Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs

Noasa šķirsts. Miniatūra no rokraksta "Wiener Weltchronik" (~1470. g.) (www.bibelwissenschaft.de)

Noasa šķirsts. Miniatūra no rokraksta “Wiener Weltchronik” (~1470. g.) (www.bibelwissenschaft.de)

Priekšgavēņa laika otrā svētdiena latīniski tiek saukta Sexagesima (sešdesmitā), latgaliski “Pyrmsaizgavēņa svātdīne”. Romas Baznīcas tradicionālā liturģija šajā svētdienā un sekojošajās dienās pievērš mūsu uzmanību Noasam un Lielajiem Plūdiem, jo Matutīnā lasa tieši šo Vecās Derības stāstu, sākot ar Radīšanas grāmatas 6. nodaļu. “Cilvēkam nebija gājuši labumā jau dotie brīdinājumi. Dievam bija viņš jāsoda atkal – ar briesmīgu pārmācību. No visa cilvēku dzimuma atrodas tikai viens taisns cilvēks, ar ko Dievs slēdz derību, un caur viņu – ar mums. Bet Viņš, pirms sastādīt jauno līgumu, parādīs, ka ir suverēns valdnieks un ka cilvēks un zeme, uz kuras tas dzīvo, pastāv vienīgi ar Viņa spēku un atļauju.” (P. Gueranger, OSB, L’Annee liturgique) Lielie Plūdi ir grēka sekas. Caur vienu cilvēku un viņa ģimeni atjaunojot cilvēci, Dievs vēlreiz žēlsirdīgi noslēdz derību ar savām radībām. Bet nakts oficijā lasītais stāsts ir kā priekštēls Sv. Mises vēstījumam, proti, Evaņģēlija lasījumā dzirdam līdzību par sējēju (Lk. 8, 4–15). “Zeme ir pārpludināta ar grēku un herēzi. Bet Dieva vārds, dzīvības sēkla, arvien uzdiedzē jaunu paaudzi, cilvēku dzimumu, kuri – kā Noass – bīstas Dievu. … Šajās Priekšgavēņa dienās mūsu uzdevums ir izbēgt no pasaulīguma plūdiem, un mums jāglābjas pestīšanas šķirstā, jākļūst par labo augsni, kas no debešķīgās sēklas dod simtkārtīgu ražu. Bēgsim no nākamās dusmības, lai netiekam pazudināti kopā ar Dieva ienaidniekiem, bet kārosim pēc Dieva vārda, kurš “atgriež dvēseles” (Ps. 18)” (P. Gueranger, OSB, L’Annee liturgique).

Sv. Mises pirmais lasījums ir dziļi personisks fragments no Sv. apustuļa Pāvila 2. Vēstules korintiešiem (11, 19–33, 12, 1–9): pārmetumos korintiešu draudzei par klausīšanu maldu mācītājiem atrodam ieskatu apustuļa attieksmē pret savu kalpojumu, ciešanās un garīgajā dzīvē. Tā kā stacijas dievkalpojums ir Sv. Pāvila bazilikā “ārpus mūriem”, arī dienas lūgšana atsaucas uz šī apustuļa kā “tautu mācītāja” (doctoris gentium) aizbildniecību un visa šī svētdiena savā ziņā ir kā turpinājums Sv. apustuļa Pāvila atgriešanās svētkiem 25. janvārī.

Nav šaubu, ka augstāk citētās Solēmes abata Geranžē pārdomas iedvesmojuši arī Sv. Mises īpašie dziedājumi šai dienai. Introita antifona sasaucas ar stāstu par seno katastrofu un ir kā sauciens pēc palīdzības ar trīskāršo “Exsurge” (“Piecelies!”):

Exsurge, quare obdormis, Domine? exsurge, et ne repellas in finem: quare faciem tuam avertis, oblivisceris tribulationem nostram? adhaesit in terra venter noster: exsurge, Domine, adiuva nos, et libera nos. Piecelies, kāpēc, Kungs, guli? Piecelies un neatmet mūs pavisam! Kādēļ Tu novērs Savu vaigu, aizmirsti mūsu spaidus? Mūsu vēders ir pielipis zemei! Piecelies, Kungs, palīdzi mums un atpestī mūs. (Ps. 43, 23–26)

