27.decembris – Sv. Apustuļa Jāņa piemiņas diena: „Māceklis, kuru Jēzus mīlēja“

saint-john-the-apostle

Tradicionālajā lekcionārā šodien lasām (Jņ 21, 19b-24):

Un Viņš, to pateicis, sacīja tam: Seko man!  Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos? Pēteris to ieraudzījis sacīja Jēzum: Kungs, kas būs ar šo?  Jēzus sacīja viņam: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr es atnāku, kas tev daļas? Tu seko man! Tā šī runa izpaudās starp brāļiem, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus nesacīja viņam, ka tas nemirs, bet: Tā es vēlos, lai viņš paliek, kamēr atnākšu, kas tev daļas? Šis ir tas māceklis, kas par šo liecību dod un uzrakstīja šo; un mēs zinām, ka viņa liecība patiesa.

Mēs esam parādā Sv. Jānim, patiesam lieciniekam, jo caur viņu esam uzzinājuši daudzus mūsu ticības noslēpumus.

Komentārs piedāvā skaidrojumu par to, kāda loma bija apustuļa dzīvē dievišķajai Mīlestībai.


Jēzus, Dieva Dēls, Kas tapis cilvēks, izdala Savas dāvanas. Vakar Viņš deva Stefanam Savu žēlastību un spēku. Šodien Viņš piepilda Sv. Jāni ar gudrības un saprāta garu. Žēlastība un spēks – Sv. Stefanam, pirmajam ticības apliecinātājam, pirmajam moceklim. Bet gudrības un saprāta gars veda Sv. Jāni Dieva noslēpuma dziļumos: tas ir tas gars, kuru pravietis redzēja nolaižamies pār Mesiju – gudrības un saprāta gars, Svētais Gars.

„Kas staigā taisnības ceļus, baudīs taisnību.“ Taisnība starp mums un Dievu ir Jēzus, jo Viņš deva Dievam to, kas Dievam pienākas. Viņš mūsu vietā godināja Tēvu. Katram tas, kas viņam pienākas: tā iznāk pēc taisnības – Dievs saņem godu un slavu no cilvēkiem ar Kristus starpniecību, bet cilvēki saņem no Dieva dzīvību ar Tā Paša Kristus starpniecību. „Taisnība baros viņu ar dzīvības un saprāta maizi, un dos viņam dzert veldzējošo gudrības ūdeni; tā nostiprināsies viņā un padarīs viņu nesatricināmu; tā atbalstīs viņu un piepildīs ar gudrības un zinības garu. Tā dos viņam prieka un līksmības mantu un dos viņam mantojumā mūžīgu vārdu.“

Kungs, mūsu Dievs, piepildīja Sv. Jāni ar prieku un maigumu. Viņš var atdusēties uz Jēzus krūtīm un veldzēties pie dievišķā prieka straumēm. „Pēteris ierauga līdzi nākam mācekli, ko Jēzus mīlēja, kas pie vakariņām bija noliecies pie Jēzus krūts.“

Sv. Jānis ir mīlēts; Sv. Jānis ir mīlestības apustulis, Jēzus mīl viņu visaugstākajā pakāpē. Un tādēļ, ka Jēzus viņu tā mīlēja, citi mācekļi nosprieda, ka Sv. Jānis nemirs, jo mīlestība ir tikpat stipra, cik nāve. Tas, kas mīl Dzīvību, tas nevar mirt. Tāpat kā Sv. Stefans, pārējie Apustuļi ir vienoti ar Jēzu caur savu mocekļu nāvi. Tas, kas pa īstam mīl, ir viens vesels ar to, ko viņš mīl. Sv. Jānis jau ir vienots ar Jēzu, viņš jau ir viens vesels ar Viņu, tāpēc arī viņam nav jāizlej savas asinis.

Cilvēka sirds grib mīlēt un būt mīlētai, citādi tā nerod mieru. Tu vari mīlēt no visas sirds, no visa tava spēka. Tu vari būt vienots ar Mūžīgo Mīlestību, kas cilvēcīgajai mīlestībai piešķir savu spēku un savu maigumu. Dievs mīl tevi stiprāk, nekā jebkurš cilvēks varētu jebkad tevi mīlēt. „Es mīlēju tevi ar mūžīgu mīlestību, un es tevi piekļāvu sev ar žēlastību.“ Tāpat kā Jānis pie Kunga krūtīm, arī tu vari piekļaut savu sirdi dievišķajai Jēzus sirdij Sv. Komūnijas brīdī.

„Lai Tava Miesa, Kungs, Kuru esmu saņēmis, un Tavas Asinis, Kuras esmu dzēris, dziļi iesniedzas manī; ļauj, lai manī vairs nepaliktu neviens grēka traips, jo es tiku veldzēts un mierināts ar tik tīriem un tik svētiem Sakramentiem“.

(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1491-1492)

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to 27.decembris – Sv. Apustuļa Jāņa piemiņas diena: „Māceklis, kuru Jēzus mīlēja“

  1. Antons Mežeckis saka:

    Par gulēšanu uz krūtīm – drīzāk pie krūtīm. Tajā nebija nekas neparasts.

    Pie galda tolaik gulēja uz kreisa sāna. Saimnieka draugs gulēja nākamais, tas ir pie krūtīm. Tādējādi nama tēvs varēja izrādīt viņam īpašu cieņu (piemēram, kaut ko pasniegt). Māsklinieki, kas zīmēja mūsdienu galdu, ar grūtībām iedomājās Jāņa pozu pie Kunga krūtīm.

    Jņ 13:23. Bet viens no Viņa mācekļiem, kuru Jēzus mīlēja, piekļāvās Jēzus krūtīm.

    Jņ 13:25. Tas, piekļāvies Jēzus krūtīm, sacīja Viņam: Kungs, kurš tas ir?

    Jņ 21:20. Pēteris, pagriezies atpakaļ, redzēja to mācekli sekojam, ko Jēzus mīlēja, kas Vakariņās piekļāvās Viņa krūtīm un sacīja: Kungs, kurš ir tas, kas Tevi nodos?

    No preizticīgo rakstiņa.
    http://hram.ros.ua/21-maya-den-pamyati-svyatogo-apostola-i-evangelista-ioanna-bogoslova/

    “К тому же Иоанн иногда упоминает себя в Евангелии отдельно как «ученика, которого любил Иисус», не называя, впрочем, себя по имени и не говоря ни разу «я». Только тут нет и тени хвастовства или намека на свое особое положение: в каждом из этих случаев он рассказывает не о себе, а об Иисусе, о каких-то самых сокровенных словах, которые слышал только он один. Вот на Тайной Вечери Иоанн склонил голову на грудь Иисусу (тогда было принято во время торжественной трапезы не сидеть, а возлежать на широких скамьях, опершись на руку, так что ближайший ученик легко мог прильнуть к Учителю и услышать самый тихий Его шепот).”

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s