Vasarsvētku oktāva. Dažas piezīmes

Svētā Gara simbols Amsterdamas bijušā Bāreņu nama fasādē (16. gs. 2. p.)

Svētā Gara simbols Amsterdamas bijušā Bāreņu nama fasādē (16. gs. 2. p.)

Katoļticīgie, kuri savu garīgo dzīvi orientē pēc tradicionālā Romas rita kalendāra, var izbaudīt Lieldienu liturģisko laiku sešas dienas ilgāk, nekā pēc reformētā kalendāra. Lieldienu laika dienu skaits – piecdesmit – nav viennozīmīgs, jo viens nobeigums iezīmējas jau četrdesmitajā dienā, proti, Kristus Debesskāpšanas svētkos, kad dienas galvenajā Sv. Misē tūlīt pēc evaņģēlija lasījuma tiek izdzēsta Lieldienu svece, norādot uz augšāmceltā Kristus atklāti redzamās klātbūtnes izbeigšanos uz zemes. Svece atkal uz laiku tiek iedegta Vasarsvētku vigilijas Misē, jo tā kopš neatminamiem laikiem bija gada otrā katehūmenu kristības reize pēc Lieldienu vigilijas (jau Tertulliāns (155. – ap 240. g.) norāda uz diviem kristību laikiem gadā – Lieldienām un Vasarsvētkiem).

Oktāvas ideja nāk no Vecās Derības, kur Izraēļa tauta mēdza dažus lielākos svētkus svinēt septiņas dienas un noslēgt astotajā (lat. octava), piemēram Lieveņu svētkus (Lev. 23:34-36); tāpat bija arī ar Jeruzālemes tempļa iesvētīšanu (2. Laiku 7:7–9, 29:17). Cik zināms, arī pirmie svētki ar oktāvu kristiešiem bija kādas Jeruzālemes bazilikas (Sv. kapa?) iesvētīšana 4. gs.

Cilvēka dabā ir vēlēšanās lielu un aizraujošu piedzīvojumu vēl ilgāku laiku paturēt atmiņā un pārdomāt. Tas attiecas arī uz lielākajiem ticības svētkiem ar bagātu teoloģisko saturu, kura izpaušanai vienas dienas liekas par maz. Svētku turpinājums nedēļas garumā Lieldienu un Vasarsvētku gadījumā visticamāk saistīts ar kristību svinībām, īpaši otrajā gadījumā to atspoguļo katras dienas evaņģēlija lasījumi. Ja Lieldienu nedēļas laikā tiek lasīti stāsti par Kristus parādīšanās reizēm mācekļiem pēc augšāmcelšanās, tad dienās pēc Vasarsvētkiem lasījumi norāda uz Svētā Gara darbību Baznīcā.

Tādējādi Vasarsvētkus var uzskatīt ne tikai Lieldienu laika noslēgumu, bet arī par jauna liturģiskā gada posma sākumu. Šis laiks tad turpinās līdz liturģiskā gada beigām, tā nedēļas kalendārā numurē “pēc Vasarsvētkiem (post Pentecosten)”, un tas simbolizē vēstures laiku no kristīgās Baznīcas dibināšanas līdz pasaules beigām.

Vasarsvētku nedēļas īpatnība ir tā sauktais gadalaika gavēnis trešdienā, piektdienā un sestdienā (citi līdzīgi ir trešajā Adventa, pirmajā Lielā Gavēņa nedēļā, un trešajā septembra nedēļā ar īpašiem Sv. Mises tekstiem katrai dienai). Šis gavēņi ir senāki nekā oktāva (Sv. Leons Lielais tiem piedēvē apustulisku izcelsmi) un saistīti ar Dieva svētības izlūgšanu sezonas lauku darbiem un pateicību par dāvāto ražu.

Tomēr otrie un trešie Vasarsvētki (pirmdiena, dažās valstīs vēl arvien brīvdiena, un otrdiena) ir ļoti seni un ar saviem Sv. Mises tekstiem. Arī sekojošās gavēņa dienas  norit Vasarsvētku zīmē (balti liturģiskie tērpi, Allelūja dziedājumi un teksti par Sv. Gara izliešanos pār apustuļiem). Kad 5. gs. svētki ieguva oktāvu, savas Sv. Mises formulāra vairs nebija tikai ceturtdienai, tāpēc tajā, izņemot lasījumus, atkārto pašu Vasarsvētku dziedājumus un lūgšanas.

Kā Lieldienu, tā arī Vasarsvētku oktāvai trūkst pašas oktāvas dienas, proti, astotās. Pirmā svētdiena pēc Vasarsvētkiem tagad ir Vissvētākās Trīsvienības svētki un tāpat kā turpmākās dienas savos dievkalpojumos vairs nesatur Lieldienu laika elementus.

Attēls ar balodi centrā, kas redzams raksta sākumā, pirmo reizi to ieraugot kādā Amsterdamas vecpilsētas ieliņā, šo rindu autoram izlikās kā savdabīgs Vasarsvētku attēlojums. Tomēr izrādījās, ka ēka ir bijusī bāreņu patversme, bet attēlotie cilvēciņi ir nevis apustuļi, bet gan nama iemītnieki, kas klāt pierakstītajā pantiņā lūdz ziedojumus iestādes uzturēšanai. Svētais Gars, kurš tiek saukts arī “nabagu tēvs” (“pater pauperum” – no Vasarsvētku sekvences) tradicionāli tiek īpaši saistīts ar tuvākmīlestības darbiem. Tāpēc arī baloža simbols šajā mākslas darbā, tāpēc arī viduslaikos daudzi hospitāļi un patversmes (arī Rīgā) tika saukti Sv. Gara vārdā. Lai šīs vietnes lasītājiem priecīgs Lieldienu laika noslēgums un svētīgs “Trīsvienības laika” iesākums!

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Lieldienas, Liturģiskais_gads. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Vasarsvētku oktāva. Dažas piezīmes

  1. Atpakaļ ziņojums: Gadalaika gavēnis septembrī | Una Voce Latvija

  2. Atpakaļ ziņojums: Gadalaika gavēnis Adventā | Una Voce Latvija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s