“Kristus izdzen velnu” (breviary.net)

(Gavēņa laika 3. svētdiena) Kā daždien projektu vadībā un plānošanā tiek veikta stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, angliski SWOT (strengths, weaknesses, opportunities, and threats analysis), turklāt militārajā plānošanā draudu analīze ir īpaši svarīga, tā arī garīgajā dzīvē nepieciešams šāds process, lai noteiktu, no kurienes un no kā dvēselei draud briesmas. Gavēņa laika trešās svētdienas dievkalpojumi, īpaši Sv. Mise lielā mērā veltīta tieši šim nolūkam.

Abats P. Geranžē, raksturojot šo svētdienu, raksta: “Pirmajā Gavēņa svētdienā Svētā Baznīca kā tēmu mūsu pārdomām deva Kristus kārdināšanu, ko Viņš ļāvās pārciest tuksnesī. Tās mērķis bija mūs apgaismot par mūsu pašu kārdinājumiem un mācīt tos uzveikt. Šodien viņa vēlas pabeigt savu pamācību par mūsu neredzamo ienaidnieku spēkiem un stratēģiju, un tādēļ viņa mums lasa priekšā Sv. Lūkas evaņģēlija fragmentu. Gavēņa laikā kristietim vajadzētu salabot savu pagātni un parūpēties par nākotni, bet viņš nedz var saprast, kā gadījies pakrist, nedz izsargāties no jauniem kritieniem, ja viņam nebūs skaidrs, kādas ir tās briesmas, kas viņam līdz šim bijušas liktenīgas un atkal viņu apdraud” (L’ année liturgique).

Komentējot Sv. Mises pirmo lasījumu (Ef. 5:1–9) abats raksta: “Uzrunājot Efezas ticīgos, Apustulis atgādina, kā tie reiz bija tumsībā, bet tagad, viņš saka, tie ir ” gaisma Kungā”. Kāds prieks katehumeniem domāt, ka tāda pati pārmaiņa tiks sagādāta arī viņiem! Līdz šim brīdim viņi bija vadījuši savas dzīves pagānisma negantībās, un tagad viņiem ir svētas dzīves ķīla, jo viņi ir uzņemti kristības kandidātos. […] Žēlastība – dievišķais elements, kas dos pat viņiem spēju būt pilnīgiem, kā viņu debesu Tēvs ir pilnīgs (sk. Mt. 5:48), – tā viņiem tiks piešķirta. Bet viņiem būs sīvi jācīnās, lai noturētu tik izcilu stāvokli. Un viņu senie ienaidnieki, īpaši divi – nešķīstība un alkatība, centīsies tos atkal paverdzināt. Apustulis pavēl, lai šādi netikumi turpmāk pat netiek pieminēti viņu vidū, jo tie, viņš saka, kas dara tādus grēkus, ir elku kalpi, un jūs caur kristības aicinājumu taču esat atmetuši jūsu elkus” (turpat).

Sv. Mises evaņģēlija lasījums (Lk. 11:14–28) sākas ar vārdiem: “Tanī laikā Jēzus izdzina velnu, un tas bija mēms. Kad velns bija izdzīts, tad mēmais saka runāt un ļaudis brīnījās.”

Par to abats P. Geranžē tālāk komentē: “Bez šaubām mēs būtu aklākie un nelaimīgākie starp cilvēkiem, ja būdami ielenkti no ienaidniekiem, kuri nemitīgi mēģina mūs iznīcināt un ir pārāki par mums gan spēkā, gan zināšanās, mēs tikai retumis iedomātos vai nekad neiedomātos par šo ļauno garu esamību. […] Šajā svētīgajā laikā Baznīca mums rokās ieliek iedarbīgus uzvaras ieročus – gavēšanu, lūgšanu, žēlastības dāvanu došanu. Saldais miers drīz būs jūsu, un jūs atkal kļūsit par Dieva svētnīcu, jo gan dvēsele, gan miesa būs atguvusi savu tīrību. Bet nepievilieties, – jūsu ienaidnieks nav nokauts. Viņš ir aizkaitināts. Gandarīšana viņu ir izdzinusi no jums, bet viņš ir nozvērējies atgriezties. Tāpēc, bīstieties no atkrišanas nāvīgā grēkā, un lai uzturētu šīs veselīgās bailes, apdomājiet šī evaņģēlija lasījuma beigas.”

