Trešā Adventa svētdiena (Gaudete): „Kungs ir tuvu“

gaudete_rose

gaudete_in_domino

Šī  svētdiena ir viena no divām dienām gadā, kad Baznīcā mūs priecē neparasta rozā krāsa.Šajā Adventa dienā drīkstēja skanēt ērģeles, kā arī bija atļauts rotāt dievnamus ar ziediem.

Svētdienas nosaukums ir saistīts ar pirmajiem Introita vārdiem no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Fil 4, 4-6).

Gaudéte in Dómino semper: íterum dico, gaudéte. Modéstia vestra nota sit ómnibus homínibus: Dóminus enim prope est. Nihil sollíciti sitis: sed in omni oratióne petitiónes vestræ innotéscant apud Deum.

 Priecājaties Kungā; es atkārtoti saku: priecājieties!
 Jūsu laipnība lai ir zināma visiem cilvēkiem; Kungs ir tuvu,
 Neraizējieties ne par ko, bet jūsu lūgšanas un aizlūgumi lai nāk Dieva priekšā; visā pateicībā izsakiet savu vēlēšanos Viņam!

Šajās trauksmainajās dienās aicinājums neraizēties un paļauties uz Dievu ir īpaši aktuāls. Iedarbīgais Dieva vārds atgādina par to arī šīs dienas reformētajā lekcionārā caur pravieti Isaju (Is 35, 3-6a).

Spēciniet nogurušās rokas, stipriniet gurdenos ceļus! Sakiet mazdūšīgajiem: “Esiet droši un nebīstieties! Lūk, jūsu Dievs! Nāks atriebība, Dieva atmaksa. Viņš nāks pats un jūs atpestīs.”
Tad atvērsies neredzīgo acis un atdarīsies nedzirdīgo ausis. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmā mēle iesauksies priekā.

Arī šodien piedāvājam jums dziļu komentāru par Kunga iemiesošanos un Otro Atnākšanu.


Visa Adventa liturģija uzmodina mūsos dziļas ilgas pēc Kunga atnākšanas. Trešā svētdiena – kas ir priekšpēdējā pirms Ziemassvētkiem – jau cenšas mierināt mūsu nepacietību un palīdzēt mums saglabāt dvēseles mieru šajā gaidīšanā. Ja agrāk bija nemitīgi dzirdams sauciens: „Nāc, Kungs, un nekavējies!“ – tad tagad Mises Introits pasludina priecīgā un mierinošā dziesmā: „Kungs ir tuvu! Viņš nāk! Ļaujiet mums piesaukt Viņu!“.

Un tomēr nepacietība pieaug. Baznīca, kā bērns, skaita dienas, kas atlikušas līdz Ziemassvētkiem. 21. decembrī Viņa saka savā lūgšanā: „Esiet bez bailēm, piektā diena mums atvedīs Kungu“. Un starplaikā liturģija vēl vairāk mierina mūsu nemierīgos skatienus. „Raugiet, Kungs nāks un nekavēsies. Ja viņš ilgi nenāk, pacietieties, jo Viņš nāks un nekavēsies“. „Viņš nāk noteikti un nepievils mūsu gaidas. Ja viņš kavējas, pacietieties, esiet modri, jo Viņš nāk. Viņš nāk.“

Tieši šī nepacietība, kas piepilda liturģiskos tekstus, rāda, ka Adventam nav tikai jāsagatavo mūs vēsturiskajai Ziemassvētku naktij. Protams, šajā laikā mums ir jāļauj sevi pārņemt svētām trīsām, apcerot šo brīnumu, kas mums atnes tik daudzas žēlastības. Taču Baznīca, runājot uz mums caur Savu Svētā Gara iedvesmoto liturģiju, raugās tālāk: Viņa redz Jēzu jau Viņa Otrās Atnākšanas brīdī, varenu un godības pilnu. Tieši uz šo reāli neizbēgamo Kunga Atnākšanu (parusiju) tiecas visas Adventa domas, pūles un lūgšanas. Baznīca atklāj mums Savus nodomus Savā liturģiskajā lūgšanā. Šeit skaidri parādās tas, ka Viņa katru gadu gaida Kunga atnākšanu godībā. Kunga atnākšana pirmo reizi notika Viņa vēsturiskajā piedzimšanas brīdī Betlēmē; tā turpinās ik gadus, un tā radīs savu piepildījumu Otrās Atnākšanas brīdī, pastarajā dienā.

Lai labāk ilustrētu šo domu, ņemsim par piemēru vienu Evaņģēlija notikumu – Pēdējo Vakarēdienu. Kad Jēzus Lielās Ceturtdienas vakarā celebrēja pirmo Misi, Konsekrācijas vārdi mistiskā veidā realizēja Viņa nāvi pie krusta. Un tomēr Viņam bija jāmirst tikai nākamajā dienā, sabata priekšvakarā. Tādējādi šajā euharistiskajā Upurī Jēzus jau iepriekš celebrēja Savas krusta nāves brīnumu.

Tādā pašā veidā arī mēs Ziemassvētkos un Epifānijā svinam un izdzīvojam Kristus atnākšanu godībā, kas pilnīgi izpaudīsies tikai Pastarajā dienā. Tātad viss Advents ir gatavošanās Kristus atnākšanai godībā, kas notiek Ziemassvētku Mises un Epifānijas Mises laikā. Protams, katra Mise būtībā atjauno to pašu pestīšanas noslēpumu. Un tomēr katras noteiktas dienas lūgšanas un liturģiskie teksti, kas sagatavo pašu Upuri un seko tam, ir apveltīti ar spēju uzspiest tam īpašu zīmogu. Tie atspoguļo realitāti, nevis iedomu.

Šajā trešajā Adventa svētdienā, kad mēs priecīgi skaitām šo lūgšanu: „Kungs ir tuvu“ – domāsim par Viņa atnākšanu godībā, no kuras ir atkarīga mūsu mūžīgā svētlaime. Mūsu gatavošanās Ziemassvētkiem ir jauns solis Viņam pretī. Neredzamais un tomēr tik reālais pestīšanas darbs, kas tiek veikts Baznīcā un mūsos šīs Parusijas gaitā, ir analoģisks tam, kurš notiks Jēzus Kristus Otrās Atnākšanas brīdī.
„Kungs ir tuvu“. Izmantosim šīs dažas dienas, lai sagatavotos Viņa atnākšanai. Lai mūsu pārdomas atdzīvina dvēseles ilgošanos un cerību. Liturģija to pieprasa bez apstājas. Ja mēs pilnībā ieiesim Adventa garā, tad mums vairs nebūs nekādas tieksmes uz tīri cilvēciskām lietām un domām. Mēs droši zinām, ka, atnācis godībā, Kristus Pats izlies pār sastingušo radību Savu apskaidrojošo gaismu. Taču pagaidām vēl iedzimtā grēka ļaunums nav izdziedināts; tas joprojām mūs spīdzina. „Kungs ir tuvu. Nāciet, pielūgsim Viņu!“

(J.Rudevska tulkojums no franču valodas. Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1480-1482)

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Advents, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s