Astotajā dienā (pirms) Janvāra kalendām, Mēness 26. dienā, Kunga 2016. gadā:

Pieci tūkstoši simts deviņdesmit devītajā gadā kopš pasaules radīšanas, kad Dievs iesākumā radīja debesis un zemi; bet kopš Plūdiem divi tūkstoši deviņi simti piecdesmit septītajā gadā; kopš Ābrahāma dzimšanas divi tūkstoši piecpadsmitajā gadā; kopš Mozus un Izraēļa iziešanas no Ēģiptes tūkstotis pieci simti desmitajā gadā; kopš Dāvida svaidīšanas par karali tūkstoš trīsdesmit otrajā gadā; sešdesmit piektajā nedēļā pēc Daniēla pravietojuma; simts deviņdesmit ceturtajā olimpiādē; kopš Romas pilsētas dibināšanas septiņsimt piecdesmit otrajā gadā; Oktaviāna Augusta valdīšanas četrdesmit otrajā gadā, visā pasaulē pastāvot mieram, sestajā pasaules laikmetā, Jēzus Kristus, mūžīgais Dievs un mūžīgā Tēva Dēls, vēlēdamies pasauli svētīt ar savu visžēlīgo atnākšanu, ieņemts no Svētā Gara un pēc deviņiem kopš ieņemšanas apritējušiem mēnešiem Jūdejas Betlēmē kļuvis cilvēks piedzimst no Jaunavas Marijas: Mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšana miesā.

Ar šādiem vārdiem iesākas 25. decembra Romas Martiroloģija (attiecīgajā dienā šajā pasaulē mirušo, bet debesīm piedzimušo svēto saraksts) lasījums, ko lasa iepriekšējā dienā, tātad 24. decembrī – Ziemassvētku vigīlijas dienā. Kopienās, kur Kanoniskās stundas lūdzas kopīgi, Martiroloģijs ir Prīmas (pirmās stundas) sastāvdaļa, vai arī to lasa kopīgajā ēdienreizē.

Atbilstoši Martiroloģija struktūrai arī šajā reizē vispirms tiek nosaukta kalendāra diena, uz kuru attiecas lasījums, izmantojot Senās Romas laika skaitīšanas veidu. Tad tiek nosaukti attiecīgajā dienā svinamie svētki, ja tādi ir liturģiskajā kalendārā.

Ziemassvētki ir īpaši ar to, ka svētku pieteikumam ir garš ievads (saukts arī Kalendas), kura tulkojumu šeit lasījām. Tajā Dieva Dēla piedzimšana ir ievietota pasaules vēstures un ģeogrāfijas kontekstā, saistot to ar zīmīgiem civilizācijas vēstures notikumiem, sengrieķu laika skaitīšanas sistēmu, Vecās Derības pravietojumiem (Dan. 9:24–27) un agrīnās kristietības priekšstatiem par pestīšanas vēstures periodizāciju (sk. īpaši Sv. Augustīnu). Lai īpaši izceltu Dieva iemiesošanās notikuma aprakstu, tam tika radītas īpašas ornamentālas melodijas. Vienu no tām redzam attēlā. Lai to dzirdētu arī ticīgie, kam nav iespējams to dzirdēt Prīmas dievkalpojumā (un mūsdienās tādi ir gandrīz visi), to reizēm mēdz dziedāt atsevišķi pirms Ziemassvētku nakts Mises (piemēram, šajā video 2013. g., 2:30 no sākuma). Arī televīzijas pārraidēs no Vatikāna bazilikas to dažus gadus bija iespējams dzirdēt (2015. g. video – ar citu melodiju un izmainītu tekstu).

Tālākais teksts mūs atgriež grēka skartās pasaules realitātē. Kā ik dienas arī Ziemassvētkos tiek pieminēti tie, kas attiecīgajā datumā ar savas dzīvības upuri apliecinājuši ticību. Tā citu vidū Ziemassvētkos pieminam vairāk nekā tūkstoti Nikomēdijas mocekļu (Mazāzijā), kā arī Romas mocekli jaunavu Anastasiju.

Visiem vietnes lasītājiem lai svētīgi Ziemassvētki!