Jau piekto reizi sagaidot Kristus Karaļa svētkus no 27. līdz 30. oktobrim apustuliskajā galvaspilsētā pulcējies svētceļojuma “Populus Summorum Pontificum” dalībnieki. No dažādām valstīm ieradušos katoļticīgo nodoms bija izlūgt Dieva žēlastības sev un savām zemēm, īpaši pateikties Sv. Krēslam par Romas rita tradicionālās formas “brīvlaišanu” ar pāvesta Benedikta XVI apustulisko vēstuli Summorum Pontificum (2007. g.). Turklāt šoreiz – Žēlsirdības gada ietvaros – viņiem bija iespēja iegūt īpašās jubilejas atlaidas.

Lai arī šie svētceļojumi nav Una Voce federācijas rīkoti, tie ir saskanīgi ar tās mērķiem, un tāpēc arī šajā vietnē piedāvājam reportāžu par šā gada notikumu (attēlus pilnā izmērā var apskatīt, uzklikšķinot uz tiem). Federācijas Padomes delegācija arī piedalījās svētceļojumā un izmantoja gadījumu, lai tiktos ar Svētā Krēsla pārstāvjiem Federācijas locekļus interesējošos jautājumos.

Svētceļnieku vidū īpaši pieminams Portlendas (ASV) arhibīskaps Aleksandrs Sempls (Sample, att.), kurš bija mērojis ceļu no tālā Amerikas rietumu krasta un šogad kalpoja arī kā svētceļojuma galvenais celebrants un garīgais vadītājs. Arī savā arhidiecēzē viņš ir sniedzis savu palīdzību, lai tradicionālās dievkalpojuma formas būtu pieejamas ticīgajiem, kas to vēlas, kā arī ir veicinājis kvalitatīvas un Baznīcas priekšrakstiem atbilstīgas liturģiskās mūzikas ieviešanu savā bīskapijā (viņa raksti par šo tēmu pieejami internetā un pelna atsevišķu komentāru).

Pirmā diena (27. oktobris). Bija plānots, ka svētceļnieki vispirms pulcēsies nevis Romā, bet gan Norčā (Norcia), Sv. Benedikta – Eiropas aizbildņa – dzimtajā pilsētā, par kuras garīgo sirdi – to var droši teikt – pēdējos gados bija kļuvis benediktīniešu klosteris. Šī 1998. gadā pārsvarā amerikāņu mūku dibinātā kopiena ar lieliem panākumiem bija atjaunojusi klosteri un benediktīniešu dzīvi Sv. Benedikta pilsētā un kļuvusi par iecienītu apmeklējuma mērķi tradicionāli noskaņotiem katoļiem.

Taču Dievs atļāva apkārtnes iedzīvotājiem un arī klosterim piedzīvot smagu pārbaudījumu atkārtotu zemestrīču veidā, kas sākās jau augustā, bet oktobra beigās satricināja visu Itāliju. Pazemes grūdieni bija jūtami arī Romā un radīja nelielus ēku bojājumus, bet Norčas apkārtne Itālijas vidienē cieta ļoti lielus postījumus. Sv. Benedikta bazilika un citas Norčas baznīcas, kā arī klostera ēka tika pilnīgi sagrautas. Klostera saimnieciskās darbības būtiskā sastāvdaļa – alus darītava – gan ir saglabājusies darba kārtībā, taču mūkiem pašiem tagad nākas dzīvot ārpilsētas īpašumā, kur atrodas cita ordeņa reiz pamests klosteris. Kaut arī tas zemestrīcē cietis maz, lai to varētu apdzīvot, jāveic vēl daudz atjaunošanas darbu, tāpēc mūkiem tagad nākas dzīvot teltīs un dievkalpojumus noturēt pagaidu nojumē (att.).

Zemestrīces dēļ svētceļojuma atklāšana pašu dalībnieku drošības dēļ tika pārcelta uz Romu. Taču arhibīskaps Sempls kā solījis jau 26. oktobrī ieradās kopā ar nelielu svētceļnieku grupu pie mūkiem Norčā, lai uzmundrinātu viņus ar savu divu dienu klātbūtni un celebrētu ar viņiem tradicionālo Sv. Misi. Mūki ir apņēmības pilni ar Dieva palīdzību turpināt iesākto ceļu un atjaunot sagrauto. Savukārt ticīgie visā pasaulē  var viņiem palīdzēt ar ziedojumiem vai pērkot viņu ražojumus, piemēram, grāmatas, kalendārus un gregorisko dziedājumu CD. Klostera mājaslapā var noklausīties arī mūku dziedājumus Sv. Misē un dažās Kanoniskajās stundās, kā arī priora K. Folsoma, OSB, un citu tēvu sprediķus.

