Atceries, cilvēk, ka tu esi pīšļi un par pīšļiem atkal kļūsi

Bīskaps izved gandarītājus arā no dievnama (Romas Pontifikāles 1561. g. izd. gravīra; att. no Schola Sainte Cecile vietnes)

Pelnu trešdiena jau kopš pāvesta Gregora Lielā laikiem ir četrdesmit dienu Gavēņa laika sākums. Pirms tam Gavēnis sākās ar Gavēņa 1. svētdienu, un patiešām, dievkalpojumi nedēļā pēc Aizgavēņa svētdienas vēl daļēji saglabā tādu kārtību, kā visā iepriekšējā Priekšgavēņa laikā. Tomēr sākot ar Pelnu trešdienu – un turpmāk līdz Lielajai nedēļai – Sv. Misē pirmdienās, trešdienās un piektdienās pirms Evaņģēlija lasījuma novietots papildu dziedājums – Trakts, kas sastāv no vairākiem Psalmu pantiem. Savukārt kanoniskajās stundās – Laudēs un Vesperēs – tiek skaitīti īpaši aizlūgumi (Preces feriales) – par pāvestu, diecēzes bīskapu, labdariem, mirušajiem, dažādās ciešanās esošajiem.

Tā kā laikā no Gavēņa 1. svētdienas līdz Lieldienām ir tikai 36 gavējamās dienas (svētdienas nepieskaita), tad Sv. Gregors nolēma šo gandarīšanas laiku sākt iepriekšējā trešdienā, lai gavējamo dienu skaits būtu četrdesmit, atceroties Jēzus gavēšanu tuksnesī 40 dienas. Pati Pelnu trešdiena tomēr bija īpaša jau kopš 4. gs., jo šajā dienā tie ticīgie, kam par kādu publisku grēku tika uzlikta arī publiska gandarīšana, uzsāka izpildīt uzliktos gandarīšanas darbus. Lai gan publiskās gandarīšanas prakse kopš 11. gs. sāka iet mazumā, tomēr ceremonija saglabājās tradicionālajā Romas Pontifikālē (lūgšanu krājums bīskapa vadītiem dievkalpojumiem) līdz pat mūsdienām.

Gandarītājiem bija jāsapulcējas slikti ģērbtiem, basām kājām un nolaistām galvām katedrāles priekšā. Tad viņus ieaicināja katedrālē, kora nodalījuma vidū, kur tika svētīti pelni. Bīskaps tad kaisīja gandarītājiem pelnus uz galvas. Bīskaps pasvētīja arī maisauduma gandarīšanas kreklus, ko tad uzlika gandarītājiem uz galvas. Pēc tam gandarītāji nokrituši ceļos gaidīja, kamēr bīskaps aizlūgs par viņiem. Tad koris dziedāja septiņus gandarīšanas Psalmus: 6. (Domine, ne in ira tua… / Kungs, nesodi mani savā dusmībā…), 31. (Beati, quorum remissae… / Svētīgi, kam piedoti pārkāpumi… ) , 37. (Domine, ne in ira tua… / Kungs, nesodi mani savā dusmībā…), 50. (Miserere… / Apžēlojies par mani, Dievs…), 101. (Domine, exaudi… / Kungs, uzklausi manu lūgšanu…), 129. (De profundis… / No dziļumiemes saucu…), un 142. (Domine, exaudi… / Kungs, klausi manu lūgšanu…) ar antifonu Ne reminiscaris, Domine, delicta nostra, vel parentum nostrorum; neque vindictam sumas de peccatis nostris, Domine Deus noster (Nepiemini, Kungs, mūsu vai mūsu vecāku pārkāpumus un nesodi mūs par mūsu grēkiem). Pēc tam vēl lūdzās Visu svēto litāniju.

Pēc tam bīskaps piecēlās un ņēma vienu no gandarītājiem aiz rokas, lai vestu ārā no katedrāles, bet visi pārējie gandarītāji virtenē rokās sadevušies sekoja. Pontifikālē norādīts, ka viņi tiek izraidīti no dievnama kā reiz Ādams un Ieva no paradīzes. Ārā pie durvīm bīskaps viņus pamācīja, lai nekrīt izmisumā, bet pavada nolikto laiku lūgšanā un labos darbos. Pēc tam bīskaps iegāja atpakaļ katedrālē, aizvērdams aiz sevis durvis, un devās salikt Sv. Mises upuri. Publiskie gandarītāji tad vairs nedrīkstēja ieiet dievnamā līdz pat Lielajai Ceturtdienai (tajā pašā gadā vai pat kādā no nākamajiem).

Kad publiskā gandarīšana vairs gandrīz netika piemērota, gluži kā kompensējot šo izmaiņu ieviesās paradums pelnus saņemt visiem ticīgajiem, arī garīdzniecībai. Romā Pelnu trešdienas rītā ticīgie un garīdzniecība pulcējās Sv. Anastasijas baznīcā, kur pāvests ieradās, lai pasvētītu pelnus un izdalītu tos klātesošajiem. Tradicionālajā Romas Misālē šī rita struktūra ir saglabājusies tāda, kāda tā bija Romā 7. gs.

