Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 27. jūnijā

uvl2015_01l

Sv. Mise Ogres Sv. Meinarda baznīcā, 2015. g.

Piektajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 27. jūnijā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā. Svētās Mises lasījumi šajā reizē pievēršas cilvēka emociju pasaulei un to izpausmēm. Svētais apustulis Pēteris savā 1. vēstulē (3:8–15) aicina: “Vismīļie, esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pacietīgi, pazemīgi!” No šī uzskaitījuma tieši pacietības tikumam pievēršas evaņģēlijs, kur dzirdēsim īsu perikopi no Kalna sprediķa (Mt. 5:20–24), kur cita starpā teikts: “Tev nebūs nokaut, bet kas nokauj, tiks nodots tiesai. Bet es jums saku, ka ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, tiks nodots tiesai. Bet kas sacīs savam brālim: nelga, tiks nodots augstākai tiesai. Bet kas viņam sacīs: neprātis, tiks sodīts elles ugunī.”

Svētais pāvests Gregors Lielais šo Rakstu vietu komentē šādi: “Farizeju taisnība ir: lai nenokauj. To taisnība, kuri ieiet debesu valstībā ir: bez iemesla nedusmoties. Tas ir pats mazākais – nenokaut, un kas šo bausli atmetīs, sauksies mazākais debesu valstībā. Tomēr tas, kurš izpildīs bausli nenokaut, nebūs uzreiz debesu valstībā liels un tai derīgs, taču būs kādu mazumiņu pakāpies, bet vēl pilnīgāks kļūs, ja bez iemesla nedusmosies, un ja tā darīs, atradīsies daudz tālāk no slepkavības. Tādēļ  tas, kurš māca nedusmoties un nedusmojoties saglabāt nevainību sirdī, nebūt neatmet bausli “Tev nebūs nokaut”.

Tātad šiem grēkiem ir vairākas pakāpes. Pirmā, – kad kāds sadusmojas un šo radušos dziņu patur sirdī. Ja nu šī dziņa liek pacelt balsi, ne vēl izsakot aizvainojumu vārdos, bet tikai balsī apliecinot šādu dvēseles satricinājumu, ar ko tiek aizskarts tas, uz ko dusmojas, – tas katrā ziņā ir lielāks (grēks), nekā ja radušās dusmas tiktu apspiestas klusumā. Bet ja ne tikai balsī dzirdams niknums, bet arī izskan vārdi, kuri – pēc sava satura un nozīmes – nozākā personu, pret kuru vērstas dusmas, kurš gan apšaubīs, ka tas ir kas vairāk, nekā tikai dusmās pacelta balss?

Tad nu lūk trīs vainas pakāpes (attiecīgi izpelnās) tiesu, augsto tiesu un elles uguni. Jo tiesā vēl ir iespējams aizstāvēties. Savukārt augstajā tiesā, lai arī tā savā ziņā ir tiesa, tomēr … tur jau vairs par vainīgo nespriež, vai viņš notiesājams, bet gan tiesneši savā starpā apspriežas, kādu sodu viņam vajadzētu piepriest jau kā notiesātam. Bet attiecībā uz elles uguni vairs nav jautājums par vainu – kā tiesā – vai par soda mēru – kā augstajā tiesā, – bet tur jau gan spriedums, gan sods ir skaidri zināmi.” (no Romas breviāra lasījumiem 5. svētdienā pēc Vasarsvētkiem)

 

Šis ieraksts tika publicēts Baznīca Latvijā. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s