1. janvāris – svētki ar trim nosaukumiem

Vēlot visiem šīs vietnes lasītājiem laimīgu jauno 2016. gadu kopš Kunga iemiesošanās, neliels ieskats civilā gada pirmajā dienā Romas rita kontekstā. Tā ir astotā diena, skaitot no Ziemassvētkiem, tāpēc tiek saukta par Ziemassvētku Oktāvas dienu. Tā tiek dēvēta arī par Kunga apgraizīšanas dienu, jo Sv. Mises evanģēlijs vēstī par to, kā astotajā dienā no dzimšanas bērniņš Jēzus tiek pakļauts šai Vecās Derības procedūrai un Viņam tiek dots eņģeļa pasludinātais vārds – Jēzus. Visbeidzot, pēc 1969. gada reformētajā kalendārā, – par Sv. Marijas Dieva Mātes svētkiem.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.

Betlēmīte Ogrē pie Novada domes. Ogres Mākslas skolas un Ogres Tehnikuma darbs.


Kā svētīgais Ildefonss kardināls Šusters, OSB, savā daudzsējumu pētījumā par Romas Misāli “Liber sacramentorum” raksta par šo dienu, vissenākajos avotos 1. janvāris saukts “De octava Domini”. Sākotnēji visas divpadsmit dienas no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai bija vieni izvērsti svētki. Oktāvas diena tad iznāca kā tāds viduspunkts. Dienas evaņģēlija lasījums – visīsākais visā liturģiskajā gadā (Lūkas 2:21) – bija par ieganstu nosaukumam “Kunga apgraizīšana” (Circumcisio Domini), vispirms Francijā un Viduseiropā. Tā kā šajā dienā Romā stacijas dievkalpojums, t. i. svinīga pāvesta Mise, notika Dievmātei veltītā baznīcā, dievkalpojumu tekstos arī Viņai tika atvēlēta lielāka loma.

Jēzus piedzimšanas notikums, protams, ir cieši saistīts ar Dievmāti. Šās dienas dievkalpojumu tekstos šī saikne dažādi izpaužas dažādos dievkalpojumu veidos. Sv. Misē vairāki teksti ņemti (kā tas oktāvās parasts) no Ziemassvētkiem (introits, epistula, graduāle, ofertorijs, komūnija). Allelūja pants un evanģēlijs ir šai Misei īpaši un piederīgi Ziemassvētkiem. Dienas lūgšana un pēckomūnijas lūgšana pēc satura drīzāk pieder Dievmātes svētkiem.

Vesperēs psalmi ir kā Dievmātes svētkos, bet antifonās cieši savīta Ziemassvētku un Dievmātes tematika. Šie teksti nav ņemti no Sv. Rakstiem, bet ir teoloģiskas meditācijas par pestīšanas noslēpumiem.

Piemērs – antifona uz Benedictus Laudēs:

Mirabile mysterium * declaratur hodie: innovantur naturae, Deus homo factus est: id quod fuit permansit, et quod non erat assumpsit; non commixtionem passus, neque divisionem. Brīnumains noslēpums šodien atklājas: dabā rodas kas jauns – Dievs ir kļuvis cilvēks. Viņš palika, kas Viņš bija, Viņš pieņēma to, kas Viņš nebija, nedz abiem sajaucoties, nedz pašam sadaloties.

Matutīnā atkal ir diezgan vienmērīgs “maisījums” no tekstiem, kas ņemti no Ziemassvētkiem, un tādiem, kas mūsdienās sastopami arī citos Dievmātes svētkos. Visu minēto dievkalpojumu tekstus var atrast augstvērtīgajā vietnē divinumofficium.com, tur izvēloties vajadzīgo datumu un dievkalpojumu.

Svētīgais Ildefonss Šusters raksta: “Dziļš noslēpums rodams zem simboliskā vārda Jēzus, kuru Viņam šodien piešķir Jāzeps un Marija, katrs no savas puses: viņš – ar savām tēva pilnvarām, kuras izmanto mūžīgā Tēva vārdā, viņa – ar savām mātes tiesībām. Šis (vārds) nozīmē veselu visai cilvēcei nepelnītā žēlastībā dāvātas pestīšanas programmu, un ir Iemiesotā Vārda augstākais godības tituls, kam Dievs devis “vārdu, kas ir pāri katram vārdam”. Ļoti piederas, ka Pestītājs saņem šādu vārdu savas apgraizīšanas dienā, kurā pirmie Viņa dārgo asiņu pilieni iesāk mūsu izpirkšanas upurdarbu.”

P. S. Baznīca dāvā pilnīgas atlaidas tiem, kas, izpildot arī parastās prasības, 1. janvārī ar dievbijīgu klātbūtni (un varbūt arī ar savu balsi) piedalās himnas Veni Creator Spiritus dziedāšanā baznīcā vai kapellā, izlūdzot Svētā Gara palīdzību dzīvē visam jaunajam gadam.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Ziemassvētki. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to 1. janvāris – svētki ar trim nosaukumiem

  1. Antons Mežeckis saka:

    Žēl, ka Kunga apgraizīšana pazuda reformētajā kalendārā, kaut gan tajā lasītais fragments (Lk 2, 16-21) piemin apgraizīšanu.

    Pakļaujot Sevi Vecas Derības Likumam un dodot savu Miesu apgraizīšanai, Kungs Jēzus uzsāk savu Pestītāja darbu. Šajā brīdī sākas viņa Asins izliešana, kas sasniegs cēlsirdības kulmināciju pēdējās ciešanās un nāvē.
    Saņemot apgraizīšanas likumu, Abrāms saņēma no Dieva arī jaunu vārdu Abrahāms. Līdz ar apgraizīšanu ebreji deva zēniem vārdus – tas nozīmēja, ka jaunpiedzimušais pieder Dieva tautai. Saņemot vārdu “Dievs glābj”, Kungs uzsāk savu pasaules Glābēja misiju.
    Vairāk var lasīt šeit:
    http://www.catholicculture.org/culture/liturgicalyear/calendar/day.cfm?date=2016-01-01

    Starp citu, Catholic Cullture ir labs resurss par liturģisko gadu abās latīņu rita formās.

    Like

  2. Atpakaļ ziņojums: Sveču diena – Ziemsvētku laika noslēgums | Una Voce Latvija

  3. Atpakaļ ziņojums: 1. janvāris – Mūsu Kunga Apgraizīšana: „Pirmie Pestīšanas Asiņu pilieni“ | Una Voce Latvija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s