“Uzņēmums, kas lūdzas” (La stampa)

“Nepieciešamība liek mums lūgties par sevi, bet brālīga mīlestība mūs mudina lūgties par citiem. Tīkamāka Dieva priekšā par lūgšanu, ko raidām nepieciešamībā, ir lūgšana, kas iemeslu rod brālīgā mīlestībā” (Sv. Jānis Zeltamute)

Jau vairākus gadus Anglijas un Velsas Latīņu Mises biedrības (LMS) ietvaros darbojas Sv. Augustīna sadraudzība (THE LMS SODALITY OF ST AUGUSTINE OF HIPPO), kuras dalībnieki lūdzas viens par otra tuvieniekiem un draugiem, kuri ir atkrituši no ticības vai tās prakses, vai arī kuriem nekad tās nav bijis. Kā Sv. Augustīns tika atgriezts no pasaulīgās dzīves ar savas mātes Sv. Monikas lūgšanām un asarām, tā arī katrs ticīgais var līdzīgā nodomā lūgties par saviem mīļajiem. Bet ne tikai par “savējiem”, bet arī par tiem, par kuriem sirds sāp citiem lūgšanu sadraudzības locekļiem, zinot, ka viņi, savukārt, tāpat lūgsies visu pārējo nodomā.

Sadraudzības dalībnieki uzņemas ik dienas lūgties lūgšanu “Pro devotis amicis” no Romas Misāles. Tie dalībnieki, kuri ir priesteri apņemas reizi mēnesī upurēt Sv. Misi, bet LMS – organizēt vismaz reizi gadā dziedātu vai svinīgu Sv. Misi šajā nodomā. Nesen kāds no sadraudzības dalībniekiem uzņēmās organizēt arī kopīgas Rožukroņa lūgšanas piemērotos datumos.

Arī Latvijā daudziem katoļticīgajam ģimenes, radu vai draugu lokā ir kāds, kuram trūkst katoliskās ticības, vai kurš dzīvo ticībai neatbilstoši. Redzot svētdienas Sv. Misēs vīrus bez savām sievām, sievas bez vīriem, vecākus bez saviem bērniem vai jauniešus, kuru vecāki tur gandrīz nav manīti, kļūst skaidrs, ka arī mūsu zemē ir daudzas ģimenes, starp kuru locekļiem neredzamu sienu veido reliģiskā piederība un/vai ticības praktizēšana. Droši vien arī Una Voce Latvija biedriem šādas situācijas ir pazīstamas. Tāpēc šeit aprakstītā mūsu angļu draugu ierosme varētu mūsu apstākļiem piemērotā veidā iesakņoties arī Latvijā.

Otrā ziņa nāk no Itālijas un nav saistīta ar kādas Una Voce asociācijas darbību. Itāļu dienas laikraksts “La Stampa” pērn 8. aprīlī ar virsrakstu “Darbavietā pret krīzi – ar Rožukroni” apraksta kādu nelielu metālapstrādes uzņēmumu pie Turīnas, kura darbinieki un arī tā vadītājs ik otrdienu pusstundu pirms darbalaika sākuma pulcējas lūgšanai par uzņēmumu un par ekonomiskās krīzes skarto valsti un sabiedrību. Tas ir viens no tagad jau vairākiem Itālijas “uzņēmumiem, kas lūdzas” (“impresa orante”) jeb “šūniņām” kustībā, ko uzsākusi uzņēmēja Mariakjāra Martīna ar Sv. Jāzepa kongregācijas (Giuseppini di Murialdo) atbalstu. Viņa pati vēršas pie saviem kolēģiem uzņēmējiem ar lūgumu organizēt reizi nedēļā šādus lūgšanu brīžus ieinteresētajiem darbiniekiem. Rakstā intervētie uzņēmēji un darbinieki no dažādām firmām stāsta par savu pozitīvo pieredzi šādās nodarbībās. Lūgšanu brīžos reizēm piedalās arī tādi strādājošie, kas regulāri uz Baznīcu neiet. Lūgšanas vienmēr notiek ārpus darba laika un piedalīšanās ir, protams, brīvprātīga; piemēram, kādā no aprakstītajiem uzņēmumiem lūgšanās iesaistījušies 6–7 no 18 darbiniekiem. Dalībnieki ir aicināti padziļināt savu garīgo dzīvi arī ar regulāru privātu lūgšanu, piedalīšanos Sv. Misē un kādu gandarīšanas darbu (piem., gavēni). Uzņēmumiem, kam ir interese kustībai pievienoties, izveidota informatīva mājaslapa.

Tā kā Latvijā katoļi pārsvarā dzīvo diasporas situācijā, tad lūgšanu grupā iesaistīt ievērojamu daļu kāda atsevišķa uzņēmuma darbinieku būtu visai grūti, izņemot varbūt Latgalē. Taču arī neliels kādas iestādes vai uzņēmuma strādājošo pulciņš varētu sanākt kopā ārpus darba laika un darbavietas, piem., kādā Baznīcā, varbūt arī piesaistot kāda priestera garīgo vadību.