Un atkal visi ceļi veda uz Romu. No 24.–26. oktobrim Romā norisinājās jau četrpadsmitais svētceļojums Ad Petri sedem, turklāt šoreiz – jubilejas gadā. Jubileju svinēja arī Starptautiskā Federācija Una Voce, kura pirms sešdesmit gadiem izveidojās, apvienojoties vairākām radniecīgas ievirzes nacionālajām asociācijām, un vairākus gadu desmitus bija vadošā laju organizācija cīņā par tradicionālo latīņu ritu saglabašanu; tagad tai līdzās ir vairākas citas organizācijas. Vēstījot par atsevišķiem notikumiem, šajā stāstā ir ievietotas saites uz vietni Messa in latino, kur varēsit tos neklātienē piedzīvot priestera un profesionāla fotogrāfa E. Tabakoviča acīm (viņa svētceļojuma fotoalbums). Savukārt šeit ievietotie foto ir šo rindu autora, ja nav citādi norādīts.
Paix liturgique konference
Kā nu jau daudzus gadus Paix liturgique konference notika piektdienas rītā Pontifikālajā augstskolā Augustinianum, kas atrodas Vatikāna pilsētvalsts teritorijā. Kopā ar daudziem priesteriem un lajiem, sarīkojumu apmeklēja arī Roberts kardināls Sara. Konferenci atklājot, Starptautiskā Liturģijas izpētes centra (CIEL) prezidents Prof. Dr. Rubens Pereto Rivass (Argentīna) atzīmēja, ka Baznīcas pēdējā laikā sludinātajai iekļaušanai un atvērtībai vienīgais izņēmums ir izrādījušies tradicionālisti, bet arī, ka šis gads aizrit jaunas cerības zīmē. Svētceļojuma Ad Petri sedem ilggadīgais kapelāns pr. Klods Barts savā apsveikumā uzsvēra tradīcijas kā evaņģelizācijas instrumenta lomu. Pirmais priekšlasījums bija drīzāk liecība – Eduardo Makgregors no Spānijas stāstīja par savu atgriešanās ceļu. Bērnībā nekristīts, izaudzis pie vecākiem, kas aizrāvās ar New Age misticismu, studēja pie filozofa, bijušā marksista-trockista Huana Bautista Fuentesa Ortegas, kurš vēlāk Čestertona ietekmē mainīja savus uzskatus un tā – atbilstoši savam vārdam – nolīdzināja ceļu pie Dieva arī sava studentam. Caur panteista Spinozas studijām atklājis apustuli Pāvilu, viņš uzsāka diskusijas ar kursabiedriem, kuri, lai gan kristīti un gājuši katoļu skolās, bija visai tāli no ticības. Taču izšķiroša bija iepazīšanās ar tradicionālo liturģiju. Pirmā reize atstāja milzīgu iespaidu, un viņš sāka apmeklēt katehēzes, lai gatavotos kristībām. Kāds mūks, dzirdējis viņa stāstu par atgriešanos caur seno Misi, viņam esot teicis: “Jūs esat nolēmis ieiet pa šaurajiem vārtiem.” Vēl vienu liecību par atgriešanos caur tradicionālo latīņu Misi sniedz brazīliete Pjetra Bertolaci. Žurnālista Marko Tozati, kurš slimības dēļ nevarēja pats ierasties, referāts tika nolasīts un kavējās pie pāvesta Franciska smagā mantojuma, ko viņš atstājis savam pēctecim.
Asociācijas Pax liturgique prezidents Kristiāns Markāns savu referātu sniedza kopā ar žurnālisti Diānu Montaņu, kura bija izpētījusi “noplūdušos” rezultātus aptaujai, ko Svētais krēsls 2020. g. bija izsūtījis visiem bīskapiem. Kā zināms, pāvesta Franciska izdotais dokuments Traditionis custodes, kas būtiski ierobežoja tradicionālo latīņu ritu lietojumu, tika stādīts priekšā kā šīs aptaujas rezultāts, atspoguļojot bīskapu vēlmi novērst šķelšanos Baznīcā. Taču jau pēc Franciska nāves atklātībā nonākušie rezultāti parādīja, ka vairums bīskapu atbilžu aptaujai ir tradicionālā rita svinēšanai labvēlīgas vai vismaz neitrālas, proti viņi nesaskata pāvesta Benedikta XVI pieļautajā liturģiskajā daudzveidībā nekādus draudus vienotībai savās diecēzēs. (Par D. Montaņas atklājumiem šeit iecerēta atsevišķa publikācija)
Portugāļu priesteris-misionārs Žuans Silveira, pastāvīgs šīs konferences viesis, šoreiz stāstīja par tradicionālās liturģijas situāciju Āzijā. Konferenci noslēdzot K. Markāns atgādinājua pāvesta Leona XIV teikto, ka viņam nav bijusi izdevība satiksties ar tradicionālajiem ticīgajiem, un norādīja uz zālē esošajiem un kopumā uz visiem svētceļojuma Ad Petri sedem dalībniekiem: Lūk, te mēs esam. Beigās visi kopā nodziedāja himnu Christus vincit.
