“Sakrālā mūzika, būdama svinīgās liturģijas integrāla sastāvdaļa, tās ietvaros kalpo vispārējam mērķim, kas ir Dieva gods un ticīgo svētdarīšana un celsme,”  tā 1903. gadā rakstīja pāvests Pijs X. Īpašības, kas ļauj pildīt šādu uzdevumu – kā turpat norādīja pāvests – vislielākajā mērā piemīt gregoriskajiem dziedājumiem, kuri ir neatņemama Romas rita sastāvdaļa, mantota no Baznīcas tēviem, un ir vienīgais mūzikas stils, kurš visos laikos ir atradis vietu Baznīcas liturģiskajās grāmatās.

Trešdien, 11. decembrī ar starptautisku zinātnisko konferenci Latīņu valoda liturģijā: jā vai nē? Liturģiskās tradīcijas daudzveidība Baltijā savas pastāvēšanas desmitgadi atzīmē gregorisko dziedājumu ansamblis Schola Sancti Meinardi.

Pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2009. gada pavasarī grupa katoļticīgo Baznīcas mūzikas entuziastu nolēma apvienot spēkus, lai strādātu šī Baznīcas uzstādītā mērķa labā. Tajā laikā Katoliskajā Baznīcā Latvijā nebija neviena muzikāla kolektīva, kas koptu gregoriskos dziedājumus. Priesteri, noturot dievkalpojumus pēc “jaunās kārtības”, centās izpildīt minimālu viņiem paredzēto repertuāru (prefācijas, lūgšanas utml.), ar tradicionālo ritu viņi saskārās gandrīz vienīgi Mirušo oficija (“Ekzekviju”) dziedāšanas reizēs, bet draudžu kori retumis nodziedāja kādu atsevišķu pazīstamāku dziedājumu (piem. Tantum ergo).

Iedvesma šāda darba uzsākšanai tika smelta pie brāļu tautas Lietuvā, kur jau 90. gados sāka dibināt gregorikas scholas, bet kopš tūkstošgades mijas vasarās notika kursu un rekolekciju nedēļa Ad fontes, Žemaitijas miestiņā Kražos pulcējot dažus desmitus Baznīcas mūzikas profesionāļu un entuziastu. Gribējās arī Latvijā ko tādu. Tāpēc 2006. gada janvārī divu dienu gregorikas kursi tika sarīkoti Ogres draudzē Mindauga Kubiļus (Viļņas Universitāte) vadībā. Tādi tika turpināti – lietuviešu speciālistu vadībā – arī vairākus turpmākos gadus. 2008. gadā šādu kursu ietvaros tika noturēta pirmā tradicionālā Sv. Mise Ogres baznīcā. 2009. gadā šie kursi tika pārcelti uz Rīgu, kur to ietvaros pirmā tradicionālā Sv. Mise kopš liturģijas reformas ieviešanas notika Sv. Jēkaba katedrālē, piedaloties arī vairākiem garīdzniekiem un Rīgas Garīgā semināra audzēkņiem (video). Tieši pēc šī notikuma radās doma nodibināt stabilu kolektīvu, lai pastāvīgi koptu un atjaunotu gregoriskās dziedāšanas tradīciju Latvijā.

Entuziastu grupa Andra Amoliņa un Jāņa Kurševa vadībā paspārni atrada pr. Andreja Trapučkas tolaik vadītajā Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē un pieņēma nosaukumu Schola Sancti Meinardi, tā pieminot bīskapu, kas Latvijā atveda tradicionālo Romas ritu un tā būtisku sastāvdaļu  – gregoriskos dziedājumus. Mainoties draudzes vadībai, schola atrada mājvietu Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, kur vēl arvien bauda draudzes prāvesta bp. Andra Kravaļa viesmīlību un atbalstu. Ansambļa dalībnieki, rūpējoties par savu dziedāšanas iemaņu un dziedājumu garīgās izpratnes papildināšanu, ir gan paši vairākkārt apmeklējuši Ad fontes kursus Lietuvā, gan aicinājuši pie sevis Viļņas ansambļa Schola cantorum vilnensis speciālistus Romualdu Gražini, Jonu Vilimu, kā arī Adriju Čepaiti.

Sākotnēji schola dziedāja pēc uzaicinājuma dažādās draudzēs, kur Sv. Mise galvenokārt tika turēta pēc jaunās kārtības, bet apguva arī kanonisko stundu dziedājumus (Vesperes, Ekzekvijas, Tenebrae), kas vienmēr tika dziedāti Romas rita tradicionālajā formā. Lielās Ceturtdienas Tenebrae dievkalpojums 2018. un 2019. gadā Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā tika dziedāts kopā ar kamerkora Versija dziedātājiem, iekļaujot līdzās gregorikai arī vairākus renesanses un baroka polifonijas dziedājumus. Kopš 2018. gada beigām Schola Sancti Meinardi dzied ikmēneša tradicionālajā latīņu Misē Ogrē, kā arī Dievmātes svētkos 15. augustā Aglonā.

Tāds bija sākums (vienā no pirmajiem mēģinājumiem 2009. g. 11. jūnijā.)

Mēģinājums Aglonā 2018. g. 15. augustā (S. Kuzņecovas foto)