Atkal piedāvājam dziļu komentāru.

„Nešķīsts!“ – vai tas nav mūsu laikmeta kliedziens? Tik daudzi cilvēki, tik daudzi nabaga cietēji ir grēka spitālības skarti; visas cilvēces ķermenis guļ slimības drudzī. Pārāk ilgi tas tika izmantots ļaunumam, pārāk ilgi tika darītas ļaunprātības pret Dievu.

Svētdienas, kas seko Kunga parādīšanās svētkiem, stāsta mums par Jēzus Kristus Valstību virs zemes, par Dieva Valstību mūsos un Baznīcā. Otrā svētdiena mums to parādīja ar svētku mielasta tēlu: Jēzus ir Līgavainis, Kurš aicina Savējos uz debesu kāzām. Kristietībā ir jādominē prieka notij: Jēzus mācība saucas Evaņģēlijs, tas ir, Dieva prieka vēsts.

Taču, lai šī prieka doktrīna varētu iesakņoties mūsos, lai mēs varētu saprast dievišķo aicinājumu, ir jāizpilda daži nosacījumi; piemēram, Kungs prasa Saviem viesiem, lai tie būtu tērpušies svētku drānās. Tomēr Viņa žēlastība mūs brīdina jau iepriekš un ieliek mūsos visu to, kas nepieciešams, lai atbildētu Viņa aicinājumam.

Pirmais nosacījums, lai ieietu Dieva valstībā virs zemes, lai iedibinātu šo valstību mūsos, ir tīrība.

Tā nav nejaušība, ka par šīsdienas Evaņģēlija lasījumu Baznīca ir izvēlējusies spitālīgā dziedināšanu. Šajā situācijā Jēzus parādās visā Savā pilnībā, atklājot mums Savas esamības dziļāko jēgu: Viņš ir Glābējs, Pestītājs. Jūdiem nebija nekādas saskarsmes ar spitālīgajiem. Šie cilvēki bija izstumti no sabiedrības; viņiem bija jādzīvo nošķirtībā attālos nostūros, un, tuvojoties slimības neskartiem cilvēkiem, viņiem vajadzēja kliegt: „Uzmanību, nešķīsts!“ Cik skumjš liktenis! Tā patiešām bija dzīva cilvēka notiesāšana uz lēnu nāvi. „Nešķīsts!“ – tas nozīmēja trūdēšanu dzīvā ķermenī. Neviens nevar viņam palīdzēt – nedz ārsts, nedz priesteris; tikai Jēzus, Pestītājs, var viņu glābt.

„Nešķīsts!“ – vai tas nav mūsu laikmeta kliedziens? Tik daudzi cilvēki, tik daudzi nabaga cietēji ir grēka spitālības skarti; visas cilvēces ķermenis guļ slimības drudzī. Pārāk ilgi tas tika izmantots ļaunumam, pārāk ilgi tika darītas ļaunprātības pret Dievu. Un tagad cilvēks guļ ar savu saindēto ievainojumu. Viņš labprāt atgrūstu indi; viņš pieliek bezcerīgas pūles, lai to panāktu, taču nespēj sasniegt šo mērķi. Viņš skaidri jūt, ka ir nešķīsts un ka viņš mirst no trūdēšanas. Viņš negrib mirt. Ar visiem dabas dotajiem spēkiem viņš cīnās; viņš grib dzīvot.
Taču neviens nespēj viņam palīdzēt – neviens, izņemot Jēzu, pasaules Pestītāju. „Tā Kunga labā roka ir augstu pacelta, tā Kunga labā roka dara varenus darbus! Es nemiršu, bet dzīvošu un sludināšu tā Kunga darbus“, – saka Baznīca Svētās Mises Ofertorijā. Un viņas lūgšana tiek uzklausīta. Šodien Baznīca zina, ka Pestītājs ir tuvumā, un visas slimās cilvēces vārdā sauc: „Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt!“ Izlīguma Upurī viņa dāvā Tēvam Dēla visdārgākās Asinis.

„Kungs, mēs ceļam Tev priekšā šo pestīšanas biķeri un lūdzam Tevi, lai Tu Savā žēlastībā cel to kā saldu smaržu Sev priekšā, mūsu un visas pasaules pestīšanai.“

(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1506-1508)

No Introīta

Adoráte Deum, omnes Angeli eius: audívit, et lætáta est Sion: et exsultavérunt fíliæ Iudae.

Adore God, all you His angels: Sion hears and is glad, and the cities of Juda rejoice.