Arī šā gada Vasarsvētkos tradicionālais svētceļojums Parīze–Šartra pulcēja lielu starptautisku ticīgo pulku. Šis ikgadējais notikums guvis arī zinātnieku ievērību, kuri pētī svētceļojuma fenomenu kā tādu. Reliģijsociologs Endrū Linčs uzsver, ka viduslaiku kristietībā svētceļojuma nolūks bija “gandarīšana, grēku izpirkšana, attīrīšanās” un “Šartras svētceļojuma atdzimšana un popularitāte ir piemērs centieniem radīt autentisku reliģisku un garīgu piedzīvojumu uz kapitālistiskā patērnieciskuma fona un pieaugoša sekulārisma laikā. Šis fokuss uz tradīciju un autentiskumu tiek panākts ar gājiena skarbajām fiziskajām prasībām, viduslaiku katedrālēm kā izejas un gala punktiem, kā arī piesaisti katoliskajiem rituāliem.” (Lynch, A. P. Pilgrimage, Tradition, and Authenticity: The Revival of the Chartres Pilgrimage In: Global Perspectives on Religious Tourism and Pilgrimage; El-Gohary, H.; Edwards, D. J.; Eid, R., Eds.; IGI Global Scientific Publishing: Hershey, 2018, p. 41–56. DOI: 10.4018/978-1-5225-2796-1.ch003)

Par šā gada notikumu Vatikāna radio latviešu raidījumā jau stāstīja daži latviešu svētceļnieki (klausīties …). Diemžēl radio redakcija neļāva izskanēt faktam, ka Šartras svētceļojuma ietvaros visi dievkalpojumi notiek tradicionālajā latīņu ritā. Bet varbūt tas ir labi, jo tradicionālajam ritam būtu jābūt Baznīcas dzīves normālai sastāvdaļai, lai tā izmantošana pat nav īpaši jāpiemin.

Mūsu vietnē savos iespaidos dalās šā gada svētceļojuma dalībnieks Roberts Freimanis:

“No 7. līdz 9. jūnijam notika 43. Vasarsvētku svētceļojums Parīze–Šartra, un atkal tas sasniedza rekordlielu dalībnieku skaitu: pāgājušajā gadā – pāri pa 18 tūkstoši dalībnieku, bet šogad dalībnieku skaits jau sasniedza 20 tūkstošus.

Arī latviešu svēceļnieki šogad sasniedza rekordu: pagājušajā gadā – divi cilvēki, šogad no Latvijas piedalījās desmit cilvēki, no kuriem deviņi pievienojās šveiciešu kapitulam (nacionālajai grupai). Ja šādu svētceļnieku pieaugumu piedzīvosim arī nākamajos gados, tad ļoti iespējams, ka aiznākošajā gadā jau būs neatkarīga latviešu nacionālā grupa.

Īpaša ievērība jāvērš uz dalībnieku vecumu – lielākā daļa no dalībniekiem bija tieši bērni un jaunieši. Katrā svētajā Misē bija redzama un jūtama dziļa bijība un pievērstība liturģijai no gandrīz visiem svētceļojuma dalībniekiem. Tātad jaunajā paaudzē ir vērojama patiesa atgriešanās pie tām tradīcijām, kas dabiski un nepārtraukti nesušas Katolisko baznīcu un devušas tai neskaitāmus svētos.

Katrs svētceļnieku kapituls bija kā liela saime, kurā visi viens otru atbalsta un pavada laiku kopīgās lūgšanās, garīgajās meditācijās un sarunās, tomēr arī visi kapituli kopā veidoja neaprakstāmu vienotību – tūkstošiem cilvēku, kas nolikuši savus ikdienas darbus pie malas un devušies šajā svētceļojumā, lai Vasarasvētkus sagaidītu esot ceļā. Tas lieliski atgādināja, ka esam tikai svētceļnieki šīs zemes dzīvē.

Nedaudz par pašu svētceļojuma galamērķi – Šartras katedrāli. Šartras katedrālē atrodas relikvija – Vissvētākās Jaunavas Marijas lakats. Šī vieta jau izsenis bija svētceļojumu galamērķis. Sākonēji svētceļniekus piesaistīja Spēcīgo Svēto aka (Puits des Saints-Forts), bet jau 12.gs. beigās Šartras katedrāle bija kļuvusi par vienu no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Eiropā. Jāpiemin arī, ka Šartras katedrāle ir viena no viskrāšņākajām gotikas stila katedrālēm pasaulē. Šobrīdējais svētceļojuma formāts tika aizsākts 1983.gadā, bet organizācija, kas oficiāli šo svētceļojuma organizē (Notre-Dame de Chrétienté) tika izveidota 1991.gadā.”

Vairāk par Šartras svētceļojuma vēsturi rakstījām aizpērn.

Aptuveni pusceļā starp Parīzi un Šartru Vasarsvētku dienā brīvdabā notika svinīga Pontifikālmise, ko var līdzbaudīt šajā tiešraides ierakstā; celebrants – Astanas (Kazahstānā) palīgbīskaps Atanasijs Šneiders:

Svētceļojuma noslēguma Svētā Mise Otrajos Vasarsvētkos Šartras katedrālē. Videoieraksta sākumā – intervijas ar svētceļojuma dalībniekiem; pats dievkalpojums sākas ap 1 st. 25 min. Dievkalpojumā sprediķi teica dievnama saimnieks Šartras bīskaps Filips Kristorī (tulkojums angliski):

Vairāk fotogrāfiju par svētceļojumu var atrast rīkotāju interneta vietnē, kā arī viņu tviterkontā.