1. janvāris – Mūsu Kunga Apgraizīšana: „Pirmie Pestīšanas Asiņu pilieni“

albrecht_duerer_kunga_apgraiziisana

Una Voce Latvija blogs sveic savus lasītājus jaunajā 2017. gadā!

Šajās dienās mūsu planētas lielu daļu pāršalc laba vēlējumi: novēl laimīgu Jauno gadu. Miljoniem cilvēku kopē un pārsuta pantiņus vai jautru prozu par veselību, bagātību, veiksmi… Pārsūta, kaut gan saprot, ka arī jaunajā gadā neizdosies izvairīties no neveiksmēm un ciešanām. Mums, kristiešiem, labi jāapzinās, ka mūsu īstā laime ir Dievs, ar kura palīdzību un kura dēļ mums jāpanes visas laicīgās dzīves grūtības.

Šodien tradicionālajā kalendārā tiek svinēta mūsu Kunga apgraizīšana. Lai gan arī reformētais lekcionārs piemin Jēzus apgraizīšanu, tā vairs netiek teoloģiski uzsvērta (svētku tradīcija ir ļoti sena – par to rakstiski pirmo reizi tika pieminēts 567. gadā – Tūras koncilā). Tāpēc aicinām iepazīties ar dienas komentāru.


Jēzus dod Dievam pirmo Savu Asiņu Upuri. „Un Bērns, kad astoņas dienas bija pagājušas, bija jāapgraiza, nosaucot Viņu vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.“ Tāds bija Ābrahāmam Dieva dotais likums, kuram Kristus labprātīgi pakļāvās. „Es esmu Visvarenais Dievs, staigā Mana vaiga priekšā un esi bez vainas. Es iedibināšu Savu derību starp Mani un tevi. Lūk, derība, kas jums ir jāpatur, derība starp Mani un jums: katrs vīrietis jūsu starpā lai top apgraizīts. Neapgraizīts vīrs, kuram nebūs miesa apgraizīta, tiks atstumts no savas tautas, jo viņš būs pārkāpis Manu derību.“ Vecā Derība bija apzīmogota ar asinīm. Kas neslēdza šo derību ar savu asiņu cenu, tika atšķirts no Dieva tautas.

Par Jauno Derību ir teikts: „Ja kas neatdzimst no ūdens un Svētā Gara, tas nevar ieiet debesu valstībā.“ Kas caur mūsu Dievišķā Pestītāja Asinīm nav ieguvis jaunu dzīvību, tam nav nekāda daļa pie Dieva. Kristus asinis ir dzīvības avots. Kristus varētu mūs izlīdzināt ar Tēvu ar vienu vienīgu vārdu, ar vienu vienīgu Savas gribas aktu. Taču Viņš vēlējās rīkoties citādi. Viņš vēlējās savienoties ar cilvēkiem, dodot viņiem Savas Asinis. Lielajā Piektdienā Viņš pabeigs Savu darbu, izlejot Savas Asinis lielā daudzumā. Vēl krustā esot, Viņš mums dos pēdējās Savu Asiņu lāses, kas iztecēs no Viņa Sirds vāts. Bet Savas dzīves rītausmā, kuru mēs svinam šodien, gada pirmajā dienā, šis trauslais jaundzimušais Bērns upurē Savu Asiņu pirmos pilienus.

Marija, Jēzus māte, ir klāt šajā pirmajā Asiņu Upurī – tāpat, kā Viņa būs klāt krusta pakājē Golgātas kalnā. Tās ir Viņas jaunavīgās asinis, kas riņķo Jēzus dzīslās – šīs asinis, kuru avots ir Mātes Sirds. Viņa ir šī Noslēpuma glabātāja. Viņa glabā neizsakāmi dārgās Kunga Asinis. Viņa smeļ šīs atbrīvotājas Asinis, tāpat kā Rebeka reiz smēla veldzējošo ūdeni. Lai dzertu no žēlastības avota, ir jāiet pie Marijas. Bez mātes nav dzīvības, nav asiņu; bez Dieva Mātes nav Dieva Asiņu un nav pestīšanas, jo pestīšana mums nāk no Kristus Asinīm, kuras mums deva Viņa Māte.

Tāpēc šajā gada pirmajā dienā Baznīca lūdz Marijas aizbildniecību:
„Ak, Kungs, Kas, padarot auglīgu svētlaimīgās Marijas jaunavību, esi devis cilvēcei mūžīgo pestīšanu, lūdzam Tevi: ļauj mums sajust vareno aizstāvību no Tās, caur Kuru mēs esam saņēmuši dzīvības Devēju, mūsu Kungu Jēzu Kristu.“

Jau gada pirmajā dienā to apzīmogo pirmie Jēra Asiņu pilieni; visā gada gaitā tam būs jāiekrāsojas arī mūsu dienišķo upuru asiņu krāsā. Lielākajai daļai būs tikai dažas lāses, taču daudzi tiks līdz ceļa beigām, Golgātas kalna virsotnē, lai tur izlietu savas asinis kopā ar Skolotāja Asinīm.

„Jo Dieva, mūsu Pestītāja žēlastība parādījusies visiem ļaudīm, pamācīdama mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgajām kārībām, apdomīgi un taisnīgi, un dievbijīgi dzīvotu šinī pasaulē, gaidīdami svētīgo cerību un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atnākšanu. Viņš pats sevi atdeva par mums, lai atpestītu mūs no katras netaisnības un šķīstītu mūs sev par pieņemamu tautu, centīgu labos darbos. To pamāci un pamudini, un norāj visā stingrībā, lai neviens tevi nenicinātu.“

Ļauj mums šajā jaunajā gadā kļūt par jaunu un Jēzus Asiņu attīrītu tautu! Dzersim Jēzus Asinis Euharistiskajā maltītē!
(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1497-1498)


Ar mūsu bloga pagājušā gada liturģisko komentāru par laicīgā gada pirmo dienu var iepazīties šeit.

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Liturģiskais_gads, Ziemassvētki. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to 1. janvāris – Mūsu Kunga Apgraizīšana: „Pirmie Pestīšanas Asiņu pilieni“

  1. Antons Mežeckis saka:

    Labs rakstiņš

    http://liturgicalnotes.blogspot.com/2017/01/the-feast-of-circumcision.html

    “Why, people ask, was January 1 deprived of its old name of the Feast of the Circumcision? Since it manifestly is eight days after the Nativity, and eight days after His birth was when the Lord was circumcised.”

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s