Vai Trīs Ķēniņu svētki ir tikai ierasta sentimentāla leģenda? Ko tie nozīmē katram no mums? Par to lasiet dienas komentārā.

„Lūk, slavas pilnā diena, kad parādās pasaules Pestītājs: pravieši Viņu ir paredzējuši, eņģeļi Viņu ir sludinājuši. Redzot šo Zvaigzni, Ķēniņus pārņēma liels prieks, un viņi devās ceļā ar savām dāvanām. Svētā diena ir uzaususi: nāciet, tautas, un pielūdziet Kungu!“
Šodien mēs svinam Epifāniju – Pestītāja parādīšanos visai pasaulei un it sevišķi Trijiem Ķēniņiem. Iesākumā šos svētkus svinēja tie kristieši, kas bija nākuši no pagānisma, pamatā grieķi; arī pats vārds „Epifānija“ nāk no grieķu valodas. Prieks valda gan lūgšanā, gan liturģiskajos dziedājumos. Pirmoreiz Dievs atklāj Sevi pagāniem; līdz šim Viņš bija atklājies tikai jūdiem, Savai izredzētajai tautai. Pirmoreiz laime un prieks pazīt Kristu ir dāvāti nejūdu tautām.

Pravieši bija sludinājuši jūdiem Jēzu kā Mesiju; pasaules Pestītājs tagad aicina nejūdus pie Savas silītes ar brīnumiem. Austrumu Ķēniņu personā pagāni „ieraudzīja Kristus Zvaigzni un devās Viņu pielūgt“.

Viņiem parādās zvaigzne; tās žilbinošā gaisma ved viņus bez jebkāda darba, bez jebkādas piepūles no viņu pašu puses. Zvaigzne paceļas pie apvāršņa, viņi to redz un atpazīst. Tā atved viņus pie tikko piedzimušā Ķēniņa, pie mūsu Dieva. Viņi dodas meklēt Dievu, uzticīgi sekojot zvaigznei, kas vada viņus cauri stepēm un tuksnešiem; tikai zvaigzne vada viņu ceļus.

Tikai nonākot pie Jeruzālemes, svētās pilsētas, viņus aptur cilvēcīgas pārdomas. Ķēniņš noteikti ir piedzimis ķēniņa pilī – tātad arī pasaules Pestītājs varēja piedzimt tikai svētajā pilsētā. Tādēļ iesim uz ķēniņa pili un lūgsim atļauju apskatīt jaundzimušo jūdu Ķēniņu. Taču zvaigzne pazūd, atsakoties vest viņus uz Jeruzālemi – jo Mesijas tur nav. Līdz šim viss bija noticis tik viegli un vienkārši! Tagad ir jāuzsāk sarežģīti meklējumi. Tiek sapulcināti augstie priesteri un tautas rakstu mācītāji. „Un viņi tam sacīja: Jūdu Betlēmē, jo tā pravietis rakstījis: “Un tu, Betlēme, jūdu zeme, necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Vadonis, kas valdīs pār manu Izraēļa tautu.““ Šādi informēti, Ķēniņi atstāj Hērodu, kurš bija lūdzis viņus rūpīgi iztaujāt par Bērnu. „Un, lūk, zvaigzne, ko viņi redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu, līdz atnākusi apstājās augšā, kur atradās Bērns. Bet viņi, ieraudzījuši zvaigzni, priecājās lielā priekā. Un tie, iegājuši mājā, atrada Bērnu un Viņa māti Mariju; un Viņu, zemē nometušies, pielūdza.“

To, ko Trīs Ķēniņi nevarēja skaidri uzzināt no rakstu mācītājiem, to, ko viņi nekad nebūtu uzzinājuši paši, to zvaigzne pateica viņiem: „Šis Bērns ir Pats Dievs!“ Tad viņi metās pie Bērna kājām un pielūdza Viņu.

Dievs Savā visvarenībā atveda viņus pie ticības. Ar pazemību viņi loka galvas brīnuma priekšā. Tas ir brīnišķīgs skats: šie vīri, slaveni savu zināšanu un savas gudrības dēļ, nometušies ceļos parastas silītes priekšā. Lūk, ko spēj paveikt Dievs.

Arī jūs varat ticēt. Bez jebkāda nopelna no jūsu puses jūs esat ieguvuši ticības gaismu. Jūsu kristību dienā Baznīca ir iedegusi to jūsu dvēselēs. Tas, kas jums vieniem pašiem nav iespējams, to jūs varat ar Dieva palīdzību. Jūs varat ticēt. Dievs jūsu labā ir darījis brīnumu: viņš jums ir devis ticību. Dzīvojiet ar šo ticību, un dienas gaitā bieži atkārtojiet: „Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai!“

„Ak, Kungs, Kas šodien ar zvaigznes parādīšanos esi parādījis pagāniem Savu vienpiedzimušo Dēlu, dari tā Savā žēlastībā, lai, jau pazīdami Tevi caur ticību, mēs varētu ieraudzīt Tevi Tavas godības spožumā. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.“

(J. Rudevska tulkojms. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1501-1503)

Introitus
Malach 3:1; 1 Par 29:12
Ecce, advénit dominátor Dóminus: et regnum in manu eius et potéstas et impérium