero ab inítio mirabílium tuórum.
12
Et meditábor in ómnibus opéribus tuis : * et in adinventiónibus tuis exercébor.
13 Deus, in sancto via tua : quis Deus magnus sicut Deus noster? * tu es Deus qui facis mirabília.
14
Notam fecísti in pópulis virtútem tuam : * Redemísti in bráchio tuo pópulum tuum fílios Jacob et Joseph.
15
Vidérunt te aquæ, Deus, vidérunt te aquæ : * et timuérunt et turbátæ sunt abyssi.
16
Multitúdo sónitus aquárum : * vocem dedérunt nubes.
17 Etenim sagíttæ tuæ tránseunt : * vox tonítrui tui in rota.
18 Illuxérunt coruscatiónes tuæ orbi terræ : * commóta est, et contrémuit terra.
19
In mari via tua, et sémitæ tuæ in aquis multis : * et vestígia tua non cognoscéntur.
20
Deduxísti sicut oves pópulum tuum, * in manu Móysi et Aaron.
Balsī es saucu uz Dievu, balsī – uz Dievu, un Viņš uzklausīja mani.
Savā bēdu dienā es meklēju Dievu, manas rokas naktī ir paceltas un nenogurst.
Mana dvēsele atsakās no mierinājuma; es paturu prātā Dievu un es vaidu, es kavējos pārdomās, un pagurst mans gars.
Manas acis Tu turi nomodā, es esmu uztraukts un nespēju runāt.
Es domāju par senajām dienām un atceros agrākos gadus.
Naktī es pārdomāju savā sirdī, gudroju un prātoju savā garā:
“Vai tad Dievs uz mūžiem atmetīs un nekad vairs nebūs labvēlīgs?
Vai tad Viņa žēlastība izbeidzās pavisam, un vārds apklusa uz paaudžu paaudzēm?
Vai tad Dievs ir aizmirsis apžēlot un vai dusmās ir aizturējis Savu žēlsirdību?”
Un es sacīju: “Tas man ir sāpīgi, ka Visaugstais novērsa labo roku.”
Es atceros Kunga darbus, es atceros Tavus sensenos brīnumus.
Un es domāju par visiem Taviem darbiem un pārdomāju visu, ko Tu dari.
Dievs, Tavs ceļš ir svēts: kurš gan dievs ir tik liels kā mūsu Dievs? Tu esi Dievs, kurš brīnumus dara.
Tautām Tu esi parādījis Savu spēku. Ar savu roku Tu atpestīji Savu tautu, Jēkaba un Jāzepa dēlus.
Dievs, Tevi redzēja ūdeņi, ūdeņi redzēja Tevi un nodrebēja, un sāka viļņoties dzelmes.
Padebeši izlēja ūdeņus, atskanēja mākoņu balss.
Un lidoja Tavas bultas. Tava pērkona balss riteņu troksnī.
Tavi zibeņi apspīdēja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
Tavs ceļš veda pāri jūrai, un Tavas takas pāri ūdeņu plašumiem, bet Tavas pēdas nebija manāmas.
Kā ganāmpulku Tu vadīji Savu tautu ar Mozus un Ārona roku.

76. psalms atgriež mūs pie Jēzus naktī un pamestībā Ģetzemanes dārzā.

(turpinājums sekos)

Piezīme. Šeit izmantotie psalmu tulkojumi ņemti no dažādiem katoļu izdevumiem vai, ja tur nebija atrodami, no Bībeles biedrības Sv. Rakstu izdevuma, atsevišķas vietas pietuvinot dziedamajam latīņu tekstam. Nesen internetā ir kļuvuši pieejami visi psalmi pr. S. Mozgas tulkojumā. Daži teologu darbu citāti ņemti no cita Tenebrae dievkalpojumiem veltīta raksta.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Baznīcas mūzika, Gavēnis, Kanoniskās stundas. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to “Tenebrae” dievkalpojumi (1)

  1. Atpakaļ ziņojums: “Tenebrae” dievkalpojumi (2) | Una Voce Latvija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s