“Mūsu Pestītājs mums saka: “Kad nu nešķīstais gars atstāj cilvēku, tad viņš klaiņo pa tukšām vietām, meklēdams atpūtu”. Viņš lokās savā pazemojumā, – ir pastiprinātas viņa elles mokas, kas tam vienmēr iet līdzi un ko viņš cer mazināt, pazudinot Kristus atpirktās dvēseles. […] Bet viņš nekad neatmet mēģinājumus atgūt savu laupījumu. Viņa naids kvēlo arvien kā no pasaules sākuma, un viņš saka: “Es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju,” nedz arī viņš nāk viens. Viņš ir nolēmis uzvarēt un ņems, ja vajadzīgs, “līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus.” Kāds briesmīgs uzbrukums tiek gatavots nabaga dvēselei, ja tā nebūs nomodā un ja miers, ko Dievs tai dāvājis, nebūs izlietots, lai labi sagatavotos karam! Bet ak vai – ar daudzām dvēselēm ir gluži pretēji, un mūsu Pestītājs šādi apraksta stāvokli, kādā velns atgriezies tās atrod: tās ir izslaucītas un izpušķotas – un viss! Ne piesardzība, ne aizsardzība, ne ieroči! Varētu padomāt, ka tās gaida ienaidnieku, lai to laistu iekšā. Tad nu Sātans, lai būtu drošs par uzvaru, nāk ar septiņkārtīgu spēku. Uzbrukums sācies, pretestības nav, un ļaunie gari pa taisno tiek iekšā un tur dzīvo,” un ar šādu “cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bijis iepriekš,” jo bija viens ienaidnieks, nu to ir daudz”

“Lai izprastu visā tā iedarbīgumā brīdinājumu, ko Baznīca mums sūta ar šo evaņģēliju, mums jātur prātā lielā realitāte, ka šis ir labvēlīgs laiks. Visur pasaulē notiek atgriešanās, miljoni izlīgst ar Dievu, dievišķā Žēlsirdība dāsni piedod visiem, kas to meklē. Bet vai visi izturēs līdz galam? Vai visi, kas tagad kļūst brīvi no Sātana varas, – vai viņi būs no viņa jūga brīvi, kad pienāks nākamā gada Gavēnis? Bēdīgā pieredze ir mācījusi Baznīcu necerēt uz tik lielisku rezultātu. Daudzi atgriezīsies savos grēkos, – un nebūs pagājušas ne dažas nedēļas. Un ja Dieva Taisnība pārsteidz viņus šādā stāvoklī, – cik briesmīgi to teikt, bet patiesi, – kādi no viņiem, varbūt pat daudzi, būs pazudināti uz mūžiem. Tāpēc būsim modri, lai nekristu atpakaļ, lai izturētu līdz galam, citādi maz jēgas dažas dienas padzīvot Dieva žēlastībā; būsim apbruņojušies un atcerēsimies, ka visa dzīve ir karošana. Mūsu kareivīgā attieksme samulsinās ienaidnieku, un viņš dosies gūt uzvaru kaut kur citur” (turpat).

Darbdienās šajā nedēļā Misāle paredz šādus lasījumus:

Pirmdien: 4. Ķēn. 5:1–15 (pravietis Elizejs dziedina sīrieti Naāmanu), Lk. 4:23–30 (pravietis netiek cienīts savā zemē). Bet šogad te iekrīt Dievmātes pasludināšanas svētki.

Otrdien: 4. Ķēn. 4:1–7 (pravietis Elizejs pie nabaga atraitnes – eļļas pavairošanas brīnums), Mt. 18:15–22 (piedod savam brālim 70×7 reizes)

Trešdien: Iz. 20:12–24 (Kungs dod Izraēla tautai baušļus), Mt. 15:1–20 (ne kas ienāk cilvēkā pa muti, samaitā, bet kas iziet no tās).

Ceturtdien: Jer. 7:1–7 (Dievs mājo tautas vidū, kura dzīvo taisnīgi), Lk. 4:38–44 (Jēzus dziedina Pētera sievasmāti).

Piektdien: Skaitļu 20:1,3,6–13 (Ūdens no klints tuksnesī), Jņ. 4:5–42 (Jēzus un samāriete pie akas).

Sestdien: Dan. 13:1–9,15–17,19–30,33–62 (peldētāja Suzanna), Jņ. 8:1–11 (Jēzus un netikle – kurš bez grēka, lai met akmeni pirmais).