Latvijas Katoļu bīskapu konference ar dekrētu ir pasludinājusi šā gada 12. septembri par gandarīšanas un lūgšanas dienu, kurā veltīs Latviju Vissvētkās Jaunavs Marijas Bezvainīgajai sirdij, īpaši lūdzot viņas aizsardzību pret kara draudiem mūsu valstij un portālā katolis.lv publicējot lūgšanu tekstus šai dienai un novenai pirms tam. Ņemot vērā, ka Eiropā notiek karadarbība un tā sauktās hibrīdkara darbības ir jau notikušas arī Eiropā, šāda iniciatīva ir īpaši uzteicama un atbalstāma.

Savā dekrētā bīskapi piemin Dievmātes atklāsmi Fatimā 1917. gada 13. jūlijā, kurā Viņa lūdza, lai pāvests vienotībā ar bīskapiem visā pasaulē veltītu Krieviju Viņas Bezvainīgajai sirdij, lai pasaule tādējādi tiktu pasargāta no vēl šausmīgāka kara, nekā nule noslēdzies Pirmais pasaules karš. Kā zināms, pēc dažiem mēnešiem komunisti sagrāba varu Krievijā, lai sāktu vispasaules revolūciju, respektīvi pasaules iekarošanu, ko simbolizēja sirpis un āmurs pār visu zemeslodi PSRS ģerbonī. Bīskapi piemin vairākas konsekrācijas, ko jau pēc 2. Pasaules kara veica pāvesti Pijs XII un Jānis Pāvils II, lai gan ne reizi netika izpildīts Dievmātes norādījums visā pilnībā. Dekrētā gan piemirsts pāvesta Franciska akts 2022. g. 25. martā, kad viņš kopā ar visiem bīskapiem veltīja Krieviju un Ukrainu Dievmātes Bezvainīgajai sirdij. Fatimas atklāsmē Ukrainas veltīšana nebija prasīta, tomēr tajā, ka Krievijas karaspēks drīz pēc tam atstāja Ukrainas ziemaļaustrumu daļu un vairs nebija tiešu draudu Kijevai, daudzi saskatīja Dievmātes atbildi tieši uz šo pāvesta aktu.

Izvēlētais datums Romas rita Baznīcas kalendārā tiek atzīmēts kā Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda svētki. Šie svētki esot sākti svinēt 16. gadsimta sākumā Dievmātes Dzimšanas svētku oktāvas dienā – 15. septembrī. Tagadējo svētku datuma izvēli noteica svarīgs notikums Eiropas vēsturē. Laikā no 15.–17. gadsimtam Osmaņu impērija bija iekarojusi Balkānus un Ungāriju un turpināja iekarošanu. 1683. gadā turku karaspēks jau atradās pie Vīnes un draudēja pilsētas krišana, kas pavērtu ceļu tālākai Eiropas iekarošanai. Izšķirošā kauja notika 12. septembrī, kad katoļu valstu koalīcijai Polijas karaļa Jana Sobeska vadībā izdevās padzīt turku spēkus no Vīnes apkārtnes, ar ko sākās pakāpeniska turku okupētās Eiropas atbrīvošana, kas gan arī ilga vēl divus gadsimtus. Pateicībā Dievam un Dievmātei par šo uzvaru pāvests Inocents XI lika Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda dienu atzīmēt 12. septembrī kā ikgadēju atceri kristīgās Eiropas glābšanā nozīmīgajam notikumam.

Viens no katoļu koalīcijas rosinātājiem un Vīnes kaujas dalībnieku iedvesmotājiem bija svētīgais Marks d’Aviano no kapucīniešu ordeņa (franciskāņu atzars), kas bija pazīstams gandarīšanas sludinātājs un brīnumdaris. Šī uzvara atstājusi pēdas arī Eiropas kulinārijā. Smalkmaizītes mēness sirpja veidolā, ko pie mums pazīst pēc to franciskā nosaukuma kā kruasānus (croissant) pirmoreiz sāka cept kāds Vīnes maiznieks, kurš bija atklājis turku mēģinājumu izrakt tuneli zem Vīnes nocietinājumiem. Par to viņš saņēmis privilēģiju cept maizītes islāma simbola pusmēness izskatā. Bet kafijas paveids kapučīno nosaukts reliģiskā ordeņa – kapucīniešu – vārdā, pie kura piederēja jau minētais svētīgais Marks, kurš pats esot šo dzērienu pirmais pagatavojis no kara trofejas – kafijas pupiņām, kas bija atrastas turku karaspēka pamestajās mantās pēc Vīnes kaujas. Ir vērts atcerēties, ka arī citas ievērojamas kaujas kristīgās Eiropas aizstāvībai pret turkiem ir iemūžinātas Baznīcas kalendārā – Kristus Apskaidrošanās svētki 6. augustā un Rožukroņa Karalienes svētki 7. oktobrī.