Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule

nativitas_vaticana
Zemāk lasāmais teksts ņemts no vēstules, ko par saviem 1909. gada Ziemassvētkiem rakstīja Lečvortas (Anglijā, netālu no Londonas) draudzes prāvests, rietumu un austrumu liturģiju pētnieks ar enciklopēdisku erudīciju, arī komponists un gleznotājs Adriāns Forteskjū (Fortescue) (1874–1923). No viņa zinātniskā devuma mūsdienās visvairāk pazīstama grāmata “The Ceremonies of the Roman Rite Described” (“Romas rita ceremoniju apraksts”), kas 2003. gadā piedzīvoja savu četrpadsmito, bet 2009. gadā – jau piecpadsmito izdevumu, kas tikai apliecina mūsdienās daudzkur pieaugošo interesi par tradicionālo Romas ritu. Viņa spalvai pieder arī daudzi raksti par liturģiju “Katoļu enciklopēdijā” (1907.–1914. g.). No vēstules fragmenta nojaušams, ka prāvests Forteskjū savā mazpilsētas strādnieku šķiras draudzē centās uzturēt visaugstāko līmeni visā, kas attiecas uz dievkalpojumu – gan attiecībā uz baznīciņas (tikko uzceltas pagaidu ēkas) iekārtu, gan ceremonijām un dziedājumiem. Turklāt līdzās Svētajai Misei viņš, vismaz lielajos svētkos, noturēja arī Kanonisko stundu dievkalpojumus. (Tulk.)


Šie Ziemassvētki man bija pilnīgi aizgrābjoši un debešķīgi. [..] Man liekas, ka visbrīnišķīgākie svētku brīži ir tieši pirms svētku sākuma – Ziemassvētku vigīlija beidzas, un iesākas svētā nakts. Pamazām savilkās pelēks mijkrēslis, un mēs visu dienu bijām aizņemti pošot un kārtojot baznīcu, un man bija jāpieņem daudzas grēksūdzes; un mūsu gavēņa vakariņas mēs ēdām stipri vēlu. [..] Es stāvēju savā istabā pie rakstāmgalda, zaļā lampa meta gaismu uz manām grāmatām un baltajām sienām, un es neko nedarīju, vien domāju un lūkojos pa logu.

Tā bija debešķīga nakts, – auksta ar sarmas kārtiņu uz zāles un celiņiem un spožu mēnesi, kas peldēja tumšajās debesīs un dāvāja kokiem dīvainas ēnas, melnas un asas uz sudrabota fona. Viss bija melns, un sudrabs tam apakšā, un pāri visam baltas, rāmas zvaigznes. Es vienatnē gaidīju Matutīna1 sākumu un raudzījos klusajā naktī pāri lielajam laukam (otrpus manai sētai): klusa nakts, svēta nakts.

Un es redzēju garu, baltu, līkumotu ceļu, kas ved no Jafas vārtiem Jeruzālemē, garām Rāheles kapam – uz Betlēmi; un tirgus laukumu, un tur – Kristus Dzimšanas baznīcu un apaļīgos jumtus, un klusos laukus ārpus pilsētas, kur viņi naktī sargāja avis.

Bija kluss un ļoti skaisti, un es domāju vēl par citiem gadiem un varēju saklausīt zvanus, kas aicina uz Matutīnu, skanot aukstajā gaisā pāri ezeram un kalniem Insbrukā.

Un es noskaitīju sagatavošanās lūgšanas Sv. Misei; dīvaina sajūta bija tās skaitot vakarā.2 Vienpadsmitos baznīca bija apgaismota un silta, un mēs sākām Matutīnu. Visi dziedājumi izdevās patiešām skaisti: invitatorijs Christus natus est pro nobis: venite adoremus (Kristus ir dzimis par mums; nāciet, pielūgsim), savīts un izliekts, un kruzuļots kā eglītes rotājumu vija no dīvainām un skaistām skaņām, ceturtajā skaņkārtā, viscauri baznīcai. Tad lieliskā Ziemassvētku himna Jesu Redemptor omnium (Tu Jēzu, visu Pestītāj). Mēs dziedājām …pirmā nokturna lasījumus senā vāciskas izcelsmes melodijā ar brīnišķām neumām … Jūs zināt, no pravieša Isaja: Puer natus est nobis & filius datus est nobis… (Mums ir dzimis bērns, un mums ir dots dēls) un consurge, consurge Hierusalem … (Celies, celies, Jeruzāleme) un ecce virgo concipiet et pariet filium et vocabitur nomen eius Emmanuel… (Lūk, jaunava ieņems un dzemdēs dēlu, un viņa vārdu sauks Emanuēls). Un otrā un trešā nokturna lasījumi – bezgalskaistās baznīctēvu –Leona, Ambrozija, Augustīna – homilijas, un tad vēl Ziemassvētku psalmi, un responsoriji ar skaistām manis paša sacerētām meldijām, un tad, tieši pirms pusnakts, Te Deum.

