Romā ir sākusies ģimenes jautājumiem veltīta bīskapu Sinode, kas turpina pirms gada iesāktās diskusijas. Atļaušos nopublicēt ar dažiem labojumiem savu pagājušajā gadā sagatavoto kopsavilkumu par informāciju, kas bija manā rīcībā (pārsvarā no avotiem angļu un dažreiz poļu valodā). Turpinājums sekos…

1. IEVADS

Mēs dzīvojam klusajā zemē, kurā nekas neliecināja par sīvajām cīņām mūsu Baznīcā. Domāju, ka daudziem no jums bija izbrīns par virsrakstiem laicīgā presē, ko atspēko katolis.lv: „Vatikāns nav atzinis viendzimuma partnerattiecību legalizāciju”

Tajā pašā vietnē Priesteris Ilmārs Tolstovs skaidroja, cik aplama ir Latvijas medijos publicē tā ziņa par to, ka it kā “Vatikāns atbalsta viendzimuma partnerattieсības”.

No kā ir šis skandāls?

2. „LIBERĀLAIS” PIEDĀVĀJUMS

Šī pontifikāta „karogs” ir žēlsirdība, došanās uz perifērijām un tamlīdzīgās labas un pareizas lietas. Kardināls Valters Kaspers (Walter Kasper), pensionētais Kristiešu vienotības padomes galva, uzskatīja šo laiku par labvēlīgu atkal uzstāties ar priekšlikumu atļaut dot Komūniju tiem, kas bijuši sakramentāli salaulāti, šķīrušies un stājušies civillaulībā. Liberālais avots apgalvo, ka šo priekšlikumu noraidījis Jānis Pāvils II, bet kardināls Racingers esot bijis viņa (Kaspera) galvenais pretinieks. Tagad Kaspers esot pāvesta teologs.

Galvenais jautājums par Sinodi medijos bija tāds: būs vai nebūs Komūnija tiem, kas stājas civillaulībā pēc Baznīcā piešķirtā laulības sakramenta.

3. „KONSERVATĪVĀ” ATBILDE

Visplašāko atbildi aizstāvot katolisko mācību pirmais sniedza ticības kongregācijas prefekts kardināls Gerhards Millers (Gerhard Muller). Te ir T.Drukas veiktais kardināla raksta tulkojums no poļu valodas, ļoti ieteicams brīvajā brīdi izlasīt: “Baznīcas mācība attiecībā uz personām, kuras pēc šķiršanās izveidojušas jaunas civilattiecības“.

Visslavenākais liberāļu oponents Sinodē bija amerikāņu kardināls Raimonds Bērks (Raymond Leo Burke), kas ir Sinodes laikā ir bijis Apustuliskās Signatūras Augstākā tribunāla galva (t.i. augstākās Baznīcas tiesas institūcijas, kurai pāri stāv tikai pāvests).

Kādu laiku pirms sinodes, atbildot pāvesta aicinājumam diskusijai, bija iznākusi 5 kardinālu (t. sk. Millera un Bērka) un citu teologu grāmata “Remaining in the Truth of Christ“ (Paliekot Kristus patiesībā).

Kaspers apgalvoja, ka tas ir uzbrukums pāvestam, bet Bērks oponēja, ka tā bija tiešā veidā palīdzība Pāvestam, jo sniedza doktrinālo pamatojumu laulības svētumam un nešķiramībai.

Visīsākais kopsavilkums no visas manis lasītās teoloģijas būtu šāds: Ja dot Svēto Komūniju tiem, kas dzīvo otrā laulībā, jāatzīst viena no divām lietām:

 “Laulības pārkāpšana vairs nav nāvīgs grēks”

vai

“Var pieņemt Komūniju nāvīgā grēka stāvoklī”

Un protams, jāignorē Kristus vārdi par šķiršanos:

„Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību” (Mt 5,32)

To atzīstot, pēc domino efekta sabrūk visa katoliskā teoloģija

4. SINODES NORISE

Nebijusi lieta: pirmo reizi Sinode pulcējās aiz slēgtām durvīm, bez runu publicēšanas. Dienu kopsavilkumu tika pasniegti ļoti vienpusīgi: no liberālā viedokļa.

Vatikāna radio angļu redakcijas sniegtā informācija jau bija biedējoša: it kā jau bija notikusi nodevība, Baznīca visu atļaušot. Raksts saucās “Seksualitāte un iekļaujošāka valoda Sinodes dienas kārtībā” (“Sexuality and more inclusive language on Synod agenda“).