Otrā diena (28. oktobris). Vakarā svinīgu Pontifikālmisi Romas Sv. Eligija baznīcā (S. Eligio) svinēja kardināls D. Kastrijons par godu Labā Gana institūta desmitgadei. (Vairāk informācijas un attēlu šeit un šeit.) Šīs tradicionālā rita priesteru brālības svētku dievkalpojumā piedalījās arī kardināls R. Bērks (Burke), arhibīskapi G. Poco (Pozzo) un A. Sempls un daudz citu priesteru, klēriķu un konsekrēto personu. Sv. Misei sekoja procesija ar lūgšanām un dziesmām pa Mūžīgās pilsētas ielām līdz baznīcai S. Maria in Campitelli.

Trešā diena (29. oktobris) bija uzskatāma par svētceļojuma kulmināciju, jo pēc rīta Euharistiskās adorācijas baznīcā S. Lorenzo in Damaso svētceļojuma dalībnieki procesijā (attēli) devās uz Vatikānu, kur caur Žēlsirdības durvīm nonāca Sv. Pētera bazilikā. Tur arhibīskaps A. Sempls upurēja svinīgu Pontifikālmisi pie Sv. Pētera katedras altāra (attēli, vēl attēli, un fotokolāža). Sv. Misē sprediķi teica emeritētais Ticības mācības kongregācijas prefekts kardināls V. Levada (viņš arī A. Sempla priekštecis Portlendā). Tika nolasīts pāvesta Franciska vārdā sūtītais Sv. Krēsla valsts sekretāra kard. P. Parolina apsveikums svētceļojuma dalībniekiem. Klātesošā tauta arī ar savām balsīm aktīvi piedalījās dievkalpojumā, pārmaiņus ar kori dziedot Missa de Angelis un liturģiskās atbildes (video fragmenti: Kyrie, Gloria). Nav šaubu, ka procesija un Sv. Mise bija pamācošs piedzīvojums arī klātesošajiem Vatikāna tūristiem.

Tās pašas dienas vakarā Romas baznīcā S. Maria dell’Orto notika zinātniskais seminārs “Nova et vetera. Baznīcas mūzika starp tradīciju un jauninājumiem.” Ar priekšlasījumiem uzstājās Portlendas (ASV) arhibīskaps Aleksandrs Sempls, stāstot par savu bīskapa pieredzi rūpējoties par Baznīcas mūziku savā diecēzē, kā arī mons. Valenti Miserakss Grau, emeritētais Pāvesta Baznīcas mūzikas institūta rektors, arī Dr. Domeniko Rotella un komponists, diriģents, ērģelnieks, publicists un izdevējs Aurelio Porfiri. Dalībniekus ar savu priekšnesumu priecēja koris Note Blu. Semināru rīkoja apgāds Chorabooks. Paredzēts, ka semināra referātu tulkojumi iespēju robežās būs lasāmi šajā vietnē.

Ceturtā diena – Kristus Karaļa svētki (30. oktobris). Svētceļojuma noslēguma dienā Romas visiem bija iespēja piedalīties Kristus Karaļa svētku Misē, ko arhibīskaps A. Sempls svinēja baznīcā S. Trinita dei Pelegrini, kur Sv. Mise tradicionālajā formā tiek upurēta ik dienas (attēli šeit un šeit). Šos svētkus Romas Mises tradicionālajā formā atzīmē oktobra pēdējā svētdienā, kā tos iedibinot bija noteicis pāvests Pijs XI. Arhibīskaps A. Sempls savā sprediķī (teksts angliski) atzīmēja, ka šajos svētkos “mēs godinām dievišķo Pestītāju kā visas cilvēces vēstures centru, kurš mums atklāj mūsu dzīves patieso jēgu un mērķi.” No rīta pirms svinīgās Mises daudzie klātesošie priesteri uz baznīcas sānu altāriem salika katrs savu individuālo Sv. Mises upuri tai dienai, tā vairojot pār zemi izlietās Dieva žēlastības – skats, ko mūsdienās tik reti var redzēt.