Vatikāna Sv. Pētera bazilikas galvenais altāris un Sv. Pētera katedras altāris – kristiešu vienotības simbols (www.breviary.net)

“Maigās jūtas, kas pildīja Jēzus Vissvētāko Sirdi, kad Viņš redzēja ļaužu pulku “un Viņam kļuva to žēl, jo tie bija kā avis, kam nav gana (Mk. 6:34)”, nevar nepiepildīt arī Viņa Vikāra dvēseli, kad Mēs apdomājam to lielo skaitu, kam nav vēl pasludināta labā vēsts, bet īpaši tos, kuri nelaimīgā kārtā ir atdalīti no komūnijas ar Svēto Krēslu un Pētera katedru, ticības un mīlestības vienotības centru.” Tā rakstīja pāvests Jānis XXIII savā vēstulē Grēku izpirkšanas franciskāņu brāļu priekšniekam 1959. gada 28. oktobrī. Minēto brālību Ņujorkā (ASV) bija dibinājis kristiešu vienotības nedēļas tradīcijas aizsācējs T. L. Vatsons. Kad 1916. gada 25. februārī pāvests Benedikts XV apstiprināja šo lūgšanas iniciatīvu un piesaistīja tai atlaidas, tā varēja sākt izplatīties visā Katoliskajā Baznīcā, sākumā visvairāk, protams, ASV. Tātad šogad Kristiešu vienotības lūgšanu nedēļa kā visas Baznīcas pasākums noritēs jau 100 reizi. Jānis XXIII piekrizdams T. L. Vatsona domai, ka lūgšana ir galvenais līdzeklis ilgotās vienotības panākšanai un ka “dedzīgas lūgšanas jāraida uz Visvareno par to, lai visi atgriežas pie vienīgās patiesās ticības,” raksta: “Mēs labprāt pievienojamies mūsu priekšteča laimīgā piemiņā pāvesta Pija XII vārdiem, kas izteica dievbijīgu vēlmi, ka šī prakse “tiktu izplatīta pasaulē, cik plaši vien iespējams””.

Vispārējais un īpašais nodoms

Nule citētā pāvesta vēstule kalpo kā priekšvārds Baznīcas apstiprinātai (Nihil obstat, Imprimatur, 1960. g.) brošūriņai, kurā aprakstīti lūgšanu nodomi un teksti Kristiešu vienotības nedēļai jeb oktāvai. Vispārējais nodoms neapšaubāmi ir tas, kas formulēts Benedikta XV vēstulē Romanorum Pontificum, ar kuru šī iniciatīva tika apstiprināta: “Lai kristieši, kas diemžēl ir atkāpušies no katoliskās Baznīcas, tiktu aicināti atgriezties pie tās kā pie mātes, ko tie atstājuši. Jo ticības vienībā top redzams pats Baznīcas patiesības pamats.” Taču katrai no astoņām dienām ir savs īpašs nodoms:

18. janvāris – visu kristiešu vienotība vienā patiesajā ticībā un Baznīcā;

19. janvāris – šķirto Austrumu kristiešu atgriešanās komūnijā ar Svēto Krēslu;

20. janvāris – anglikāņu izlīgšana ar Svēto Krēslu;

21. janvāris – Eiropas protestantu izlīgšana ar Svēto Krēslu;

22. janvāris – amerikāņu kristiešu savienošanās ar Pētera katedru;

23. janvāris – ticības praksi zaudējušo katoļu atgriešanās pie Baznīcas sakramentiem;

24. janvāris – jūdu tautas ienākšana Jēzus Kristus mantojumā;

25. janvāris – Kristus valstības misionāriska izplatīšanās pa visu pasauli.

Kā redzam, atbilstoši pāvesta nodomam nodomi ir plašāki nekā atšķelto kristiešu atgriešanās, ietverot arī evaņģelizāciju (24., 25. janvāris), gan arī pašu katoļu ticības prakses uzlabošanu (23. janvāris). Piektās dienas (22. janvāra) nodoms acīmredzami saistīts ar brošūriņas adresātu un pašas brālības darbības vietu, taču ņemot vērā pāvesta vēlmi lūgties visā pasaulē, katrs šīs dienas nodomu droši vien var attiecināt uz savu zemi. Tā, piemēram, Latvijas iedzīvotāji var lūgties par katoliskās ticības dāvanu saviem līdzpilsoņiem, kam tās vēl nav. Zināms, ka arī pāvests Pāvils VI, vēl būdams Milānas arhibīskaps šīs lūgšanas izplatīja savā diecēzē. Arī mūsdienās tieši ar šādiem nodomiem jau vairāk kā 30 gadus lūdzas kāda draudze Teksasā, kas savulaik izveidota īpaši konvertītiem no episkopāļu konfesijas.

Lūgšanu teksti

Grēku izpirkšanas franciskāņu brāļu izveidotā lūgšanu nedēļas struktūra paredz katras dienas kopīgo lūgšanu sākt ar himnu Veni Creator Spiritus (Nāc, Svētais Gars, Dievs Radītājs). Tālāk seko Tēvreize, Esi sveicināta, un citas parastās invokācijas. Tad seko katrai dienai īpašas garākas lūgšanas uz Jēzu Kristu, Dievmāti un – atkarā no dienas – Sv. Pēteri, Austrumu baznīctēviem, Anglijas mocekļiem, Sv.Birgitu no Zviedrijas, Ziemeļamerikas mocekļiem, Sv. Pāvilu, kā arī īpaša dziesma. Noslēgumā – Vissvētākā Sakramenta priekšā – himna O salutaris Hostia. (Kungs, visusvētā Hostijā)

Antifona (Jņ. 17:21) Ut omnes unum sint, sicut tu, Pater, in me, et ego in te, ut et ipsi in nobis unum sint; ut credat mundus, quia tu me misisti. (Lai visi būtu vienoti, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī; un lai viņi būtu mūsos vienoti; lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.)

