
Kadrs no Pontifikālmises videoieraksta Krakovā (Polonia Christiana TV. Youtube)
Raimonds Leo kardināls Bērks (Burke), Suverēnā Maltas ordeņa patrons, pirmdien, 8. februārī, celebrēja svinīgu Pontifikālmisi tronī Romas rita tradicionālajā formā Krakovas Sv. Pētera un Pāvila baznīcā.
Šajā baznīcā tradicionālās latīņu Sv. Mises notiek katru darbdienas vakaru; darbdienu rītos tās notiek Krakovas katedrālē, bet trīs Mises svētdienās un svētku dienās šajā pilsētā notiek divās citās baznīcās, kalpojot sv. Pētera priesteru brālības (FSSP) priesteriem. Taču tradicionālā Sv. Mise savā vissvinīgākajā versijā jeb “etalonformā” – svinīga Pontifikālmise tronī – Krakovā notika pirmoreiz kopš 1969. gada liturģiskās reformas.
Kā ziņo katoļu žurnāla Polonia Christiana interneta vietne, amerikāņu kardināls Polijā bija ieradies prezentēt savas grāmatas Divine Love Made Flesh: The Holy Eucharist as the Sacrament of Charity (Iemiesojusies dievišķā mīlestība – Svētā Euharistija kā mīlestības sakraments) izdevumu poļu valodā. Pārpildītajā Franciskāņu konventa zālē savu viesi sveica Krakovas arhibīskaps kardināls Dzivišs (Dziwisz). Prezentāciju organizēja žurnāla Polonia Christiana izdevējs Priestera Pētera Skargas Kristīgās kultūras biedrība. Kā savā uzrunā paskaidroja kardināls Bērks, grāmata, kas nu jau izdota vairākās valodās, tapusi kā komentārs pāvesta Sv. Jāņa Pāvila II enciklikai Ecclesia de eucharistia un pāvesta Benedikta XVI pēcsinodes dokumentam Sacramentum caritatis, kad R. L. Bērks bija Sentlūisas (ASV) arhibīskaps.
Kardināls Bērks stāstīja par savām lauku zēna bērnības atmiņām, kas saistījās svētdienas Sv. Misi, piekalpošanu tajā, euharistijā un Jēzus Sirds kultā centrētu ģimenes dievbijību. Kā ministrantam viņam bija iespēja būt tuvāk klāt Mises rita bagātīgajam skaistumam: “Būt neaizstājamā priesteru kalpojuma aculieciniekam, kad viņi upurē, man bija žēlastības avots, par ko es vēl tagad esmu pilns pateicības.” Kardināls pieminēja arī 17–18 gadu vecumā piedzīvoto liturģisko reformu, ko viņš izjutis ļoti sāpīgi: baznīcu iekšiene tika pārkārtota, to skaistākie atribūti, īpaši galvenie altāri, tika aizvākti. Nebija vairs rūpības attieksmē pret altāra piederumiem, traukiem, liturģiskajiem tērpiem. Gregoriskos dziedājumus un sakrālo polifoniju aizstāja bieži vien banāla mūzika. Latīņu valodu gandrīz vairs nedzirdēja.
Pēc uzrunas kardināls Bērks apmēram stundu atbildēja uz klātesošo jautājumiem par dažādām problēmām Baznīcas dzīvē. Visu sarīkojumu iespējams vērot arī videoierakstā.
Kardināls Bērks, būdams ievērojams kanonists un vairākus gadus arī Apustuliskās signatūras tribunāla (Svētā Krēsla kasācijas tiesa) prefekts ir daudz darījis pēdējo divu gimenei veltīto sinožu sakarā, lai katoļiem atgādinātu daudzkur aizmirsto vai sagrozīto evaņģēlija mācību par laulības sakramentu, kā arī ar to saistītos Baznīcas tiesību aspektus.
Šeit, Una Voce Latvija vietnē jāpiemin viņa atbalsts ticīgo centieniem saglabāt Romas rita tradicionālo formu. Pēdējos gados viņš bieži ir dažādās vietās pasaulē celebrējis tradicionālo Sv. Misi, kā arī ordinējis garīdzniekus reliģiskajiem institūtiem, kuri piekopj šo rita formu. Tā arī šajā reizē kardināls celebrēja Krakovas palielajā Sv. Pētera un Pāvila baznīcā, kas bija ļaužu pilna, lai gan bija darbdiena. Kā redzam videoierakstā, klāt bija arī daudz garīdznieku, ne tikai tie, kuri piekalpoja kardinālam. Gregoriskos dziedājumus, kuri šeit skanēja savā autentiskajā liturģiskajā vidē, papildināja arī ērģeļspēle un kora dziesmas poliski. Iepriekšējā dienā kardināls apmeklēja arī Dievmātes svētvietu Čenstohovā, kur vadīja kopīgu Rožukroņa lūgšanu.
Kamēr gaidām, “kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz” (J. Ruģēns), šīs vietnes lasītāji var ielūkoties kardināla Bērka tradicionālās liturģijas apustulātā dažādās pasaules vietās.
* Svinīga Pontifikālmise Frankfurtē 2015. gada 25. aprīlī atzīmējot asociācijas Pro Missa Tridentina 25 gadadienu (katoļu televīzijas KTO pārraides ieraksts)
* Priesteru ordinācijas Sv. Mise Kristus Karaļa institūtam Sentlūisā (ASV) 2014. g. 5. augustā. Kardināls, kad vēl bija Sentlūisas arhibīskaps, nodibināja personālo draudzi tradicionālajam Romas ritam un uzaicināja tur kalpot priesterus no Kristus Karaļa institūta.
Varu tikai pievienoties Andrim, ar sava novadnieka J. Rugēna dzejoła četrrindes turpinājumu:
Kad aizies tumsība kā tvaiki,
Kas ļaužu acis cieti sedz?
PatīkPatīk
Jauks raksts, patīkams video. Paldies Jums!
PatīkPatīk