Sveču diena – Ziemsvētku laika noslēgums

Medisonas bīskaps R. Morlino svētī sveces tradicionālajā ritā 2015. g. 2. II (Facebook)

Medisonas (ASV) bīskaps R. Morlino svētī sveces tradicionālajā ritā 2015. g. 2. II (Facebook)

Četrdesmitā diena pēc Ziemassvētkiem – 2. februāris – iezīmē beigas Ziemassvētku sezonai, kuras laikā baznīcās turpina dziedāt Ziemassvētku dziesmas, redzami Ziemassvētku rotājumi un betlēmītes. Arī liturģiskajos tekstos notiek izmaiņas. Sākot no 2. februāra Kompletorija kā Dievmātes antifonu vairs nedzied Alma Redemptoris Mater, bet gan Ave Regina caelorum, kas tā turpināsies līdz Gavēņa beigām.

Tāpat kā 1. janvāris, arī 2. februāris ir reizē Kunga un Dievmātes svētki, un tāpat ar trim nosaukumiem: Dievmātes šķīstīšana, Kunga upurēšana, Sveču diena.

Austrumu ritos to sauc par Kunga Pretimnākšanu jeb Sastapšanu (gr. hypapante, bsl. сретение). Romā jau senākajos avotos tie ir Dievmātes svētki. Sv. Mises evaņģēlijs (Lk. 2, 22–32) stāsta par to kā Jāzeps un Marija izpilda to, ko Vecās Derības likums uzliek jaunajām māmiņām. Pirmdzimtais piederēja Kungam un bija jānes uz templi un tur jāizpērk ar upuri. Pēc zēna piedzimšanas māmiņa skaitījās 40 dienas rituāli nešķīsta un nevarēja būt klāt dievkalpojumā, bet pēc tam viņai bija jāšķīstās ar upuri un priestera lūgšanu (Iz. 13; Lev. 12; Skait. 18). Jaunās Derības gaismā svētīgais Kolumba Marmions, OSB, komentē: “Kad Jēzus ir 40 dienas vecs, vissvētākā Jaunava saista sevi vēl tiešāk un dziļāk ar mūsu pestīšanas darbu prezentējot Viņu templī. Viņa ir pirmā, kas upurē mūžīgajam Tēvam Viņa dievišķo Dēlu” (Christ in His Mysteries). Šo noslēpumu apceram arī kā ceturto priecīgo Rožukroņa daļu (sal. arī Katoļu Baznīcas Katehisms, nr. 529).

Līdzīgi kā Austrumu ritos arī Romas ritā Baznīca sauc: “Ecce venit ad templum sanctum suum Dominator Dominus: * Gaude et laetare Sion, occurrens Deo tuo” (“Lūk, Kungs Valdnieks nāk uz savu svētnīcu! Priecājies un līksmo, Siona, izejot pretī savam Dievam” – Invitatorija antifona), iedvesmojoties no pravieša Malahija vārdiem, kuri atrodami Sv. Mises pirmajā lasījumā (Mal. 3, 1–4). Sveces sākotnēji bija dabiski izvēlēts gaismeklis procesijai, kas norisēja agrā ziemas rītā. Tam simbolisku jēgu piešķīra evaņģēlija lasījums par “gaismu pagāniem”.

Kamēr Sv. Mise, kā arī Matutīna lasījumi ir kā Kunga svētkos, Psalmi Matutīnā un Vesperēs raksturīgi Dievmātes svētkiem. Tradicionālais dievkalpojums iesākas ar sveču svētīšanu, ko tad bīskaps vai priesteris izdala ticīgajiem, tad visi dodas procesijā, kam sākotnēji bija gandarīšanas raksturs. Seko Sv. Mise.

Augstāk redzamais attēls ņemts no fotogalerijas.