Dievkalpojumi
Kā iepriekšējos gados vakarā pēc konferences tika svinētas Vesperes. Panteons šoreiz nebija pieejams citu pasākumu dēļ, un dievkalpojums notika mazākā, tai pašai draudzei piederošā bazilikā San Lorenzo in Lucina, kur visiem gribētājiem bija grūti ietilpt un daļai nācās palikt laukumā. Dievkalpojumu vadīja Boloņas arhibīskaps un Itālijas bīskapu konferences prezidents Mateo kardināls Dzupi, asistējot Labā Gana institūta garīdzniekiem, bet muzikāli kuplināja koris un instrumentālā grupa.
Svinīga Pontifikālmise Vatikāna bazilikā pie Sv. Pētera katedras altāra. Svētceļojuma kulminācija neapšaubāmi bija svinīga Pontifikālmise Vatikāna Sv. Pētera bazilikā sestdien, 25. oktobrī. Iepriekšējos divus gadus tāda netika atļauta. Pēc Rožukroņa lūgšanas pa Romas ielām uz Vatikānu, dziedot litānijas un himnas un nesot savu valstu vai dažādu katolisko brālību un citu organizāciju karogus, devās ticīgo procesija ar garīdzniekiem priekšgalā. Pēc Romas policijas datiem tur piedalījušies ap 2,5 tūkstoši cilvēku, bet vēl citi viņie pievienojās pie ieejas bazilikā pa Jubilejas durvīm. Tur – pie Svētā Pētera katedras altāra tika upurēta svinīga Pontifikālmise. Celebrants bija Raimonds kardināls Bērks, korī asistēja ap simts garīdznieku, viņu vidū arī divi kardināli – Valters Brandmillers un albāņu kardināls Ernests Simoni, kuram savulaik Albānijas komunistiskais režīms bija piespriedis nāvessodu, pēc tam to gan nomainot ar ilgstošu ieslodzījumu, kurā pavadīja 18 gadus. Dievmātes Sestdienas Mises formulāram atbilstoši kardināls Bērks savu svētrunu (itāliski, angliski) veltīja Dievmātei kā Gudrības sēdeklim, kā arī Fatimas vēstījumam un Kristus Karaļa sociālajai varai. Pēc bazilikas drošības dienesta datiem Misē piedalījās ap 3000 ticīgo, kuri aizpildīja visu platību starp katedras altāri, pāvesta altāri un abām ērģelēm, kā arī apkārt pāvesta altārim un pa daļai sānjomos. Daži simti, kuri bija atpalikuši no procesijas vai nosebojušies, bija spiesti stāvēt galvenā joma vidū, jo apsardze viņus vairs tālāk nelaida. Muzikālo pusi – tāpat kā Vesperēs – nodrošināja Panteona kapela, gan vadot gregoriskos dziedājumus, gan izpildot arī polifoniskus darbus. Ticīgo tūkstošbalsīgā dziedāšana atbildēs garīdzniekiem un Mises nemainīgajās daļās radīja dziesmusvētku iespaidu, tikai latviešu tautasdziesmu vietā bija dievišķās gregoriskās melodijas. Pēc Sv. Mises, kardināls Simoni nolasīja eksorcisma lūgšanu pret Sātanu un kritušajiem eņģeļiem. Beigās visi vienojās dziesmā Dievmātesi Salve Regina.
Svētdienas dievkalpojumi. Svētdienā, 26. oktobrī, Kristus Karaļa svētkos pēc tradicionālā kalendāra, Sv. Mises tradicionālajā Romas ritā notika visos piecos Romas centrālās daļas dievnamos, kur tās mēdz notikt ik svētdienu. Personālās draudzes baznīcā Santissima Trinità dei Pellegrini svinīgajā Misē kalpoja Sv. Pētera brālības garīdznieki, kam šī draudze uzticēta. Gan šī galvenā Mise, gan rīta Mise pirms tās bija pārpildītas, tā ka daudziem nācās sekot dievkalpojumam no ielas. Kāda garāmgājēja atzīmēja, cik viņai tas licies aizkustinoši, ka ļaudis ārā aiz durvīm pēc viņiem vien saprotamām pazīmēm seko līdzi norisei pie altāra un zina, kad mesties ceļos, kad piecelties, pārmest krustu un tamlīdzīgi. Vietas trūkumu saasināja tas, ka daļa sānjomu bija remontā, kas arī ierobežoja iespējas celebrēt “privātās” Mises svētceļojumā atbraukušajiem priesteriem. Koris dziedāja Palestrīnas Missa Ad cenam Agni, bet tauta varēja izpausties gregoriskajos dziedājumos Asperges me un Credo. Celebrants Pr. B. Mesonjē, FSSP, savā sprediķī atzīmēja, ka šogad aprit 100 gadi, kopš pāvests Pijs XI ieviesa Kristus Karaļa svētkus, liekot uzsvaru uz tiesu Kristus sociālo valdīšanu šeit zemes virsū – pār valstīm, tautām, sabiedrībām, ģimenēm.
