Kristus kristīšana (www.breviary.net)

Kā vairumam lielo svētku, Epifānijai jeb Zvaigznes dienai gadsimtiem ilgi bija turpinājums nedēļas garumā. Oktāvas diena bija astotā, kā pirmo skaitot pašus svētkus, bet parasti visas starpā esošās dienas bija “infra octavam”. Pašā Epifānijas oktāvas dienā – 13. janvārī – tika lasīts evaņģēlijs par to, kā Sv. Jānis Kristītājs kristīja Jēzu Jordānas upes  ūdenī (Jņ. 1:29–34). Kā svētki sākās ar Austrumu gudro jeb magu ierašanos pie bērna Jēzus, tā noslēdzas ar pieaugušā Jēzus ierašanos Jāņa, kurš sagatavo Viņam ceļu.

Virsrakstā vārds “oktāva” likts pēdiņās, jo kopš 20. gs. 50. gadiem oktāvu skaits Romas rita kalendārā ir stipri samazināts un arī Zvaigznes dienai tās formāli vairs nav, taču laikā no 7. līdz 12. janvārim ir saglabātas īpašās antifonas uz Benedictus un Magnificat, kā arī tiek vilkti balti liturģiskie tērpi. Sv. Misē gan Epifānijas formulārs tiek lietots tikai līdz tuvākajai svētdienai, kad ir Sv. Ģimenes svētki, bet darbdienās pēc tam – pašas svētdienas teksti. Jāšaubās, vai šīs izmaiņas ir bijušas labi apdomātas, jo bez oktāvas vārda šis 13. datums stāv viens un izolēts un var likties dīvaini, ka šajā dienā pēc pārtraukuma atkal Sv. Misē ir tie paši teksti, kas Zvaigznes dienā, izņemot lūgšanas un evaņģēlija lasījumu.

Sv. Gregors no Nazianzas par Kunga kristību raksta:

… Kristus pieņem kristību. Nokāpsim lejā reizē ar Viņu, lai ar Viņu kopā tāpat kāptu augšup. Jānis kristī, un tuvojas Jēzus, svētdarīdams arī to, kurš kristī, bet īpaši tāpēc, lai veco Ādamu apglabātu ūdeņos, un – visupirms  – lai caur to svētdarītu Jordānas ūdeņus, jo kā Viņš bija gars un miesa, tā arī tiem, kam bija jātiek kristītiem, garā un ūdenī  jāpiedzimst no jauna. [..] Jēzus izkāpj no ūdens, līdzi sev kaut kādā veidā iegremdēdams un augšup paceldams pasauli. Un redzam ne sadalāmies, bet atveramies debesis, kuras sev un mums visiem reiz aizvēra Ādams; tad arī ar ugunīgo zobenu bija slēgta paradīze. Svētais Gars dod liecību – līdzīgs par līdzīgu liecina. Liecība nāk no debesīm, no kurienes nāk arī Tas, par ko tiek liecināts. (No 13. janvāra Matutīna lasījumiem)

Savukārt dienas lūgšanā Baznīca vēršas pie Tēva ar šādiem vārdiem:

Dievs, kura Vienpiedzimušais Dēls ir parādījies mūsu miesas dabā, dāvā, lūdzam, lai caur Viņu, ko ārēji esam pazinuši kā mums līdzīgu, mēs tiktu iekšēji atjaunoti.

Svētku “maratons” beidzies, sākas ikdienas cīņas.