“Tāda valoda kā “dzīvošana grēkā”, “būtiski nesakārtotā” un “kontraceptīvā mentalitāte” nav tie vārdi, kas aicina cilvēkiem tuvāk Kristum un Baznīcā.

(Language such as ‘living in sin,’ ‘intrinsically disordered,’ or ‘contraceptive mentality’ are not necessarily words that invite people to draw closer to Christ and the Church)”

Kāds laulātais pāris stāstīja bīskapiem, cik svarīgs ir sekss viņu dzīvē (jādomā, ka bīskapiem tikai tā stāsta pietrūka). Kardināla Nikolsa vārdus pat atstāšu bez tulkojuma.

Cardinal Nichols also described the very open and relaxed atmosphere of the Synod and the importance of hearing married couples share details of their relationships, including the pivotal role that sex plays in the life of most married couples.

“The Australian couple were quite explicit and developed in their thought and emphasis on the central role of sexuality and sexual intercourse in their marriage – now that’s not what we bishops talk about mostly!”

Citā ziņojumā tika vēstīts, ka kāds pāris stāstīja, kā dabiskā ģimenes plānošana padarīja viņu dzīvi laimīgu (indīgs lasītāju komentārs: “ģimenes dzīvi padara laimīgu bērni”).

Lūk, tik moderni viss izskatījās….

Slēgtajā balsošana tekstu sagatavošanai Sinodes otrajam posmam komisijā ievēlēja ievērojamus konservatorus (t.sk. Bērku) – tas nozīmēja, ka Sinodē ir arī citi viedokļi; Pāvests personīgi nozīmēja tajā pazīstamus liberāļus.

5. PRETRUNĪGAIS DOKUMENTS RELATIO POST DISCEPTATIONEM

http://www.news.va/en/news/synod-on-family-midterm-report-presented-2015-syno

Synod on Family: Midterm report presented, 2015 Synod announced

Pirmais posms noslēdzās ar dokumentu “Relatio post disceptationem” – it kā ziņojumu par diskusijām, ko daži nosauca par skandalozu.  Sinodes tēvi izteicās, ka tas neatspoguļoja reālās diskusijas.

Dažas vietas mani šokēja. Nopietni tika apgalvots, ka jāpielieto II Vatikāna koncila ekumenisma princips attiecībā uz ģimeni, jo arī ārpus sakramentālās laulības pastāv patiesības un svēttapšanas elementi.

In considering the principle of gradualness in the divine salvific plan, one asks what possibilities are given to married couples who experience the failure of their marriage, or rather how it is possible to offer them Christ’s help through the ministry of the Church. In this respect, a significant hermeneutic key comes from the teaching of Vatican Council II, which, while it affirms that “although many elements of sanctification and of truth are found outside of its visible structure … these elements, as gifts belonging to the Church of Christ, are forces impelling toward Catholic unity” (Lumen Gentium, 8).

Šo pieeju varot attiecināt uz homoseksuāļu savienībām, jo viņi rūpējas viens par otru. Baznīcai vajagot pieņemt homoseksuāļus, ne pārāk viņus aizvainojot.

Kāds blogeris asprātīgi izteicās aptuveni tādā veidā: “Ellē arī ir svēttapšanas elementi, [..] jo tā veicina centienus labot savu uzvedību. [..] Visi meli, īpaši visiedarbīgākie un noturīgākie, satur ne mazums “patiesības elementu”. Tomēr Baznīca nekad nav uzskatījusi par pienākumu, līdz pat šai liktenīgajai pirmdienai (13.10.2014. – “Relatio post disceptationem” publicēšanas brīdim), veicināt nepatiesības pieņemšanu [..], tāpēc, ka tā satur “svētdarīšanas un patiesības elementus”.

Piemēram citēšu frāzes no Sinodes dokumenta angliski.

Welcoming homosexual persons

Homosexuals have gifts and qualities to offer to the Christian community: are we capable of welcoming these people, guaranteeing to them a fraternal space in our communities? Often they wish to encounter a Church that offers them a welcoming home. Are our communities capable of providing that, accepting and valuing their sexual orientation, without compromising Catholic doctrine on the family and matrimony?

The question of homosexuality leads to a serious reflection on how to elaborate realistic paths of affective growth and human and evangelical maturity integrating the sexual dimension: it appears therefore as an important educative challenge. The Church furthermore affirms that unions between people of the same sex cannot be considered on the same footing as matrimony between man and woman. Nor is it acceptable that pressure be brought to bear on pastors or that international bodies make financial aid dependent on the introduction of regulations inspired by gender ideology.

