Šodien ir Kristus Karaļa svētki latiņu rita ordinārajā formā. Iesaku iepazīties ar V.E. Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķi „Mieram tuvu”. Atļaušos nocitēt visspilgtākos fragmentus (treknraksts ir mans – A.M.)

Par homoseksuālismu

Protams, mums pret cilvēkiem, kuriem ir cita seksuālā orientācija, jāizturas ar mīlestību un cieņu. Bet tas nenozīmē, ka grēks vairs nav jāsauc par grēku. Tieši tas būtu žēlsirdības trūkums attiecībā pret otru cilvēku, ja mēs klusētu, tādā veidā veicinot viņā maldīga priekšstata nostiprināšanos par savu Dieva doto identitāti un ļaujot viņam šo priekšstatu uzspiest arī citiem. [..]

Ir svarīgi, ka Kristum kā vispasaules Karalim ir vara arī pār šiem cilvēka dabas ievainojumiem un Viņš tos var dziedināt vai arī dot spēku tos nest, neiekrītot grēkā. Šī ir joma, kurā notiek ļoti sīva garīgā cīņa un nav paredzams, ka tuvākajā laikā tā varētu atslābt. Mums ir jānosargā mūsu tautas dvēsele, lai to nepārņem kārdinātāja piedāvātās viltus idejas. Mēs esam kā Dāvids, kurš dodas cīņā pret Goliātu. Mums ir tikai daži Dieva atklātās patiesības akmentiņi un mūsu balss lingas vietā. Toties Goliāts ir lieliski apbruņots – viņam ir milzīgi finanšu resursi, kontrole pār plašsaziņas līdzekļiem un liela ietekme starptautiskajās varas struktūrās. Goliāts nespēja uzvarēt Dāvidu, jo Dāvids gāja pret šo milzi Kunga vārdā, ne savā spēkā. Ja mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir visas pasaules Karalis, tad mūsu uzdevums ir atvērt Viņam šīs pasaules realitāti, lai Viņa spēks to var pārveidot. [..]
Svarīgi ir apzināties, ka mēs esam Karaļa bērni. Vai mēs dažreiz neuzvedamies kā bāreņi, kad baidāmies un klusējam, ļaujot varmākām ārdīt šo pasauli un mūsu valsti?

Par bēgļu uzņemšanu

Tā kā mūsu Baznīca aptver visu zemi, šā iemesla dēļ būtu iespējams palīdzēt valsts struktūrām atrast un uzaicināt tieši tos bēgļus, kuri tiek vajāti savas kristīgās pārliecības dēļ. Tādā veidā mēs izvairītos no riskiem, kas radīsies, ja mūsu zemē sāks ieplūst cilvēki ar pilnīgi atšķirīgu pasaules uztveri un reliģisko pārliecību. Protams, arī šajā gadījumā, ja tiks izpildīts nosacījums, ka bēgļi neveido savu geto, bet izkliedējas par visu Latviju un sastopas ar labvēlīgu attieksmi no apkārtējo puses, būtu cerība uz to, ka viņi integrēsies Latvijas sabiedrībā.

Par adorāciju

Tieši atrodoties euharistiskā Jēzus klātbūtnē un Viņu uzlūkojot, mēs atveramies Viņa spēkam un valdīšanai, ļaujot Viņam piepildīt mūsu sirdi un prātu, mūsu emocijas, otra cilvēka un pasaules uztveri. Tikai tad, kad ļausim Kristum valdīt gan mūsu attieksmē pret bēgļiem, gan arī ģimenes vērtību aizstāvības jomā, katrā situācijā atradīsim pareizos risinājumus. Lai Dievs mūs tajā svētī!

Pilnu rakstu lasiet “Mieram tuvu” vietnē šeit.