Latīņu valoda ap mums (4): (Lux et) Origo

Tirdzniecības centrs "Origo" Rīgā

Tirdzniecības centrs “Origo” Rīgā

Turpinot mums apkārt esošo objektu apskati, kuri rāda mums latīņu valodas lietošanu mūsdienās, bieži pat visai negaidītās vietās, pievērsīsimies kādai vietai pašā Rīgas centrā, kas, kā tālāk redzēsim, mums savdabīgā veidā atgādina par Lieldienu laiku (iepriekšējie šīs sērijas raksti: (1), (2), (3)).

Kompānijas “Linstow Warner” tirdzniecības centrs, kas aizņem daļu kādreizējā Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas laukuma, nosaukts par “Origo“. Šā nosaukuma izvēles iemeslu īpašnieki mums neatklāj, bet izvēli var uzskatīt par visai veiksmīgu gan labskaņas, gan piemērotības ziņā atrašanās vietai (pilsētas centrs).

Latīņu vārds origo nozīmē iesākums, izcelsme, izcelšanās un vēl dažas līdzīgas nozīmes. Pēc valodnieku domām tam ir tā pati sakne kā oririaust, rasties. Latviešu valodā ir pāris svešvārdu, kas atvasināti no origo: oriģināls, aborigēns.

Bet saistība ar Lieldienu laiku atrodama Romas rita oficiālajā Sv. Mises dziedājumu grāmatā “Graduale romanum”.  Dziedājumam “Kyrie” (“Kungs, apžēlojies”), kas paredzēts Lieldienu laikam tur redzams virsraksts “Lux et origo” (“Gaisma un iesākums”). Šķirstot tālāk, redzam, ka dažādi līdzīgi virsraksti ir arī citiem “Kyrie” dziedājumiem (“Fons bonitatis”, “Rex Genitor” u.t.t.) Izrādās, ka tie ir iesākuma vārdi tekstiem, kas pazīstami ar nosaukumu tropi. Tie ir poētiski teksti (metriski vai bez noteikta pantmēra), kas ir ievīti oficiālajā liturģiskā dziedājuma tekstā un kalpo kā komentārs vai meditācija par to. Cēlušies  viduslaikos (ap 9. gs.), tie daudzās Eiropas zemēs kļuva ļoti populāri un 12.–14. gs. tika piemēroti gandrīz visu liturģisko dziedājumu žanriem (ieskaitot par Sv. Rakstu lasījumus). To izplatība tomēr nebija universāla, un tie netika lietoti Romas pāvesta kūrijas liturģijā.

Kyrie I (Graduale romanum, ed. vaticana)

Kyrie I (Graduale romanum, ed. vaticana)

Kyrie "Lux et origo" ar tropu (Laudes festivae, Solesmes, 1940)

Kyrie “Lux et origo” ar tropu (Laudes festivae, Solesmes, 1940)

 

 

 

 

Sastatot gregorisko melodiju no Romas graduāles ar tropu, varam pārliecināties, ka tropa vārdi uzstiepti tai pašai melodijai, garos izrotājumus (melismus) sadalot zilbēs. Kam nav vēl izdevies to dzirdēt savā draudzes baznīcā, varam to arī noklausīties internetā – oriģinālo melodiju (Pāvesta Misē 2014. g.) un to pašu melodiju kopā ar tropu.

Pamazām (sākot ar 15. gs.) vairums tropu no dievkalpojuma atkal izzuda. Iemesli varētu būt gan plašāka polifonijas ieviešanās (Sv. Mises nemainīgajās daļās), gan oficiāla nepatika pret “neoficiālu” tekstu izmantošanu (mainīgajās daļās). Kā patstāvīgs dziedājumu veids saglabājās tikai Alleluja tropi jeb sekvences; dažas no tām pat iekļuva Misālē (piem., “Victimae paschali” Lieldienās).

Bet objekts, kurš iedvesmojis šo rakstu, varētu interesēt ne tikai iepirkties kāros. Veikala priekšā stacijas laukumā nu jau dažus gadus darbojas brīvdabas fotoizstāde, “kurā tiek atspoguļoti Latvijai nozīmīgākajos notikumos, svētkos un ikdienā iemūžinātie mirkļi”. Bet mākslinieks Valdis Majevskis tur izveidojis īpašu saules pulksteni “Origo universi” (“Visa sākums; visuma sākums”) ar interesantu darbības principu, ar kura aprakstu ieteicams iepazīties un pašam izmēģināt.

origo02 origo03
Šis ieraksts tika publicēts Gregoriskie dziedājumi, Latīņu valoda, Lieldienas, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

1 Response to Latīņu valoda ap mums (4): (Lux et) Origo

  1. Atbalsojums: Latīņu valoda ap mums (5): Turības darbi | Una Voce Latvija

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s