Interneta lietotājiem ir arī iespēja noskatīties svinīgu Sveču dienas Pontifikālmisi, ko kādā lielā un modernā baznīcā Maiami (ASV) tradicionālajā ritā noturēja turienes arhibīskaps V. E. Tomass Venskis 2011. gada 2. februārī. Tur redzamais dievkalpojums sastāv Sveču pasvētīšanas (sākas ap 3. minūti), procesijas (no 26. min.), Tercas (no 41. min.), un pašas Sv. Mises (pēc 1 st. un 5 min.)

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Svētie, Ziemassvētki. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Sveču diena – Ziemsvētku laika noslēgums

  1. Antons Mežeckis saka:

    Sveču dienā TLM Rīgā redzējām, ka priesteris lietoja zilo kapu un zilo ornātu. Kā to var pamatot?

    Atradu Tēva Z. rakstu, kurā viņš kritizē ASV priesterus par plašu zilās krāsas izmantošanu, jo latīņu ritā ta ir atlauta tikai dažās zemēs (tēvs Z. piemin Spāniju):
    http://wdtprs.com/blog/2015/11/blue-vestments-wherein-fr-z-rants/

    Vikipēdijā zina par zilā lietošanu Spāniju, Portugāli un to kolonijām 9. septembrī un neatļautu leitošanu Adventā
    https://en.wikipedia.org/wiki/Liturgical_colours#Pre-1969_rubrics
    ————-
    Blue, a colour associated with the Virgin Mary, is permitted for the feast of the Immaculate Conception in Spain and in some dioceses in Portugal, Mexico, and South America. In the Philippines, it is authorised for all feasts of the Virgin Mary, a practice followed in some other places without official warrant. There have also been unauthorised uses of blue in place of violet for the season of Advent,[6] as a symbol of expectation and hope—the blue of a new day.
    —————–

    Austrumu ritā zilo gan lieto Dievmātes svetkos.

    —–
    Atradu komentāru zem minēta raksta par zilo ornātu vēsturi.

    http://wdtprs.com/blog/2015/11/blue-vestments-wherein-fr-z-rants/
    Timeline for cerulean vestments

    28 November 1819
    Pope Pius VII, by means of a papal brief, approves (the first approval of its kind) the use of cerulean vestments, at the request of the then incumbent archbishop of Seville, Cardinal Francisco Javier Cienfuegos Jovellanos, only for the chapter of Seville.

    8 December 1854
    Pope Pius IX approves the use of cerulean vestments, at the request of Cardinal Juan José Bonel y Orbe, archbishop of Toledo, primate of Spain, and patriarch of the West Indies, for the metropolitan cathedral of Toledo and all churches within the see.

    19 September 1879
    Cardinal Joaquín Lluch y Garriga, archbishop of Seville, obtains from Pope Pius IX the extension of the cerulean privilege to all churches within his see.

    8 May 1862
    The Sacred Congregation of Rites extends the privilege to San Cristóbal de la Habana in Cuba at the request of Don Francisco Fleix Soláns, bishop of the see, made to Pope Pius IX.

    25 September 1891
    The Sacred Congregation of Rites extends the privilege to Arequipa in Peru at the request of Don Juan María Ambrosio Huerta Galván, archbishop of the see, made to Pope Leo XIII. [Footnote to the extension suggests permission to use cerulean on the feast of Our Lady of Lourdes and on the feast of the Miraculous Medal.]

    15 February 1902
    The Sacred Congregation of Rites issues a definitive prohibition against the use of cerulean on the feast of Our Lady of Lourdes and on the feast of the Miraculous Medal.

    7 September 1903
    Pope Saint Pius X includes amongst the duties of the Sacred Congregation of Rites the faculty to permit of the use of cerulean vestments in the festive and votive Masses of the Immaculate Conception for the Spanish Realm and for places currently and formerly subjected to it.

    11 February 1910
    Pope Saint Pius X extends the cerulean privilege to the entire Philippine archipelago, at the request of the Fathers of the First Provincial Council of Manila.
    ———
    Atradu vēl vienu lelu rakstu par zilo krāsu latīņu ritā… Uz Rīgu tos gadījumus ir grūti attiecināt….

    http://deipraesidiofultus.blogspot.com/2014/12/liturgical-blue.html

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s