Vispirms dzied antifonu Exaudi nos (Ps. 68:17) ar pantu no tā paša Psalma sākuma un Gloria Patri …. Tad seko četras lūgšanas, kurās celebrants lūdz Dieva svētību pār pelniem. Tradicionāli šos pelnus ieguva sadedzinot iepriekšējā gada Pūpolsvētdienā pasvētītos zarus. Lūgšanu teksti uzsver Dieva žēlsirdību un cilvēka grēcīgo stāvokli iepretim tai, kā arī miesas nāvi kā grēka sekas.

Omnipotens sempiterne Deus, parce paenitentibus, propitiare supplicantibus: et mittere digneris sanctum Angelum tuum de caelis, qui benedicat (krusta zīme) et sanctificet (krusta zīme) hos cineres, ut sint remedium salubre omnibus nomen sanctum tuum humiliter implorantibus, ac semetipsos pro conscientia delictorum suorum accusantibus, ante conspectum divinae clementiae tuae facinora sua deplorantibus, vel serenissimam pietatem tuam suppliciter obnixeque flagitantibus: et praesta per invocationem sanctissimi nominis tui; ut, quicumque per eos aspersi fuerint, pro redemptione peccatorum suorum, corporis sanitatem, et animae tutelam percipiant. Per Christum Dominum nostrum.	Visvarenais, mūžīgais Dievs, saudzē nožēlniekus, iežēlojies par lūdzējiem, un visžēlīgi sūti savu eņģeli no debesīm, kurš lai svētī un svētdara šos pelnus, lai tie būtu dziedinošs līdzeklis visiem, kas pazemīgi piesauc Tavu vārdu un par saviem noziegumiem sevi apsūdz, apraud Tavas dievišķās labestības priekšā savus nodarījumus vai Tavu vislaipnāko apžēlošanos zemojoties un dedzīgi lūdz, un caur sava vissvētākā vārda piesaukšanu dāvā, ka visi , kas ar tiem tiks apzīmēti, tos saņemtu savu grēku izpirkšanai, miesas veselībai un dvēseles aizsardzībai caur Kristu mūsu Kungu.
Deus, qui non mortem, sed paenitentiam desideras peccatorum: fragilitatem condicionis humanae benignissime respice; et hos cineres, quos causa proferendae humilitatis, atque promerendae veniae, capitibus nostris imponi decernimus, benedicere (krusta zīme) pro tua pietate dignare: ut, qui nos cinerem esse, et ob pravitatis nostrae demeritum in pulverem reversuros cognoscimus; peccatorum omnium veniam, et praemia paenitentibus repromissa, misericorditer consequi mereamur. Per Christum Dominum nostrum.	Dievs, kas vēlies nevis grēcinieka nāvi, bet atgriešanos, labestīgi uzlūko cilvēka stāvokļa trauslumu un žēlsirdīgi svētī šos pelnus, ar kuriem esam nolēmuši sevi apzīmēt, lai pazemotos un izpelnītos piedošanu, lai mēs, kuri atzīstam, ka sava grēcīguma dēļ atkal kļūsim par pīšļiem, žēlsirdīgi saņemtu piedošanu un gandarītājiem apsolīto atalgojumu caur Kristu mūsu Kungu.
Deus, qui humiliatione flecteris, et satisfactione placaris: aurem tuae pietatis inclina precibus nostris; et capitibus servorum tuorum, horum cinerum aspersione contactis, effunde propitius gratiam tuae benedictionis: ut eos et spiritu compunctionis repleas, et quae iuste postulaverint, efficaciter tribuas; et concessa perpetuo stabilita et intacta manere decernas. Per Christum Dominum nostrum.	Dievs, kuru iežēlina pazemošanās un kuram tīkama ir gandarīšana, uzklausi mūs savā žēlsirdībā un pār savu kalpu galvām, kuras skāruši šeit kaisītie pelni,izlej savas svētības žēlastību, lai viņus piepildītu ar satriektības garu un iedarbīgi piešķirtu to, ko viņi taisnīgi lūdz, un piešķirtajam liktu nostiprināties un saglabāties caur Kristu mūsu Kungu.
Omnipotens sempiterne Deus, qui Ninivitis in cinere et cilicio paenitentibus indulgentiae tuae remedia praestitisti: concede propitius; ut sic eos imitemur habitu, quatenus veniae prosequamur obtentu. Per Christum Dominum nostrum.	Visvarenais, mūžīgais Dievs, kas dāvāji savas piedošanas līdzekļus Ninīves iedzīvotājiem, kas maisos un pelnos gandarīja, visžēlīgi dod, lai mēs tā viņus tā atdarinātu ārēji, ka arī saņemtu piedošanu caur Kristu mūsu Kungu.

