Sv. Jānis Zeltamute (347.–407.). Mozaīka bij. dievnamā Hagia Sophia Stambulā (Wikipedia)

Septiņpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 27. septembrī, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem, piedaloties Schola Sancti Meinardi.

Šīs Sv. Mises evaņģēliju (Mt. 22:34–46) Sv. Jānis Zeltamute komentē šādi, kā to lasām dienas Breviāra lasījumos: “(Kad Jēzus bija) apklusinājis saducejus (turpat, 23–32), viņam atkal uzbruka farizeji. Kad tiem būtu bijis jāklusē, tie vēlējās strīdēties un izbīdīja priekšā likuma zinātāju, gribēdami nevis mācīties, bet kārdināt, un tā jautāja: “Kas tad ir pirmais bauslis likumā?” Tā kā pirmais ir “Tev būs mīlēt Kungu savu Dievu”, tā jautādami viņi sagaidīja, ka viņš sevis dēļ šo bausli kaut kā sagrozīs vai tam ko pieliks, jo viņš sevi “darīja par Dievu” (Jņ. 10:33). Lai parādītu, ka viņi tā darīja, jo viņos nebija tuvākmīlestības, bet viņi sirga ar nenovīdības kaiti, viņš sacīja: “Mīli Dievu savu Kungu – šis ir lielākais un pirmais bauslis! Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Kāpēc tas ir līdzīgs? Jo pirmais rada otro un to arī nostiprina. “Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas” (Jņ. 3:20). Un atkal: “Neprātīgais saka savā sirdī: „Dieva nav!”” Un turpat tālāk: “Tie ir samaitāti, izdarīja šausmīgus darbus” (Ps. 13:1). Un vēlreiz: “Jo visu ļaunumu sakne ir mantkārībā. Daži, pēc tās dzīdamies, ir nomaldījušies no ticības” (1. Tim. 6:10). Un – kas mani mīl, pildīs manus baušļus (sal. Jņ. 14:15), kas iesākas un sakņojas bauslī: “Mīli Dievu savu Kungu un mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Ja tātad mīlēt Dievu nozīmē mīlēt tuvāko (piem., teikdams “Ja tu mani mīli, Pēteri, gani manas avis” (sal. Jņ. 21:17)) un ja tuvākmīlestība nozīmē baušļu izpildīšanu (sal. Rom. 13:10), tad pamatoti saka, ka tajā “ir ietverti visi likumi un pravieši”. Un kā arī iepriekš, jautāts par augšāmcelšanos, viņš pamācībā izteica vairāk nekā viņa kardinātāji jautāja, tā arī šeit, jautāts par pirmo bausli, viņš pats pieminēja otro, kas nav daudz zemāks par pirmo: “Otrs ir pirmajam līdzīgs”. Tā viņš diskrēti lika manīt, ka tos jautāt mudina skaudība. Tuvākmīlestība, kā (apustulis) saka, neskauž (1. Kor. 13:4).”