Pirms vairākiem gadiem, proti 2009. gada novembra sākumā Rīgas ielās parādījās padrūmas koncertafišas, kurās uzmanību piesaistīja vārds PLACEBO.

Arī 2015. gada vasarā Rīgas ielās ieraudzījām šo vārdu.

Bet toreiz – drēgnajās novembra dienās afiša pievērsa uzmanību Baznīcas liturģiskā gada notikumiem. Kā zināms, 2. novembris ir Dvēseļu diena, kad tiek aizlūgts par dvēselēm Šķīstītavā. Jau tās priekšvakarā baznīcās tradicionāli tika dziedāts Mirušo Oficijs (Officium Defunctorum) vai vismaz tā sākumdaļa – Vesperes par mirušajiem. Rīgā to vismaz vēl praktizē Sv. Franciska baznīcā.

Lūk, šī dievkalpojuma pirmā antifona! Un ar kādu vārdu tā sākas?

Teksts atrodams 114. Psalmā (Vulgātas versijā) un nozīmē: “Es būšu patīkams Kungam dzīvo zemē”. Latviski šai rindai zināms arī tulkojums: “Es staigāšu Kunga priekšā dzīvo zemē”.

Pēc vārdnīcas latīņu vārds “placebo” tiešām nozīmē “patikšu (kādam), būšu patīkams”. Kāpēc tomēr Bībelē latviešu un citās valodās redzam vārdu “staigāt”, varam izlasīt rakstiņā “Biblical origins of placebo“, kas atrodams Journal of the Royal Society of Medicine 2000. g. aprīļa numurā.

Nav arī brīnums, ka par to raksta nevis teoloģijas, bet medicīnas žurnālā. Medicīnā placebo apzīmē vielu vai ārstniecisku procedūru, kurām objektīvi nevarētu būt dziedinošas iedarbības uz pacientu, taču reizēm šādu iedarbību izjūt pacients vai pat to novēro citi (t. s. placebo efekts). Tātad pacientam iedarbība ‘patīk’, taču veselāks viņš visdrīzāk nav kļuvis.

Beigās jāpiebilst, ka vārds PLACEBO koncertafišā ir nosaukums kādai angļu alternatīvā roka grupai. Dieva apredzība arī ar afišas starpniecību var mums atgādināt gan par pienākumu veikt žēlsirdības darbu (lūgties par dvēselēm Šķīstītavā), gan par nepieciešamību pašiem būt patīkamiem Kunga priekšā.