
Berlīne. Svētā Adalberta baznīca
Dārgie draugi, ja izbraucat ārzemēs, neaizmirstiet pameklēt Internetā, kur ir pieejama tradicionālā latīņu Mise (labāk meklēt vietējā valodā). Parasti tā ir atrodama visās lielākās pilsētās.
Nesen man bija jāapmeklē Berlīne. Internetā sameklēju lielu sarakstu, kurā tiek uzskaitītas visās tradicionālās Mises Vācijā.
Noskaidroju, ka gandrīz katru dienu tradicionālie dievkalpojumi Berlīnē ir pieejami Filipa Nerija institūtā, nemaz nerunājot par SSPX kapelu. Pēc laika un vietas atradu dievnamu – Svētā Adalberta baznīcu, kur dievkalpojumi ir pieejami svētdienās un svētku dienās. Tie notiek pēc laju grupas Gottesdienstgruppe für den klassischen römischen Ritus in Berlin iniciatīvas, kura pastāv kopš 1993. gada; patlaban viņus apkalpo dominikāņu ordeņa tēvs. Svētdien, 14. februārī, biju liecinieks, ka Svētajā Misē piedalījās vairāki desmiti ticīgo, skanēja ērģeles, dziedājumi bija tikai latīņu valodā (kāda laime, ka savas valodas fonētikas dēļ vācieši nemaina „g” un „c” pret „dž” un „č”, tātad nekādu „Redžina čeļļi”), priesterim asistēja četri dažāda vecuma vīriešu dzimtas ministranti.
Gadsimtu liturģija iedveš sakrālu dzīvi baznīcā, kas neizceļas ar īpašu skaistumu: 1933. gadā uzbūvēta, acīmredzot vēlāk pārveidota; plānos ir vēl radikālāka dievnama pārveidošana par „ekumenisko centru”.

Svētā Adalberta baznīca Berlīnē. Altāra daļas oriģinālais izskats 1934. gadā. Avots: http://konstantinmanthey.blogspot.com/2015_10_01_archive.html

Svētā Adalberta baznīca Berlīnē. Interjers 2014. gadā. Avots: http://konstantinmanthey.blogspot.com/2015_10_01_archive.html

Svētā Adalberta baznīca Berlīnē. Pārveidošanas plāns. Avots: http://www.sankt-adalbert.net/architektur-und-bauvorhaben.html
Nedaudz papriecājos par altāra daļas mozaīkām, pabrīnījos par Krustaceļa bereljefiem, kuri attēlo mūsu Pestītāju vācieša veidā: ar raksturīgu frizūru un bez bārdas – diezgan šokējoša inkulturācija.

Berlīne. Sv. Adalberta Baznīca. Krustaceļa fragments.
Nav dīvaini, ka tradicionālistiem ļauj izmantot šo dievnamu: pašlaik draudžu apvienošanas dēļ tā ir citas draudzes otrā baznīca, kurā pa nedēļu notiek tikai divas Mises ordinārajā formā… Acīmredzot ir priesteru un ticīgo trūkums.

Sv. Adalberta baznīca. Pēc tradicionālās latīņu Mises.
Atkārtošos: Svētas Mises upuris padara pat necilu baznīciņu par īstu sanktuāriju (bet ne par diskusiju klubiņu, ko var redzēt bildēs). Es visu to stāstu, lai mūs iedvesmotu. Ja visur regulāri notiek tradicionālās Mises, pat nekatoliskajā Berlīnē un liberālā katolicisma cietoksnī – Vācijā, tad ar Dieva palīgu mums jāsasniedz tas pats mūsu valsts, Terra Mariana galvaspilsētā! Mater Dei de Aglona, ora pro nobis!
Par „Redžina čeļļi”: latīņu valodas itālisko izrunu lietot visā pasaulē ieteica pāvests Pijs X. Tomēr visur šis ieteikums (pat vairāk nekā ieteikums, ja jau nāk no pāvesta) tomēr neieviesās. Tāpēc Vidus- un Austrumeiropā vietējie priesteri lieto “vācisko” izrunu, bet starptautiski darbīgo ordeņu (Piem., Sv. Pētera brālības) priesteri – itālisko.
PatīkPatīk
Paldies par rakstu!
Tā latīņu izruna ir interesanta lieta. Vai pareizāk būtu teikt “Regina celi” vai “Regina keli”? Bet “Redžina čeļļi” nekad nav dzirdēts. “Redžina čeli” gan, pielietojot Baznīcas latīņu izrunu (Ecclesiastical Latin).
Zemāk īss raksts par Baznīcas latīņu izrunu, kurš atsaucas uz “Liber usualis” ko mēdz uzskatīt kā gregorikas dziedājumu rokas grāmatu.
https://www.ewtn.com/expert/answers/ecclesiastical_latin.htm
PatīkPatīk