Tad mēs gājām uz sakristeju, un es ģērbos (Misei), un mēs nācām ar līkumu cauri dārzam un iekšā pa lielajām durvīm. Dārzā es redzēju zilganu vīraka mākonīti pret mēness apgaismotajām debesīm un augstā krusta melno siluetu pret zvaigznēm, un akolītu nesto sveču bālās liesmiņas, kas spoži dega aukstajā, rāmajā gaisā.

Un mēs gājām cauri baznīcai, viņiem dziedot – gluži skaisti – Pusnakts Mises introitu, kamēr vīraka dūmi un melni sudrabotais krusts lēni kustējās uz priekšu. Un tad visa šī brīnumainā un dīvainā Mise tumšās nakts vidū, zem laurkoka un akmeņozola zaru vītnēm, tievajām baltajām svecēm mirdzot starp lilijām un krizantēmām un apgaismojot balto korporālu un sudraba biķeri.

Un kora dziedātais Sanctus izskanēja klusajā naktī, un gaisma no logiem spīdēja āra tumsā. Tad – klusums, un zvaniņš, un Kanons: “Svētā sadraudzībā un pieminot vissvēto nakti, kad bezvainīgā Māte dzemdināja pasaules Pestītāju, un godinot vispirms tās pašas augsti teiktās Jaunavas Marijas, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus Mātes, un Tavu svētīgo apustuļu un mocekļu Pētera un Pāvila, Andreja, Jēkaba … piemiņu …” Un garās manu jauko mazo cilvēku rindas uz ceļiem pie dievgalda, kad es devu viņiem Komūniju. …

Pusdivos es devos gulēt un no satraukuma nevarēju aizmigt, un atkal redzēju to visu, kā mūsu mīļā Dievmāmiņa guldīja Viņu silītē – haec sacratissima nox.

Es noturēju Rītausmas Misi astoņos, kad pelēkā ziemas gaisma atspīdēja austrumos, un trešo Misi desmitos; un tad es biju pilnīgi iztukšots un paguris, bet atbaidoši laimīgs ēzdams savu karstmaizīti ar tēju. Es arī Jūs atcerējos … un ikvienu, ko mīlu, – tad kad stāvēju pie altāra, viscaur balta un zeltīta zem garajām svecēm svētajā naktī. …



1. Matutīns jeb Vigīlijas – garākais no ikdienas Kanonisko stundu dievkalpojumiem. Ziemassvētkos to tradicionāli iesāka 24. decembrī vēlu vakarā, tā lai tam tūlīt sekojošā Pusnakts Mise tiešām sāktos ap pusnakti (tulk. piez.).
2. Sv. Mises tajā laikā bija parasts noturēt laikā starp pusnakti un divpadsmitiem dienā. Pēcpusdienas un vakara Mises pazīstamas tikai no 20. gs. 50. gadiem (tulk. piez.).

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Ziemassvētki. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Ziemassvētki Lečvortā 1909. gadā. Priestera Adriāna Forteskjū vēstule

  1. Uldis Mucenieks saka:

    Skaisti! Gaišus un priecīgus Kristus dzimšanas svētkus!

    Publicējis 1 person

  2. Antons Mežeckis saka:

    Skaists teksts un kvalitatīvs tulkojums! Priecīgus svētkus visiem lasītājiem!

    Like

  3. Antons Mežeckis saka:

    Ja ticēt Vikipēdijai, vakara Mises parādījās kara laikā….
    https://en.wikipedia.org/wiki/Liturgical_reforms_of_Pope_Pius_XII#Evening_Masses

    Like

  4. Atpakaļ ziņojums: In Vigilia Nativitatis Domini | Una Voce Latvija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s