Piedāvājam komentāru šīs dienas Evaņģēlijam par mūsu Kunga Jēzus Kristus pirmo paveikto brīnumu.

Jāņa 2, 1 – 21

1. Un trešajā dienā Galilejas Kānā bija kāzas; un Jēzus māte bija tur.
2. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi tika aicināti kāzās.
3. Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.
4. Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!
5. Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.
6. Bet saskaņā ar jūdu šķīstīšanos tur bija novietoti seši akmens trauki ūdenim, un katrā no tiem ietilpa divi vai trīs mēri.
7. Jēzus sacīja viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni! Un viņi tos piepildīja līdz malām.
8. Tad Jēzus sacīja viņiem: Tagad smeliet un nesiet galdzinim! Un viņi aiznesa.
9. Bet, kad galdzinis nogaršoja ūdeni, tas bija pārvērsts vīnā. Nezinādams, no kurienes tas (kamēr apkalpotāji, kas smēla ūdeni, to zināja), galdzinis aicināja līgavaini.
10. Un sacīja viņam: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad tie jau ieskurbuši, tad sliktāko; bet tu taupīji labo vīnu līdz šim.
11. Šo sākumu brīnumiem Jēzus darīja Galilejas Kānā, atklādams savu godību; un Viņa mācekļi ticēja uz Viņu.

Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus no jauna parāda Savu godību kāzu svinībās Kānā. Viņš izdara Savu pirmo brīnumu – vai vismaz pirmo, kas tika atklāts cilvēku acīm. Bet kāpēc Jēzus parāda Savu pirmo brīnumu – kas vienlaicīgi ir arī Viņa publiskās darbības sākums – tieši kāzu mielastā? Vai tā ir tikai nejaušība? Taču nejaušība nepastāv; mēs zinām, ka viss ir ticis visuzinošā Dieva sakārtots, un šajā gadījumā šis secinājums it īpaši mūs saista. Jau no paša sākuma dievišķais Pestītājs pielieto metodi, kurai Viņš vienmēr paliks uzticīgs. Viņš ietērpj Savas visdziļākās mācības līdzībās, no ielu un lauku dzīves patapinātos tēlos, un saista žilbinošākās patiesības ar viszemākajām lietām.

Tieši tāpat ir arī šīsdienas Evaņģēlijā. Apvienojot šo brīnumu ar diviem citiem – Triju Ķēniņu apmeklējumu un Jēzus kristīšanu Jordānas ūdeņos – agrīnā Baznīca parāda mums dziļo jēgu, kuru tā ir piešķīrusi Kānas brīnumam. Jo šodien Kānas kāzu svinībās mums parādās Dievs – Ķēniņš.

Vai tad viss Jēzus Pestīšanas darbs nav sauciens savienoties ar Dievu kā laulībā? Vai tad dievišķais Pestītājs Pats nav vairākkārt izmantojis līdzības par kāzu mielastu? Piemēram, lieliskā līdzība, kuru lasām deviņpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem: „Debesu valstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas savam dēlam sarīkoja kāzas.“

Un ar kādu spēku Jāņa Atklāsmes grāmatā mums ir aprakstītas Jēra Kāzas:
„Un es dzirdēju it kā liela ļaužu pulka balsi, it kā lielu ūdeņu troksni, it kā spēcīgu pērkonu rūkšanu sakām: Alleluja, jo valda Kungs, mūsu visvarenais Dievs. Priecāsimies un līksmosim, un dosim Viņam godu, jo pienākušas Jēra kāzas un Viņa līgava sagatavojusies! Un tai bija ļauts tērpties spožā un tīrā audeklā, jo audekls ir svēto taisnīgie darbi. Un viņš man sacīja: Raksti: Svētīgi tie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā.“

Kungs gatavo mums kāzu svinības. Tās ir mīlestības svinības, jo mīlestība ir kristietības būtība. Un tādēļ, lai mēs jau iepriekš izjustu šos debesu svētkus, Jēzus izdara Savu pirmo brīnumu kāzu mielasta laikā.

(J.Rudevska tulkojums. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1505-1506)

No Introīta

Ps 65:4
Omnis terra adóret te, Deus, et psallat tibi: psalmum dicat nómini tuo, Altíssime.

(Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavu vārdu!)