Atkal aizritējuši Vasarsvētki un atkal – Šartras Dievmātes zīmē. Šogad pirmo reizi ikgadējais svētceļojums bija izsludināts Parīzes arhidiecēzes oficiālajā vietnē. Vai labvēlības zīme no hierarhijas puses? Katrā ziņā pāvesta Leona XIV vēstījums Francijas bīskapiem aicināja uz iekļaujošu attieksmi pret tiem, kuri patiesi saistīti ar seno dievkalpojuma kārtību. Arī Latvijas ticīgo dalība šogad pacelta jaunā kvalitātē. Viens no viņiem, Braiens Mārtiņš Lapsa dalās savos iespaidos un pārdomās:

„Šogad pirmo reizi piedalījās latviešu svētceļnieki nevis kā atsevišķi indivīdi vai citas zemes grupas viesi, bet kā parasta, oficiāla nodaļa jeb kapituls (chapitre), slavenajā Vasarsvētku svētceļojumā no Parīzes uz Šartru. Gandrīz 100 kilometrus divarpus dienu laikā mēs – deviņi “Svētā Meinarda kapitula” dalībnieki – nesām latviešu karogu un krustu, kā arī garīgās un tautas dziesmas, lūgšanas par Latviju, par Latvijas Baznīcu un tās ganiem, par visu tautu un valsti, un par katru mums uzticēto nodomiem. Klausījāmies stāstos un pārdomās no aizbildņa Sv. Meinarda un no citu Latvijas ticības varoņu kā God. Boļeslava Sloskāna un Pr. Vladislava Litaunieka dzīves.

Arī patīkami bija tas, ka, soļojot kolonnā apmēram pēc ģeogrāfijas, mums bija iespējams nedaudz iepazīties ar poļiem, lietuviešiem, somiem, un ne mazāk kā 70 zviedriem. Īpaši skaists brīdis bija kad, tuvojoties Šartrai, mēs dziedājām Rožukroni kopā ar mūsu brāļiem un māsām leišiem – nevis latviešu vai lietuviešu, nedz arī angļu vai krievu valodā, bet Rietumu baznīcas valodā, kas ir latīņu valoda.

To darījām kopā ar daudziem citiem svētceļniekiem – 17 000 no Francijas un 3 000 no pārējās Eiropas (pat daži no Āfrikas, Austrālijas, un Tuvajiem Austrumiem), kuru karogi un fāni plivinājās virs Francijas skaistajiem laukiem. No šiem visiem 20 000 svētceļniekiem (par tūkstoti vairāk nekā  iepriekšējā gadā) caurmēra vecums bija 22 gadi.

Pilnā vienotībā ar Pāvestu Leonu, un lūdzoties par Baznīcu, kā arī par visu pasauli, neskaitāami priesteri, bīskapi, un pat viens kardināls svinēja katru dienu skaisto Senā rita latīņu Svēto Misi gan Parīzē, gan pilnos laukos brīvdabā, gan īpaši krāšņi Dievmātes katedrālē Šartrā. Arī jauno semināristu skaits bija ļoti iespaidīgs.

Saskaņā ar šī gada tematu „Misija“ gan sprediķi, gan liecības pamudināja dalībniekus uzņemties atbildību kā kristiešiem, dalīt ar citiem to Evaņģēlija prieku, ko esam saņēmuši, un uztvert Svēto Misi kā evaņģelizācijas rīku. Jauniešu prieks darīt tieši to bija nepārprotams, un var teikt, ka ar tādiem dedzīgiem, dzīvespriecīgiem Evaņģēlija pasludinātājiem, ka – ar lūgumu pēc Marka Tvena piedošanas – “baumas par ticības nāvi Eiropā ir krietni pārspīlētas.” Gluži pretēji: redzot to visu, nevar necerēt šajā politiski drūmajā laikā uz tādu atdzimšanu, kuras mums tik ļoti vajag. Šajos svētkos bija grūti neredzēt Svētā Gara darbību šo jauniešu sirdīs.

Ja Tu gribi uzzināt vairāk un, iespējams, piedalīties Sv. Meinarda kapitulā 2027. g. Šartras svētceļojumā, lūgums rakstīt uz chartreslatvija@gmail.com.

Chartres sonne, Chartres t’appelle…! Šartra zvana, Šartra tevi sauc …!”

Tiktāl svētceļnieka liecība. Un daži viņa ceļabiedru noķertie fotomirkļi (palielināt noklikšķinot).

Notikums rada atspoguļojumu gan katoļu, gan laicīgajā presē. Tā itāļu laikraksts „Il Giornale” 25. maija numurā lika lielu virsrakstu „Ritorno alla tradizione“ („Atgriešanās pie tradīcijas“), vispirms uzstādot „diagnozi“: Lai gan latīņu valoda esot mirusi, latīņu Mise ir pie vislabākās veselības.  Žurnālists apskata gan “Šartras fenomena“ socioloģiju un loģistiku, gan atzīmē dalībnieku ģeogrāfiju (26 valstis), gan 450 priesteru un konsektrēto personu klātbūtni, kā arī secina, ka Baznīcas nākotnes cerība ir tieši atmodinātā mīlestībā uz tradīciju, kuras vitālākā izpausme esot tieši šis svētceļojums.

Franču „L’Echo Republicain“ par notikumu ziņo ar virsrakstu “La route de la foi“ („Ticības ceļš“), kur vārdu ‘ceļš’ var saprast gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, ievērojot saspringto 100 km gājienu 3 dienās.

Raidstacija Europe1 savā reportāžā stāstīja gan par “ļoti skaistiem dievkalpojumiem”, gan jauniešu misijas garu un slāpēm pēc svētuma, pie reizes arī izmantojot izdevību izskaidrot saviem klausītājiem, kas ir Vasarsvētki un Svētais Gars.

Katoļu TV stacija C-News sekoja ar reportāžām visas trīs svētceļojuma dienas, bet brīvdabas Vasarsvētku Misi parādīja arī tiešraidē.

Dievkalpojumu videoieraksti pieejami internetā.

Vasarsvētku vigilijas Sv. Mise Parīzes Sv. Sulpīcija baznīcā.

Vasarsvētku svinīgā Sv. Mise zem klajas debess apmēram pusceļā, celebrants Sv. Krusta misionāru ordeņa priekšnieks pr. A. Mamserī no Tanzānijas.

Svinīga Pontifikālmise Otrajos Vasarsvētkos Šartras katedrālē, celebrants kardināls Bērks, namatēvs Šartras bīskaps asistēja tronī.