Without denying the moral problems connected to homosexual unions it has to be noted that there are cases in which mutual aid to the point of sacrifice constitutes a precious support in the life of the partners. Furthermore, the Church pays special attention to the children who live with couples of the same sex, emphasizing that the needs and rights of the little ones must always be given priority.

6. ASA BĪSKAPU REAKCIJA

Daudzi bīskapi noreaģēja asi: šis dokuments neatbilst vairākuma domām. Kardināls Erdo, kas bija atbildīgs par dokumentu, novēla vainu uz komisijas sekretāru – arhibīskapu un teologu Bruno Forte, kas acīmredzot bija ielicis dokumentā savus radikālos uzskatus. To jau pieminētajā rakstā apstiprina pr. I.Tolstovs:

„Latvijas medijos čakli tika pārpublicēts Bīskapu sinodes Romā sekretāra monsinjora Bruno Fortes viedoklis. Ģimenes tematikai veltītā bīskapu sinode notiek no 5. līdz 19. oktobrim. Uzskatīt, ka šīs sinodes, kurā piedalās vairāk kā 200 bīskapu kopā ar pāvestu, sekretāra viedoklis ir galējs, ir absurdi un muļķīgi [Daudzās valodās savlaicīgi iztulkotais dokuments tika prezentēts kā visas sinodes dokuments, nevis sekretāra viedoklis – A. M.]

Erdo esot atbildējis žurnālistiem: lai šo vārdu autors [Arhibīskaps Forte] jums skaidro, ko viņš ar tiem ir domājis. Vēlāk Poļu bīskapu konferences priekšsēdētājs Staņislavs Gondeckis (Stanisław Gądecki) teica, ka dokuments ir pretrunā ar Sv. Jāņa Pāvila II mācību. Gondeckis pievērsa uzmanību tam, ka dokumentā tiek atzītas homoseksuāļu tiesības audzināt bērnus. Viņš teica arī, ka izskatās, it kā agrāk Baznīcas mācība bija nežēlsirdīga, bet tagad būs žēlsirdīga.

Priecē, ka mūsu arhibīskaps-metropolīts stingri nosodījia dokumentu Vatikāna radio poļu valodā. I.Tolstova atsāstījumā:

“Par tā saturu jau ir izskanējusi daudzu bīskapu kritika. Arī Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs Vatikāna Radio poļu redakcijai ir kritiski izteicies par tā saturu, norādot uz vairākiem punktiem, kuri neietver sevī Evaņģēlija radikālismu.”

Raksta “Abp Stankiewicz krytycznie o dokumencie Synodu: tańczymy pod muzyczkę świata, świat potrzebuje Ewangelii, a nie jej podróbek“. Galvenā doma ir šāda: Nedrīkst dancot laicīgas stabules pavadījumā, pasaulei ir vajadzīgs pilns Evaņģēlijs, nevis tā atšķaidīta versija, kas ir derīga tika mešanai cūkām zem kājām.

Bo światu tak naprawdę nie jest potrzebna podróbka Ewangelii, ale jest potrzebne światło, prawda Ewangelii. I to przekonuje ludzi, bo Ewangelia ma moc. Jeżeli nie zniekształcamy jej przesłania, to ono dociera do sumień i umysłów ludzi, przekonuje ich i pociąga. A jeżeli to będzie coś rozwodnionego, to niestety, najpierw będą nam klaskać, a potem nikomu to nie będzie potrzebne, tylko wieprzom na podeptanie

7. NOBEIGUMS

Mums stipri jālūdzas par Baznīcu… Cits stiprs līdzeklis ir gāvenis. Skaidrs, ka ir tie, kas vēlas sagraut to no iekšpuses. Labi organizētā minoritāte var izdarīt sliktas lietas visur, arī Baznīcā.

Vēl stipri jālūdzas par pāvestu. Kādā vecā katehismā (laikam J. Pavlovska) teikts, ka pat sliktie Renesanses pāvesti neizmainīja Baznīcas mācību par ticību un morāli. Jo vairāk jālūdzas arī par mūsu labo pāvestu Francisku. Kardināls Bērks intervijā Vatikāna radio poļu redakcijai arī pauda cerību uz pāvesta iejaukšanos, cerot, ka haosa brīdim, kad tiek apdraudēta ticība, sekos attīrīšanās laiks.

Var lūgties arī uz Jāņa Pāvila II aizbildniecību. Liberāļiem būtu grūti ignorēt šo pavestu, atzīstot viņa mācību par ģimeni un morāli par novecojušo.

Elles vārti paliek arvien stiprāki.

Antons Mežeckis