“Tā ir arī neatpestītās cilvēces, deģenerētās, zemisku kārību plosītās cilvēces lūgšana. … Tā varēja lūgties Sv. Pāvils, … kam miesas dzelonis radīja tādas ciešanas. Tā gandrīz vārds vārdā sauca apustuļi, kad viņu laiviņu mežonīgi mētāja viļņi vētrainajā naktī, bet Kungs gulēja. … Tādējādi mūsu introits ir dedzīga lūgšana šajā nāves ielejā pēc augšāmcelšanās. ” (D. Johner, OSB, Chants of the Vatican Gradual.) Graduāls uzrunā Dievu kā “suverēno valdnieku”, kurš sūtīja Plūdus un atjaunoja pasauli, kurš arī izklīdina ienaidniekus:

Sciant gentes, quoniam nomen tibi Deus: tu solus Altissimus super omnem terram. V. Deus meus, pone illos ut rotam, et sicut stipulam ante faciem venti. Lai zina pagāni, ka Tu, kam vārds ir Dievs, esi vienīgais Visaugstākais pār visu zemi. Mans Dievs, dari, lai viņi ir kā ritenis un tā kā salmi vējā. (Ps. 82, 19,14)

Un arī trakts runā par zemes satricināšanu un ievainošanu:

Commovisti, Domine, terram, et conturbasti eam. V. Sana contritiones eius, quia mota est. V. Ut fugiant a facie arcus: ut liberentur electi tui. Tu, Kungs, sakustināji zemi un to satricināji. Dziedē tās ievainojumus, jo tā ir sakustināta. Lai bēg loka priekšā, lai tiek izpestīti Tavi izredzētie. (Ps. 59, 4,6)

Ofertorijs atgādina par ticīgā nedrošību šīs pasaules kārdinājumu plūdos. Tikai Dieva žēlastība viņu var izvest caur viļņiem, ka tie viņu neaizskalo.

Perfice gressus meos in semitis tuis, ut non moveantur vestigia mea: inclina aurem tuam, et exaudi verba mea: mirifica misericordias tuas, qui salvos facis sperantes in te, Domine. Vadi manu gājumu pa Savām takām, lai nenomaldītos mani soļi. Pievērs man Savu ausi un uzklausi manus vārdus. Parādi man Savu brīnumaino žēlsirdību, – kas atpestī tos, kas cer uz Tevi, Kungs. (Ps. 16, 5–7)

Vārdi “gājums” un “soļi” atgādina arī to, ka šī ir upurdāvanu procesijas dziesma. Kā senākos laikos svinīgā Misē diakoni apstaigāja baziliku un savāca ticīgo atnesto maizi un vīnu, tā tagad draudzes Misē to parasti dara sakristānis, savācot ziedoto naudu. Varbūt varam šī dziedājuma tekstu uztvert arī kā sakristāņa lūgšanu. Un, visbeidzot, Komūnijas dziedājums norāda mums uz īsto patvēruma vietu – pie Kunga altāra.

Introibo ad altare Dei, ad Deum qui laetificat iuventutem meam. Es iešu pie Dieva altāra. Pie Dieva, manas jaunības iepriecinātāja. (Ps. 42, 4)

Kardināls Šusters atzīmē, ka Mises formulārs tapis laikā, kad Roma bija barbaru cilšu iebrukumu apdraudēta. Langobardi postīja visu Itāliju, un arī mūžīgā pilsēta nebija droša. Tagad tas atkal var likties aktuāli.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Priekšgavēnis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Seksagezima: Lielie Plūdi un Sējējs

  1. Atpakaļ ziņojums: Pirmsaizgavēņa svētdiena: cilvēks un pārējā radība | Una Voce Latvija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s