Pēc tam klātesošie garīdznieki un ticīgie saņem no celebranta pelnus uz savām galvām, kamēr koris dzied antifonas Immutemur habitu (Joēla 2:13), Inter vestibulum et altare (Joēla 2:17, Est. 13:17) un responsoriju Emendemus in melius (pēc Est. 13, Joēla 2). Bet celebrants, izdalot pelnus, katram saņēmējam saka Radīšanas grāmatas vārdus, ko Dievs sacīja Ādamam (3:19): Memento, homo, quia pulvis es, et in pulverem reverteris (Atceries, cilvēk, ka tu esi pīšļi un par pīšļiem atkal kļūsi). Pelni Sv. Rakstos ir pazemības un satriektības simbols. Tā arī 101. psalmā teikts: “Es pelnus ēdu kā maizi, un mans dzēriens sajaukts asarām”, bet lūgšanā pieminētie Ninīves iedzīvotāji – no valdnieka līdz mājlopam, pravietim Jonam sludinot (3:5–8), tērpās maisos un sēdēja pelnos, un nedz ēda, ne dzēra. Ceremoniju noslēdz vēl viena lūgšana:

Concede nobis, Domine, praesidia militiae Christianae sanctis inchoare ieiuniis: ut, contra spiritales nequitias pugnaturi, continentiae muniamur auxiliis. Per Christum Dominum nostrum.

Atvēli mums, Kungs, savu aizsardzību, uzsākot Kristus kareivju svēto gavēni, lai cīniņā pret garīgajiem uzbrukumiem mēs būtu apbruņoti ar atturības ieročiem caur Kristu mūsu Kungu.

Senajā Romā pāvests ar garīdzniekiem un tautu tad mēdz doties procesijā un Sv. Sabīnes baznīcu. Procesijas laikā tika dziedāti gandarīšanas psalmi un litānija. Visi ieskaitot pāvestu gāja basām kājām. Arī vēlākos laikos, kad pāvesti paši vairs nenoturēja svinīgo Pontifikālmisi katru dienu un nedevās procesijās, Pelnu trešdienā tomēr viņi pieturējās pie senās tradīcijas un devās uz Sv. Sabīnes baznīcu. Šis paradums atkal tika atjaunots pēdējos gados, un gan Benedikts XVI, gan Francisks ir turējuši Sv. Misi šajā senajā “stacijas” baznīcā.

Draudzes baznīcās Sv. Mise seko tūlīt pēc pelnu izdalīšanas. Atšķirībā no pārējā gada Gavēņa laikā Sv. Misē katrai dienai ir savi lasījumi. Tas saistīts arī ar to, ka senāk Gavēņa laiks bija arī katehumenu sagatavošanas laiks kristībai un viņiem tad bija ik dienas jābūt Sv. Mises pirmajā daļā (pirms ofertorija), kas tāpēc ieguva nosaukumu Katehumenu Mise; otrajā daļā (Ticīgo Misē, ar upurēšanu un Sv. Komūniju) viņi vēl nedrīkstēja piedalīties. Tā Pelnu trešdienā lasījums ir no Pravieša Joēla grāmatas (2:12–19), kur pravietis aicina tautu uz grēku nožēlu un gavēni gan katram savā sirdī, gan arī kā visas tautas publisku pasākumu. Evaņģēlija lasījums ir daļa no Kalna sprediķa (Mt. 6: 16–21), kur Kungs brīdina no ārišķīga gavēņa un aicina krāt mantu debesīs.

Atlikušajās dienās šajā nedēļā Misāle paredz šādus lasījumus:
Ceturtdien: Is. 38:1–6 (par slimo valdnieku Ezekiju), Mt. 8:5–13 (virsnieka kalpa dziedināšana Kaparnaumā)
Piektdien: Is. 58:1–9 (par to, kāds ir patiess un Dievam tīkams gavēnis), Mt. 5:43–48, 6:1–4 (citas daļas no Kalna sprediķa)
Sestdien: Is. 58:9–14 (iepriekšējās dienas lasījuma turpinājums), Mk. 47–56 (Jēzus dodas pie mācekļiem pa ūdens virsu).

Starp citu – Gandarīšanas psalmi un Visu svēto litānija arī tagad ir saistīta ar daļējām atlaidām.

Novēlot mūsu lasītājiem svētīgu Gavēņa laiku, piedāvajam arī videoierakstu, kur var noskatīties Pelnu trešdienas Sv. Misi un pirms tās – pelnu pasvētīšanu un izdalīšanu. Ieraksts veikts 2015. g. kādā draudzē Ziemeļitālijā, kur pēc prāvesta ierosinājuma un draudzes piekrišanas jau desmit gadus dievkalpojumus notur tikai tradicionālajā Romas ritā.