Svētceļniekiem bija iespēja pievienoties Romas tradicionālistiem arī Kristus Karaļa institūta apkalpotajā bazilikā San Giovanni Battista dei Fiorentini un Capella dell’Immacolata dei Miracoli – abas netālu no Vatikāna, kā arī citās Romas apkaimēs – baznīcās Sant’Anna al Laterano un San Giuseppe a capo le case, kurās tradicionālajā ritā kalpo diecēzes priesteri.
.jpeg)
FIUV Ģenerālā asambleja
FIUV savā 27. Ģenerālā asambleja, kura notika 25. oktobrī reliģiskā ordeņa Instituto Maria Santissima Bambina mājā blakus Vatikāna kolonādei, varēja atskatīties uz savas pastāvēšanas 60 gadiem. Tāpat kā pērn darba sēde notika jauktā klātienes-telekonferences formā. Klātienē bija pārstāvētas FIUV nacionālās asociācijas no Anglijas un Velsas (ar pilnvaru pārstāvot arī Skotiju), Argentīnas, Austrālijas, Čīles, Dienvidāfrikas Republikas, Francijas, Horvātijas, Itālijas (Una Voce Italia un Una Voce delle Venezie), Kanādas, Krievijas, Ķīnas Republikas (Taivānas), Latvijas, Nīderlandes, Nigērijas, Polijas, Portugāles, Spānijas, Vācijas (ar pilnvaru pārstāvot arī Jaunzēlandi). Valstis, kurās vēl nav Una Voce asociācijas, pārstāvēja viesi no Čehijas un Zviedrijas. Savukārt platformā Zoom piedalījās pārstāvji no ASV, Dienvidkorejas, Malaizijas, Puertoriko nacionālajām asociācijām, kā arī nacionālais korespondents no Somijas.
Sēdas dalībnieki lūdza Dieva palīdzību savam darbam, dziedot himnu Veni, Creator Spiritus, bet kopš iepriekšējās Ģenerālās asamblejas mirušo biedru dvēseles pieminēja ar psalmu De profundis. Kā parasti, ziņojumus sniedza prezidents un kasiere, un arī sekretārs. Tika ievēlēta jauna FIUV padome, un no jauna par FIUV prezidentu tika apstiprināts Džozefs Šovs no Anglijas un Velsas Latīņu Mises biedrības Sēdes dalībnieki sniedza ziņojumus par situāciju ar tradicionālo latīņu ritu savās valstīs. Kopumā jāsecina, ka vairumā valstu pēdējos 2 gados situācija nav būtiski mainījusies. Katrā vietā situācija visvairāk atkarīga no bīskapa attieksmes. Jau pēc Traditionis custodes (TC) izsludināšanas, daudzi bīskapi prata pasargāt tradicionālās kopienas no Mises slēgšanas, reizēm gan mainot dievkalpojumu norises vietu. Tā, piemēram, TC ietekme gandrīz nebija jūtama vācvalodīgajās zemēs, arī Itālijā. Daži samazinājumi bijuši Polijā, Francijā. Pēdējā laikā nodibināts jauns Sv. Pētera priesteru brālības apustulāts Spānijā, savukārt ASV nesen bijuši daži preses ievērību guvuši gadījumi, kur tradicionālās Mises slēgtas. Gandrīz visās vietās reģistrēts ieinteresēto ticīgo skaita pieaugums, turklāt TC radītie aizliegumi pat kāpinājuši interesi. Daudzās Latīņamerikas un Āzijas valstīs tiek likti šķēršļi tradicionālā rita svinēšanai diecēzes ietvaros, un pieeju šādiem dievkalpojumiem pārsvarā nodrošina Sv. Pija X priesteru brālība (SSPX). Ierobežotā laika dēļ, visi nepaguva izteikties mutiski, tāpēc pievienoja protokolam rakstiskus ziņojumus. Latvijas pārstāvis savā ziņojumā iekļāva informāciju arī no Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas nacionālajiem korespondentiem, kā arī FIUV nesen uzņemtās Dānijas asociācijas.
Aglonas Dievmāte
Svētais Meinards
Una Voce Latvija 