Brīdina par Sinodes darba attēlošanas tendenciozitāti

Lasot politiski korektos oficiālos ziņojumus, kā arī dažus gandrīz apokaliptiskus tradicionālistu rakstus, ir viegli krist izmisumā un panikā. Tomēr ceru, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Nacionālā Katoļu žurnāla (National Catholic Register) korespondents Romā Edward Pentin ziņo par Sinodes oficiālo preses brīfingu tendenciozitāti. Piedāvājam šā raksta tulkojumu latviešu valodā.

*******************************************************************************

Pēc Sinodes otrās dienas Pie Vatikāna preses konferencē „valodu atašeji” (Sinodes laikā katrā valodā darbojas savi preses sekretāri – tulka piezīme) informēja par sanāksmē minētajām tēmām, kam bija prioritāte diskusijās.

Angļu valodas atašejs priesteris Tomass Rosica īpaši pasvītroja nepieciešamību atteikties no “izslēgšanas valodas”: kāds Sinodes tēvs, (vai tēvi?) teica, ka Baznīcai jāpieņem realitāte un nav jābaidās no „jaunajām un sarežģītajām situācijām”.

Tēvs Rosica īpaši fokusējās uz homoseksuāļiem jeb gejiem (Tulka piezīme: „gay persons” – sic!), sakot ka „mēs nežēlojam gejus, bet atzīstam viņus tādus, kādi viņi ir: „mūsu dēlus un meitas, brāļus, kaimiņus un kolēģus”.

Vēlāk viņš atgriezās pie tēmas par homoseksuāļu attiecībām, sakot, ka „tēma tika pacelta vairākas reizes”, un ka kāds Sinodes tēvs jautāja: “Kā mēs runājam par viņiem un kā sniedzam roku, sagaidot viņus?”

Saskaņā ar Sinodes noteikumiem nav iespējams noskaidrot, kurš ko pateica, bet palika nezināms arī tas, cik Sinodes tēvu runāja par jautājumiem, ko pieminēja priesteris T. Rosica un citu valodu atašeji. Faktiski, tas nozīmēja, ka sabiedrībai tika piedāvāta neadekvāta interpretācija par to, kas tika teikts atklāšanas debatēs, tāpat kā tas notika iepriekšējās Sinodes laikā.
Par laimi, daži uzticamie avoti padalījās ar E.Pentinu ar tēmām, par ko runāja citi Sinodes tēvi, kas ļāva gūt līdzsvarotāku priekšstatu par to, kas tika apspriests.

* Vairāki sinodes tēvi atbalstīja kardināla Pētera Erdē (Péter Erdő) ievadrunu; tostarp viens uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt uzticību patiesībai par laulību, ģimeni un Euharistiju.

* Kāds sinodes tēvs pajautāja: “Ko mēs darām šeit?”, uzsverot, ka Sinode ir par ģimeni, nevis citām attiecībām, piemēram, homoseksuālajām. Viņš arī pasvītroja, ka gadījumā, ja Sinode pieņems šķirto un atkallaulāto personu jautājumu (t. i. nolemst pielaist pie Komūnijas tos, kas šķīrušies un stājušies civillaulībā – tulk. piez.), Baznīca faktiski atbalstīs šķiršanos.

* Vēl kāds orators teica, ka uzsvars jāliek uz Laulības sakramentu, lai izceltu laulības garīgo skaistumu. Bieži Baznīca nevienojas ap „pozitīvo skatījumu” par laulību un ģimeni. Viņš teica, ka laulības nestabilitāte ir “pretrunā ar tās dabu”.

* Kāds sinodes tēvs atsaucās uz Svēto Augustīnu, sakot, ka daži kristītie, kas dzīvo „neregulārās situācijās”, pat nevēlas tuvoties Grēksūdzes sakramentam. Viņš teica, ka ģimenes krīze ir ticības krīze, citējot 2 Tim 4, 2–5 (seko tulka iekļautais citāts).

2. Sludini vārdu, uzstājies laikā un nelaikā, pārliecini, pamudini, norāj visā pacietībā un pamācībā!
3. Jo nāks laiks, kad veselīgo mācību necietīs, bet tie pēc pašu iegribām sameklēs sev mācītājus, kas glaimos dzirdei;
4. No patiesības tie ausis novērsīs, bet pievērsīsies pasakām.
5. Bet tu esi modrs, paciet visu, strādā evaņģēlista darbu, pildi savu pienākumu, esi apdomīgs!

* Kādā runā tika atzīmēts, ka ganāmpulks ir pārāk mazs, un ka jāciena ģimenes, kas cīnās un cenšas palikt uzticīgas, it īpaši tās, kas paliek uzticīgas saviem Dieva priekšā laulības dotajiem laulības solījumiem, lai gan pastāv pretrunas un grūtības.

* Vēl kādā uzstāšanās reizē tika uzsvērts, ka Baznīcai jāaizstāv tas, ko Dievs ir atklājis par laulību un ģimeni, bet prelātu darbs ir veselīgo ģimeņu atbalstīšana. Ģimenēm ir bīstami daži kulturālie strāvojumi, kā arī socioloģiskā pieeja. Lai kalpotu ģimenēm kā izejas punkts jāņem Dieva Vārds.

Tās bija tikai dažas no 72 runām, kas izskanēja pirmdiena pēcpusdienā un otrdienas rītā, par kurām prese neuzzināja no priestera Rosica ziņojuma.

Ziņojumi citās valodas lielākoties arī nepieminēja tādas uzstāšanās, tomēr franciski un vāciski vismaz tika vēstīts, ka daži Sinodes tēvi pieminēja Svēto Rakstu, Tradīcijas un Patiesības nozīmi šajā diskusijā.

—-

Tulkoja no angļu valodas Antons Mežeckis

Šis ieraksts tika publicēts Baznīca, Laulība, Sakramenti. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s