Tradicionālā svētdienas Sv. Mise Ogrē 2021. g. 22. augustā

Kristus dziedina spitālīgo (breviary.net)

Trīspadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 22. augustā, plkst. 12.00, Ogres Sv. Meinarda baznīcā notiks svētdienas Sv. Mise tradicionālajā Romas ritā ar gregoriskajiem dziedājumiem, pieminot arī Dievmātes Bezvainīgās Sirds svētkus, kā tas paredzēts astotajā (oktāvas) dienā pēc Viņas Debesīs uzņemšanas svētkiem. Svētās Mises pirmo lasījumu (Gal. 3:16–22) šajā svētdienas formulārā pāvests Francisks nesenā ģenerālaudiencē komentēja šādi:

“Vēstulē galatiešiem Pāvils pievēršas attiecībām starp Mozus likumu un kristīgās dzīves novitāti Svētajā Garā. Bauslība atrodas ciešā sasaistē ar derību, kura pastāv starp Dievu un Viņa tautu. Bauslības jeb Toras pildīšana garantēja tautai pieeju derības labumiem un īpašas attiecības ar Dievu. Bauslības nepildīšana bija neuzticība derībai. Pāvils tagad parāda, ka derība un bauslība nav saistītas nesaraujami. Dieva derība ar Ābrahāmu balstās ticībā uz apsolījuma piepildīšanos, bet likums tika pievienots vēlāk pārkāpumu dēļ. Taču kaut arī bauslība neietilpa apsolījumā, tā tomēr ir no Dieva, un tai ir skaidra loma pestīšanas vēsturē. Tā nedāvā dzīvību un apsolījuma piepildīšanos. Tas īstenojās Kristū. Šajā apstāklī sakņojas kristīgās dzīves radikālā novitāte: kurš tic Kristum, ir saņēmis Svētā Gara paaicinājumu uz dzīvi, kura atbrīvo no bauslības un tanī pašā laikā piepilda mīlestības bausli.”

Līdzīgi arī kardināls Šusters: “Vēstulē galatiešiem apustulis norāda, ka likums, kas dots Mozum 430 gadu pēc dievišķā apsolījuma Ābrahāmam un viņam pēcnākamiem, nevar padarīt neefektīvu šo apsolījumu, kurš ir agrāks, beznosacījumu un absolūts, kamēr otrs (derība ar Mozu) pēc sava rakstura ir divpusējs līgums, ko var uzteikt viena vai otra puse. Izraēls kā pirmais ir uzteicis derību, noraidīdams Mesiju, tāpēc ir tikai taisnīgi, ka arī Dievs nomaina bauslību ar evaņģēliju. Tādējādi izbeidzas jebkāds ebreju tautas reliģiskais monopols un visi ticīgie tiek aicināti iestāties ticības mantojumā, kas apsolīts Ābrahāmam.” (Liber sacramentorum 5. sēj. 150.–151. lpp.)

Par Evaņģēlija lasījumu (Lk. 17:11–19) svētīgais kardināls raksta sekojošo: “Sv. Lūkas eveņģēlija lasījums, kas stāsta par desmit spitālīgo izdziedināšanu, no kuriem viens vienīgais, turklāt – samarietis izrāda atzinību Jēzum, norāda uz apustuļu darbošanos vēlāk, kad viņi, padzīti no neuzticīgās Jūdejas, dodas ar lieliem panākumiem sludināt samariešiem un pagāniem. Tā caur Dieva apslēpto, bet taisnīgo spriedumu izraelītu reliģijas atstumtie, kādi bija shizmatiķi samarieši, un pagāni kļūst par jaunās mesiāniskās valstības pirmajiem augļiem, kamēr Ābrahāma un Dāvida mantinieki nicinot atsakās no sava ticības mantojuma.” Jāpiebilst, ka šis lasījums sasaucas arī ar iepriekšējās svētdienas perikopi, kur lasām, ka arī tieši samarietis bija tas, kurš izrādīja žēlsirdību nelaimē nonākušajam ceļiniekam.

Šis ieraksts tika publicēts Baznīca Latvijā. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s