V. Ego dico tibi quia tu es Petrus. (Es saku Tev, ka Tu esi Pēteris)

R. Et super hanc petram aedificabo Ecclesiam meam. (Un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu.)

ORATIO. Domine Iesu Christe, qui dixisti Apostolis tuis: Pacem relinquo vobis, pacem meam do vobis: ne réspicias peccata mea, sed fidem Ecclesiae tuae : eandem secundum voluntatem tuam pacificare et coadunare digneris: qui vivis et regnas Deus per omnia saecula saeculorum. (Kungs Jēzu Kristu, kas sacīji saviem apustuļiem: „Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu”, neraugies uz maniem grēkiem, bet savas Baznīcas ticību un uzturi to žēlīgi pēc sava prāta mierā un vienībā: kas dzīvo un valdi, Dievs no mūžības mūžībā.) R. Amen.

Tai seko svētība ar Vissvētāko Sakramentu.

Kā redzam, noslēguma lūgšana ir tā pati, ko tradicionālajā Romas rita Sv. Misē priesteris ik reizes lūdzas pirms Sv. Komūnijas. Savā 1916. g. 25. februāra vēstulē Romanorum Pontificum pāvests šo lūgšanu piesaistīja kristiešu vienotības nodomam un attiecīgajām atlaidām. Pašlaik spēkā esošajā Atlaidu rokasgrāmatā (Enchiridion indulgentiarum, 1993. g.) šī teksta nav. Tur daļējas atlaidas piešķirtas ticīgajiem, kas kristiešu vienotības nodomā skaitīs kādu apstiprinātu lūgšanu (ne tikai šīs īpašās nedēļas ietvaros). Kā piemērs dots šāds teksts:

Omnipotens et misericors Deus, qui diversitatem gentium in unum populum per Filium tuum adunare voluisti, concede propitius ut qui christiano nomine gloriantur, qualibet divisione reiecta, unum sint in veritate et caritate, et omnes homines, verae fidei lumine illustrati, in unam Ecclesiam fraterna communione conveniant. Per Christum Dominum nostrum. Amen.

Lūgšanu grāmatā Slavējiet Kungu (Rīgas metropolijas kūrija, 1989. g.) 235. lpp. ievietots lūgšanas teksts ar visrsrakstu PAR BAZNĪCAS VIENĪBU un atzīmi par atlaidām: “Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, kas caur savu Dēlu, Jēzu Kristu, esi gribējis visas tautas apvienot vienā dievabērnu saimē, palīdzi mums ar savu žēlastību, lai mēs, kristieši, atteikušies no katras nesaskaņas, būtu vienoti patiesībā un mīlestībā, un visi cilvēki, pazinuši īsto ticību, draudzīgi apvienotos vienā Baznīcā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.”

Acīmredzot tas ir iepriekšējās latīņu lūgšanas tulkojums. Diemžēl tas nav gluži bez vainas. Pirmkārt, vārdi “dievabērnu saime”, “nesaskaņas” un “draudzīgi” uzskatāmi par pārāk brīvu tulkojumu. Drīzāk tur attiecīgi vajadzētu būt “tauta”, “šķelšanās”, “brālīgā vienībā (komūnijā)”. Tomēr teksta jēga šajā gadījumā nav būtiski zaudēta. Lielāka problēma ir frāze “lai mēs, kristieši”. Oriģinālā nekāda “mēs” nav, bet šī teikuma daļa ir trešajā personā: “lai tie, kas lepojas ar kristieša vārdu”. Kā redzam, kļūdainais tulkojums šeit ir ieviesis izmaiņas teksta jēgā. “Mēs” apvienojumā ar “nesaskaņas” un “draudzīgi” rada kļūdainu iespaidu, ka katoļi, kas šo lūgšanu lieto, un citi, kas sevi uzskata par kristiešiem, būtu vienādā situācijā, kur pastāv vien savstarpējas nesaskaņas, no kurām visiem nu jāatsakās un to vietā jāliek draudzība. Latīņu teksts toties runā par šķelšanos, ko katoļi uz sevi – loģiski – nevar attiecināt, un komūniju. Tā nu iznāk, ka šo lūgšanu drošāk skaitīt latīņu valodā.

Vecākas lūgšanu grāmatas piedāvā arī citu Baznīcas apstiprinātu lūgšanu latviešu valodā. Tā, piemēram, vairākās grāmatās ar visrakstu PAR MALDTICĪGO ATGRIEŠANOS dots šāds pāvesta Pija X apstiprināts un ar atlaidām apgādāts teksts: “Kungs Jēzu Kristu, visžēlīgais pasaules Pestītājs, caur Tavu vissvēto Sirdi mēs sirsnīgi lūdzamies, ka visas nomaldījušās avis atgrieztos pie Tevis, viņu dvēseļu Gana un augstā priesteŗa. Kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā mūžīgi mūžam. Āmen.” Toreizējās atlaidas vairs nav spēkā, bet droši vien šo lūgšanu var izmantot arī saskaņā ar augšminētajiem 1993. g. noteikumiem.

Papildinformācija

Sīkāks Baznīcas dokumentos balstīts apraksts par šķirto kristiešu stāvokli un nepieciešamību lūgties par viņu atgriešanos pirms gada publicēts šajā vietnē (Kristiešu vienotības nedēļa – par ko īsti lūdzamies?). Krievu valodā par šo tēmu pieejams plašāks pētījums, ko 2006. gadā sarakstījis jurists un ģimeņu tiesību aktīvists P. Parfentjevs (1. d., 2. d., 3. d., 4. d., 5. d., 6. d. un atsauces).